Gandrīz pašā Valmieras sirdī atrodas kafejnīca “Ahh-meat”. Vasarā, ejot tai garām, terasē dzirdamas priecīgu klientu čalas, bet ziemā caur logiem jau jūtams siltums un mājīgums. Atverot durvis, viesus allaž sagaida sirsnīgā Laila Vaskāne-Bulute, un virtuvē rosās Ahmets Buluts. Šī ģimeniskā noskaņa ir iemesls, kāpēc kafejnīcai patiesi grūti paiet garām, neieejot iekšā.
Laila un Ahmets iepazinās Turcijā, kopā pavadot tur septiņus gadus. Kad pārim pieteicās pirmais bērniņš, viņi nolēma pārvākties uz Latviju. Vispirms 2015. gadā atceļoja Laila, jo Ahmetam bija jāpabeidz dienests armijā – tas bija nepieciešams, lai viņi varētu apprecēties un sākt kopdzīvi šeit. Tā pēc pusotra gada ģimene atkal bija kopā. Ahmetam sākums nebija viegls. Valodas barjera un nepieciešamība pierādīt sevi liecināja, ka nāksies darīt vairāk nekā prasīts. Tomēr Dikļu pilī viņš iepazinās ar augsta līmeņa šefpavāriem un izveidoja izcilu sadarbību, kas atklāja viņa patieso degsmi ēst gatavošanā. Tā ģimenei radās vēlme izveidot savu kafejnīcu. Jau pirmajā nedēļā pēc ierašanās Latvijā Ahmets, pamanīdams esošo “Ahh-meat” ēku, sacīja, ka reiz tur būs viņu lolojums. Covid-19 pandēmijas sākumā Bulutu ģimenei zvanīja no SIA “LVKV”, paziņojot, ka ēka Rīgas ielā 37 ir atbrīvojusies. Laila un Ahmets steigšus kārtoja visus nepieciešamos dokumentus un “Ahh-meat” stāsts varēja sākties!
2021. gada 4. janvārī Bulutu ģimene spēra drosmīgu soli, atverot kafejnīcu Covid-19 pandēmijas laikā. Lai gan apkārtējie centās atrunāt kafejnīcas saimniekus, Lailas un Ahmeta prāt, tas bija tieši īstais laiks, lai uzsāktu darbību. Tam bija vairāki iemesli. Pirmkārt, bija visai viegli atrast darbiniekus, jo daudzi iedzīvotāji Covid-19 pandēmijas ietekmē bija zaudējuši darbu. Otrkārt, šis laiks ļāva Lailai pakāpeniski apgūt viesmīlības prasmes, jo galdiņus vēl nebija jāapkalpo. Sarežģījumus radīja mājsēdes noteikumi – pēc plkst. 20.00 visiem jau bija jābūt mājās, bet tikko atvērušās kafejnīcas dzīve prasīja darbu arī pēc plkst. 20.00.
Par spīti Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, jau pirmajā dienā cilvēku plūsma bija liela. Darbu atviegloja tas, ka galdiņi nebija jāapkalpo – visi ēdieni tika izsniegti līdzņemšanai. Laila atceras, ka par rindu aiz durvīm nebija pat laika satraukties. Klienti nāca gan klātienē, gan zvanīja pa telefonu, un viss notika nepārtrauktā kustībā. Klientu plūsmas koordinēšana bija izaicinājums. Cilvēki pasūtīja ēdienu un tad devās rindas galā to sagaidīt, un čaloja, radot īpašu, kņudošu sajūtu. Un tieši šajā brīdī kļuva skaidrs, ka kafejnīcas atvēršana bija absolūti pareizs lēmums. Sajūtas pastiprināja arī klientu sirsnība un laipnums. Laila atklāj: “Valmiera ir īstā vieta, kur ir un kur nonāk “mūsu” cilvēki”.
Kafejnīcas darbības laikā ir izkristalizējušies arī lielākie izaicinājumi. Lai gan sākotnēji atrast darbiniekus bija visai viegli, laika gaitā kafejnīcai izveidojās savas kopīgās vērtības, kas padarīja grūtāku tieši īsto cilvēku piesaisti. Lailai un Ahmetam ir svarīgi strādāt un sadarboties ar līdzīgi domājošiem, jo “Ahh-meat” aura ir īpaša, un to var noturēt tikai cilvēki, kuri patiesi iedegas par šo vietu. Ziemā jūtams arī āra terases trūkums, tāpēc saimnieki viesus aicina ieplānot apmeklējumu savlaicīgi. Vienlaikus viņi aktīvi domā par risinājumiem, kā terasi pielāgot arī vēsākai sezonai. Savukārt viens no lielākajiem jau pārvarētajiem izaicinājumiem bija pārslogotība laikā, kad kafejnīca strādāja sešas dienas nedēļā. Saprotot, ka dzīve “vāveres ritenī” atņem laiku gan sev, gan ģimenei, viņi meklēja risinājumus. Tagad “Ahh-meat” strādā piecas dienas nedēļā, visa komanda vienā maiņā, un līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi ir veiksmīgi atrasts.
Cilvēki nereti vaicā, kāpēc Ahmets un Laila izvēlējās atvērt tieši kafejnīcu, nevis restorānu. Atbilde ir pavisam vienkārša – tas neatbilstu viņu konceptam. Restorānam jābūt formālam un ieturētam, bet “Ahh-meat” ir radīta, lai ikviens justos šeit kā gaidīts ģimenes loceklis. It sevišķi, kad kāds izvēlas svinēt savu dzimšanas dienu kafejnīcā – Laila nekad neskopojas ar siltu sveiciena dziesmu un nereti apkārtējie pievienojas, dziedot vai sitot plaukstas. Saimniece Laila ir savā stihijā, strādājot ar cilvēkiem, savukārt Ahmets virtuvē rūpējas, lai katrs ēdiens tiktu gatavots ar patiesu mīlestību. Kopā viņi rada patīkamu un siltu pieredzi ikvienam, kurš ienāk kafejnīcā. Šo sajūtu novērtē arī tūristi – īpaši igauņi, kuri, atkārtoti viesojoties Valmierā, allaž apmeklē “Ahh-meat”. Daži atved dāvanas, citi atnāk vienkārši papļāpāt, bet ir arī tādi, kuri lepni atrāda savus bērnus un mazbērnus kā sen pazīstamiem draugiem. Arī Lailas un Ahmeta atvases iesaistās kafejnīcas dzīvē. Vecākais dēls no sirds palīdz, kad kāda darbinieka prombūtne vecākiem rada vajadzību pēc atbalsta – tas palīdz iemācīties uzņemties atbildību.
Cilvēkus noteikti piesaista arī piedāvājums – turku virtuve tepat Valmierā! Jāatklāj, ka augsto kvalitāti nodrošina izejvielu piegāde no pašas Turcijas, padarot šos ēdienus patiesi autentiskus. Arī steika gaļa tiek rūpīgi atlasīta no augstas klases saimniecībām, tāpēc tās cena atspoguļo izcilo kvalitāti. Saimnieki stāsta, ka sākumā ļoti grūti bija viesus pieradināt pie jēra, taču šobrīd jēra šašliks ir viens no iecienītākajiem ēdienkartē. Ahmets ēdienkartei pievēršas nopietni. Notiek nepārtraukta izpēte, kas klientiem garšo un kas ne. Ja ir nepieciešamas izmaiņas, tās tiek veiktas ar vienu mērķi – lai ikviens klients būtu gardi paēdis un justos apmierināts!
Īpaši gardais ēdiens un ģimeniskā sajūta pievilina ceļotājus pat no vistālākajām pasaules vietām. Laila un Ahmets reiz ar sirsnību uzņēmuši viesus no Jaunzēlandes, un šovasar pie galdiņiem bieži dzirdēta arī vācu valoda, kamēr igauņi jau kļuvuši par gandrīz vietējiem. Saimniekiem īpašs lepnums ir par to, ka viņu viesmīlīgo kafejnīcu iecienījuši arī apmeklētāji no Azerbaidžānas un Turcijas vēstniecības – kā zīme, ka “Ahh-meat” garša un siltums priecē un silda ikvienu!
Lai popularizētu kafejnīcas “Ahh-meat” piedāvājumu, tiek izmantoti sociālie mediji Facebook un Instagram, taču Laila atzīst, ka vislielākais spēks tomēr slēpjas paziņu ieteikumos. Viņa nenoliedz, ka sociālo tīklu uzturēšana reizēm ir izaicinoša, jo ikdiena ir piepildīta ar rūpēm par kafejnīcas darbību. Tajā pašā laikā viņa ievērojusi, ka cilvēkiem patīk personalizēts saturs – īpaši, ja saimnieki ieraksta video ziņu pat esot atvaļinājumā.
Sarunas noslēgumā Bulutu ģimene aicina nebaidīties darīt to, kas patīk un kas nāk no sirds, pat ja apkārtējie izsaka šaubas. Svarīgi ir atrast cilvēkus, kas atbalstīs arī visneprātīgākos lēmumus – jo tie dažkārt var izrādīties vislabākie!
Šī gada interviju loku noslēdzam. Paldies, ka biji kopā ar mums un sekoji līdzi uzņēmējdarbības stāstiem! Tiekamies nākamgad – ar jaunu, svaigu interviju cēlienu par citiem iedvesmojošiem uzņēmējiem!
Informāciju sagatavoja: Amanda Čečiņa, Valmieras novada Tūrisma pārvaldes Mārketinga speciāliste , Mob. tālr.: 26365766