Valmiera divos pasaules karos tika gandrīz pilnībā iznīcināta. Novads nevar piedāvāt gleznainu, vēsturisku vecpilsētu, taču lepojamies ar 28 pilīm un muižām, kas pārsteidz ar ēku arhitektoniku, kā arī parku un dārzu izsmalcināto skaistumu. Šis mantojums ir daudzveidīgs – no vienas ēkas līdz veselai saimniecībai ar dārziem, parkiem un lauksaimniecības zemēm. Vēsturiski muižas bija saimnieciskie, sabiedriskie un garīgie centri, caur kuriem Latvijas teritorijā ienākušas Eiropas kultūras vērtības un zināšanas. Diemžēl vēsturisko notikumu griežos muižas tika konfiscētas un nacionalizētas, tādējādi nolemjot šo kultūras mantojumu lēnai bojāejai ēkas tika nepareizi apsaimniekotas, bezatbildīgi izpostītas, kā arī patvaļīgi pielāgotas neatbilstošām funkcijām, nerespektējot mākslas un kultūras vērtības. Mūsdienās muižu īpašnieki Latvijā un Vidzemē ir vietējās pašvaldības, kuras izmanto ēkas sabiedrības vajadzībām, kā arī biedrības, uzņēmēji un privātpersonas, kas īpašumu iegādājušās izsolē, nevis mantojušas no paaudzes paaudzē, kā tas vēl aizvien notiek citur Eiropā.
Muižu tīkla koncepts
Muižu tīkla koncepts balstās Valmieras novada muižu, piļu un kultūras mantojuma objektu entuziastu, darbinieku, saimnieku un aktīvo iedzīvotāju vēlmē sadarboties, lai risinātu problēmas, realizētu ieceres un rastu vēsturiskajiem objektiem jaunus izmantošanas veidus. Muižu tīkls būs sadarbības platforma dažādām idejām un izaicinājumiem saistībā ar kultūras mantojuma izzināšanu un saglabāšanu, atbildīgu saimniekošanu, tūrisma attīstību, pasākumu rīkošanu. Ilgtspējīga muižu tīkla izveide īstermiņā ir mērķis, bet ilgtermiņā – instruments, ar kura palīdzību nodrošināt tīkla dalībniekiem zināšanas, prasmes un iespējas. Kāds būs sabiedrības ieguvums? Apmeklētājiem muižu tīkls būs nenovērtējams resurss un iespēja nesteidzīgai kultūras un dabas baudīšanai, kas sniedz vēstures un laikmetīguma mijiedarbes sajūtu. Kultūras mantojuma aizsardzība, saglabāšana ir nozīmīgs jautājums visā Eiropā – muižu un piļu īpašnieki un pārvaldnieki Francijā, Čehijā, Vācijā, Igaunijā un citās Eiropas valstīs meklē atbildes, kā saglabāt kultūrvēsturisko vietu un nepazaudēt vai rast tās identitāti mainīgā vidē globālo izaicinājumu apstākļos.