28. novembrī Valmierā norisinājās uzņēmēju, publiskā sektora un izglītības sektora ekspertu diskusija par ārvalstu darbaspēka piesaisti privātajam sektoram. Pasākumā tika aplūkota darba tirgus aktuālā situācija un risinājumi, kas ļautu pārvarēt darbaspēka trūkumu.
Pasākumu atklāja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, sniedzot ieskatu Valmieras novadā kā vienā no ekonomiski aktīvākajiem Latvijā, kā arī izsakot viedokli par nodarbinātības situāciju: “Valmieras novada uzņēmējiem pieredze ārvalstu darbaspēka nodarbināšanā jau ir, un uzņēmēju ieskatā šī ir laba iespēja uzņēmumu darbības nodrošināšanai. Bez šaubām, legālai nodarbinātībai jābūt labi uzraudzītai, taču saprotamai un vienkāršāk sakārtojamai. Liela uzmanība ir jāvelta jauno speciālistu piesaistei un noturēšanai reģionā, kā arī daudz intensīvāk jāstrādā, lai veicinātu emigrējušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos. Tāpēc ir jāturpina arī dzīvojamā fonda attīstīšana un jāveido īpašas atbalsta programmas”.
Par valsts politiku ārvalstu darba spēka piesaistē runāja Ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktore Baiba Bašķere, kura akcentēja valsts izvirzīto mērķi līdz 2035. gadam dubultot iekšzemes kopproduktu, ceļot produktivitāti, automatizējoties, digitalizējoties un piesaistot augsti kvalificētu ārvalstu darbaspēku. Jāmin gan, ka kopējais izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits darba ņēmējiem pret augsti kvalificētiem darba ņēmējiem ir proporcijā 1:145, kas norāda, ka privātajam sektoram nepieciešami tieši vienkārša un praktiska darba veicēji. Saskaņā ar ministrijas pausto – valstis, kuru pilsoņiem Latvijas darba tirgus varētu būt atvērtāks, ir Moldova, Ukraina, Filipīnas, Turcija, Izraēla, Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna, Gruzija, Indija, kā arī atsevišķas Dienvidamerikas un Centrālamerikas valstis.
Pasākumu ar uzrunu turpināja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valmieras filiāles vadītāja Agra Spurdziņa un NVA Darba devēju atbalsta nodaļas vecākā eksperte Ginta Šteinberga. NVA pārstāves sniedza informāciju par reģistrētā bezdarba situāciju Latvijā un Vidzemē, norādot, ka uz 2025. gada 31. oktobri Valmierā tas ir 2,3%, bet Valmieras novadā – 2,7% no iedzīvotāju skaita darbspējas vecumā. Visvairāk reģistrēto brīvo darba vietu skaits Valmierā ir uz pozīcijām ar atalgojumu no 900 līdz 1099 eiro, savukārt Valmieras novadā – uz pozīcijām ar atalgojumu 1600 līdz 1999 eiro un uz pozīcijām ar atalgojumu 700 līdz 799 eiro. Top nozares, kurās izsniegti atzinumi atļaut ārzemnieku piesaisti, ir būvniecība, ražošana, transports, ēdināšana un lauksaimniecība, savukārt top profesijas, kurās izsniegti atzinumi atļaut ārzemnieku piesaisti, ir palīgstrādnieks, kravas un vilcējautomobiļa vadītāji, būvstrādnieks, ceha strādnieks un kūdras ieguves palīgstrādnieks. NVA pārstāves arī informēja par atbalstu darba devējiem un procesiem ārzemnieku piesaistē darbam Latvijā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Valmieras nodaļas vadītājas vietniece Inga Šteinberga pastāstīja par darba atļauju izsniegšanas procesu un datiem. Piemēram, 2024. gadā tiesības uz nodarbinātību piešķirtas 19 285 personām, kuras lielākoties pārstāv tādas valstis kā Uzbekistāna, Indija, Baltkrievija, Ukraina un Tadžikistāna. Pasākuma dalībniekiem satraucoša šķita atspoguļotā statistika par piešķirtajām uzturēšanās atļaujām, kas būtiski pārsniedz ārvalstnieku legālās nodarbinātības apjomu; valsts iestāžu pārstāvji tika aicināti pievērst situācijas disbalansam īpašu vērību.
Vidzemes Augstskolas (ViA) Starptautiskās sadarbības grupas vadītāja Mārīte Balaņuka un ViA Starptautisko studentu piesaistes speciāliste Beāte Velpe darba devējiem atgādināja par ārvalstu studentiem kā resursu uzņēmumu un reģiona attīstībai. ViA ekspertes informēja, ka Latvijā, tāpat kā pasaulē, starptautisko studentu skaits pieaug. Piemēram, 2024./2025. akadēmiskajā gadā ViA bija 11 pilna laika ārvalstu studējošie, kā arī 18 ilgtermiņa un 42 īstermiņa apmaiņas studenti, kas pārstāvēja tādas valstis kā Ukraina, Bulgārija, Rumānija, Vācija, Igaunija un citas. Latvijā veiktā pētījumā secināts, ka tikai 10,6% aptaujāto ārvalstu studentu vēlas palikt Latvijā, atalgojuma zemās konkurēt spējas, grūtību atrast darbu un valodas barjeru dēļ. ViA pārstāves aicināja darba devējus uz sadarbību, piemēram, nodrošinot prakses vietas, mentoringu un studiju procesā piedāvājot izaicinājumus un uzdevumus no saviem uzņēmumiem.
“Pēcpusdienas ar mēru” otrajā daļā notika paneļdiskusija, kurā ar savu pieredzi un viedokli dalījās AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA personāla direktore Dace Purmale, SIA SOLIS A.U. pārstāve Marta Svensone un SIA SANART īpašnieks Artis Knoks. Uzņēmumu pārstāvji atzina, ka ārvalstu speciālistu piesaiste ir nozīmīgs risinājums uzņēmumu darbības nepārtrauktībai. Vienlaikus diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka ārvalstnieku nodarbināšanas procesam jākļūst saprotamākam, administratīvi un birokrātiski vienkāršākam, vienlaikus, protams, piekrītot, ka tam jābūt arī pietiekoši uzraudzītam. Kā nozīmīgs solis ārvalstu darbaspēka integrēšanā tika minēta latviešu valodas mācību nodrošināšana, kas ļautu šiem speciālistiem pilnveidot prasmes un kompetences gan konkrētā uzņēmumā, gan darba tirgū. Diskusijas dalībnieki arī rosināja valsts iestādes pārskatīt izvirzītās prioritātes, atkārtoti norādot uz uzņēmumu prevelējošajām vajadzībām tieši pēc vienkāršā darba veicējiem. Pozitīvi tika novērtēta Valmieras novada pašvaldības īres mājokļu programma, papildus aktualizējot vajadzību pēc kopmītņu tipa dzīvojamā fonda.
Pasākumu “Pēcpusdiena ar mēru” mērķis ir veicināt uzņēmēju iesaisti un informētību par aktivitātēm Valmieras novadā, kā arī aicināt uzņēmējus aktīvi iesaistīties un diskutēt par aktuāliem jautājumiem. “Pēcpusdiena ar mēru” ir vieta, kur satikt pašvaldības vadību un nozaru ekspertus, klātienē uzdot sev interesējošus jautājumus un saņemt uz tiem atbildes. Pasākumu organizē Valmieras Attīstības aģentūra sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Eglāja
Valmieras Attīstības aģentūra