Valmieras seniori: esam sekmīgi skolnieki
“Atzīstam, senioriem viss notiek nedaudz atšķirīgi. Tāpēc, laiku taupot, savu skoliņu sākām pērn oktobrī un beidzām šī gada gada februārī”, stāsta biedrības “Valmieras pilsētas pensionārs” valdes priekšsēdētāja Ināra Allika. ”Pateicoties Valmieras novada pašvaldības finansiālajam atbalstam”, atklāj I. Allika, “jau ceturto gadu saviem biedriem varējām piedāvāt izglītojošas nodarbības projektā Senioru skola. Ko mēs apguvām?”
Oktobris – medijpratība jeb kā uztvert informāciju?
Nodarbības vadītāja Liene Liepiņa prezentācijā parāda svarīgākos medijpratības piemērus. Ar konkrētiem piemēriem no tīmekļa vietnēm palīdz atpazīt īstas web lapas, vērš uzmanību it kā sīkumiem, kuri tās palīdz atšķirt no feikiem, ļauj katram pašam izvērtēt izpratni par jauno normālo informācijas telpu.
Aizpildām medijpratības testu. Atbildam uz jautājumiem par to, kā uzvedamies informācijas bagātībā, vai protam atrast uzticamus avotus informācijas pārbaudei. Protams, tas ir nebeidzamais stāsts, jo teju katram senioram jau radusies sava pieredze saziņā ar neredzamo sarunas biedru.
Novembris – gatavojam garšīgi un gudri!
Nodarbība notiek uztura speciālistes Agnijas Irkles vadībā. Saprotot, ka seniorus būs grūti “pārmācīt”, lektore tomēr atgādina par dažiem veselīgas ēšanas principiem. Viņa palīdz izvērtēt iepirkšanās paradumus un maltītes gatavošanas iemaņas, palīdz izvērtēt ieteicamo pusdienu vai vakariņu šķīvi. Īpaši ieteikumi un fotoattēli veltīti gadījumiem, kad ēdienreize jāgatavo cilvēkam ar rīšanas traucējumiem vai kad jāsadzīvo ar jaunajiem zobiem. Noslēgumā – praktiskā darbošanās. Gatavojam smūtiju: ābols, banāns, grieķu jogurts, linsēklas, auzu pārslas, šķipsna spinātu, medus kripucītis. Gardi!
Decembris – pielaikojam labu noskaņojumu!
Nodarbība ar individuālā stila konsultanti Evitu Strāderi. Sirsnīga, lietišķa un pārdomas rosinoša saruna – kā izvērtēt drēbju skapja saturu, kā salāgot modes aktualitātes ar katra iespējām, kā izvērtēt krāsas un izvēlēties aksesuārus kā pozitīva noskaņojuma vitamīnus. Atgādinājumam ģērbšanās principi dūšas uzlabošanai: krāsas, kas aktivizē pozitīvas emocijas, valkāšanas ērtības, drosme neslēpt pases datus, bet akcentēt savu individualitāti, kvalitatīvu, ilgtspējīgu materiālu un universiālu piegriezumu izvēle.Nodarbības praktiskajā daļā mācāmies pa jaunam sasiet dienišķos lakatus un šalles, pārliecināmies, kā ar dažiem aksesuāriem iespējams izmainīt imidžu un pat uzlabot sejas krāsu.
Janvāris – kā tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem un piedzīvot pozitīvas emocijas?
Tiekamies ar klīnisko un veselības psiholoģi Antru Pinni. Uzstādījums: “Ar kādām domām sākt kārtējo jauno gadu? Ko vēl izdomāt vecumā, kad piedzīvotā netrūkst, bet ar esošo šķietami nepietiek?”
Sarunas gaitā speciāliste dalās pieredzē par gadījumiem, palīdzot tajos ieraudzīt katram sev līdzīgo. Kā veidot sarunas ar tuviniekiem, ar mazbērniem, kuriem radušās savas intereses un draugi, tamdēļ omes pankūkas nav vairs stiprākais magnēts apciemojumam. Kopīgi tiek meklētas atbildes uz jautājumu – kā pieņemt jauno realitāti un neuzmest lūpu, ja viss notiek citādāk? Un kāpēc vērts ieraudzīt vērtīgo šķietami ierastajās norisēs: no sēklas izaudzis puķes stāds, bezsteigas rīta kafija un čatiņš ar draudzeni par iemīļotā seriāla peripētijām. Viens no secinājumiem – arī senioriem iespējama ikdiena simts pozitīvu emociju nokrāsās. Ja vien protam paklusēt, ieraudzīt, padomāt.
Februāris – kas ir “sudraba ekonomika” un kāda ir (vai varētu būt) tās loma manā ikdienā?
Atsaucoties pērnā gada Senioru dienas Saeimā notikušajam uzaicinājumam, atbraukusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece, maģistra studiju programmas “Sabiedrības vadība” direktore Lilita Seimuškāne.
L. Seimuškāne iepazīstina ar sava pētījuma rezultātiem, kas uzrāda situāciju pie mums vēl pasvešajā jēdzienā “sudraba ekonomika”. Ar to tiek saprasta ilgtspējīga senioru nodarbinātības politika, kas kļūst arvien aktuālāka, ņemot vērā Latvijas demogrāfiskās tendences un to ietekmi uz darba tirgu. Varam salīdzināt savas iespējamās atbildes uz pētījuma jautājumiem. Jā, diskusijā atzīst klātesošie, mēs atbildētu līdzīgi. Kāpēc turpinu strādāt? Un kas ir galvenie iemesli, kāpēc to nedaru? Kādiem vajadzētu būt darba apstākļiem un vides pieejamībai, lai es atgrieztos darba tirgū? Interesanti bija lektores piemēri par to, kā senioru nodarbinātību risina citviet Eiropā un Āzijas valstīs un kā izmanto senioru darba potenciālu, iekļaujot to ekonomikas apritē.
Viens no tikšanās dalībnieces novērtējumiem: cik patīkami uzklausīt akadēmiski izglītotu cilvēku! Citas dalībnieces vēlme: biežāk pie mums satikt personības, kas spēj pastāstīt par senioru pasaulē notiekošo ārpus Latvijas.
“Dzīves augstskola mums, protams, katram ir sava”, komentē I. Allika, “bet dalība Senioru skolas nodarbībās kļuvusi par mūsu kopīgu aizraušanos”.
Projekts “Četras dimensijas Senioru skoliņas ceturtajā gadā” īstenots ar Valmieras novada pašvaldības finansiālu atbalstu iedzīvotāju iniciatīvas projektu konkursā.
Informāciju sagatavoja:
Benita Brila,
biedrība “Valmieras pilsētas pesnsionārs”
