20. februārī Valmieras integrētajā bibliotēkā notika seminārs skolotājiem ar mērķi apgūt jaunas metodes un praktiskās iemaņas, iesaistot skolēnus sabiedriskās zinātnes aktivitātēs un virszemes ūdeņu pētniecībā. Semināru atklāja Valmieras novada Attīstības pārvaldes attīstības plānotāja Līga Bieziņa, uzsverot, cik svarīga loma izglītības procesā ir tām aktivitātēm, prasmēm un zināšanām, ko skolēni iegūst papildus oficiālajam izglītības procesam, jo īpaši apgūstot jaunu pieredzi tieši sabiedriskās zinātnes kontekstā.
Semināra pirmajā daļā Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātniskā asistente Valentīna Burdukovska klātesošos iepazīstināja r Eiropas mēroga sabiedriskās zinātnes kampaņu “Plastmasas pirāti”, kurā skolēni, pēc īpašas metodes ievācot plastmasas atkritumus un augšupielādējot datus par izpētītajiem atkritumiem, palīdz izpētīt vides piesārņojumu ūdens tuvumā. Šī sabiedriskās zinātnes vienotā kārtība un darba soļi visām iesaistītajām komandām nodrošina apkopoto datu salīdzināmību visā Eiropā. Pašlaik 13 Eiropas valstu, arī Latvijas, kopīgā iniciatīva ir paredzēta, lai visā Eiropā veicinātu izpratni par upju un – no 2024. gada – arī piekrastes kā kopīgas dzīvības līnijas nozīmi, kā arī mūsu dabas resursu aizsardzību. Turklāt kampaņas mērķis ir uzsvērt pilsoniskās zinātnes un starptautiskās pētniecības sadarbības nozīmi, kas jo īpaši svarīgi ir skolām, kur jaunieši aktīvi un jēgpilni var darboties un spert savus pirmos soļus zinātniskās aktivitātēs. Plašāka informācija par šo iniciatīvu: https://www.plastic-pirates.eu/lv/material/download
Semināra otrajā daļā Tartu Dabas mājas eksperte Marija Ivanova dalījās pieredzē par digitālajiem rīkiem, kas ir pieejami, lai ikviens interesents varētu iesaistīties un piedalīties upju, ezeru un jūras bioloģiskās daudzveidības izpētē. īpaša uzmanība tika pievērta lietotnei iNaturalist, kas ir ne tikai dzīvnieku un augu sugu noteicējs un datu krātuve, bet tā ir dabas pētnieku kopiena, kas dalās ar saviem bioloģiskas daudzveidības atklājumiem un novērojumiem, kā arī palīdz viens otram, ja nepieciešams identificēt kādu nezināmu augu vai dzīvu būtni. Virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes pētniecības kontekstā šī sabiedriskās zinātnes aktivitāte ir būtiska iespēja iesaistīties kopienā ar vienādi domājošiem, sniegt datus par Latvijas upēm un ezeriem, kā arī dalīties savos atklājumos un uzzināt daudz jauna.
Semināra laikā izzinot šīs abas pētniecības metodes, kurās var iesaistīties ikviens skolēns, skolotājiem tika sniegtas metodoloģiskas zināšanas, jaunas iespējas iesaistīt skolēnus ūdeņu pētniecībā un praktizēt sabiedriskās zinātnes aktivitātes, jēgpilni pavadot kopā laiku ārā , pie dabas. Jo upju un jūras piekrastes piesārņojums apdraud ne tikai ūdens dzīvniekus un augus, bet ietekmē arī cilvēkus, kuri izmanto šīs teritorijas atpūtai, sportam vai dzīvo to tuvumā. Lai risinātu piesārņojumu un citas vides problēmas, ir jāmaina ne tikai valstu politika, bet arī sabiedrības un katra indivīda paradumi, attiecīgi skolām šajā procesā ir īpaši svarīga loma, izglītojot mūsu nākotnes pilsoņus, kam paliks mūsu dabas vērtības. Skolēni ir arī sabiedrības nākotnes līderi – viņu izglītotība un informētība nodrošinās virszemes ūdens resursu labu pārvaldību ilgtermiņā un ieguldījumu cilvēku labbūtībā.
Seminārs organizēts Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Kopienu sadarbība upēm un piekrastei” | CoCoRiCo | EE-LV00218.
