Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā un, savairojoties lielā skaitā, var apdraudēt vietējās savvaļas augu sugas un kultūraugus, piemēram, zemenes, kāpostus, kabačus, gan apēdot tos, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tas izkonkurē un barojas arī ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām, kā arī ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām kailgliemežu sugām, kā rezultātā vietējās sugas asimilējas un izzūd.
Spānijas kailgliemežu izplatība ir novērota arī Valmieras novadā. Lai ierobežotu to izplatību, aicinām izmantot Dabas aizsardzības pārvaldes sniegtās rekomendācijas.
Kā atpazīt Spānijas kailgliemezi?
Ķermeņa garums 7–14 cm, tas ir masīvs un nedaudz saplacināts. Ķermeņa krāsa ir mainīga – oranžīga, brūngana, brūngani netīri pelēkzaļa, reti melna. Ķermeņa apakšējā daļa jeb pēda – gandrīz balta vai pelēcīga. Uz ķermeņa virsmas labi izteikti iegareni izciļņi. Priekšdaļā, salīdzinoši netālu no ragiem atrodas elpatvere.
Gliemeža olas – apaļas līdz 2 mm diametrā, baltā krāsā vai viegli caurspīdīgas, mīkstas. Vienā dējumā var būt līdz pat 70 olām. Gada laikā viens gliemezis var izdēt līdz pat 500 olām.
Kad atrodams?
Novērojams no pavasara līdz pat decembrim, ar aktivitātes kulmināciju no jūnija līdz septembrim. Augstākā kailgliemežu aktivitāte diennakts griezumā ir no krēslas līdz rītausmai, kā arī pēc lietus.
Kur atrodams?
Spānijas kailgliemezis ir visēdājs, tomēr visbiežāk barojas ar augu valsts produktiem. Tāpēc to var atrast apstādījumos, dārzos, komposta tuvumā, parkos, ceļmalās, kā arī mežos un zālājos.
Kā iznīcināt Spānijas kailgliemežus savā īpašumā?
- Visefektīvākā metode ir nolasīt tos krēslai iestājoties vai agri no rīta, kad kailgliemeži ir aktīvi un iznīcināt tos, pāršķeļot ar lāpstas vai kāda cita asa priekšmeta palīdzību vai ievietojot uz vienu diennakti 10% vārāmā sāls šķīdumā. Spānijas kailgliemezis savā barībā izmanto arī beigtus vai savainotus savas sugas īpatņus, tāpēc beigtos gliemežus var atstāt citu īpatņu piesaistīšanai konkrētā vietā, taču šādā gadījumā konkrētā vieta jāapseko atkārtoti.
- Ja kailgliemeži tiek iznīcināti līdz jūlijam, beigtie indivīdi jāaprok zemē.
- Ja kailgliemeži tiek iznīcināti augustā, septembrī, lai nepieļautu oliņu nonākšanu vidē un to izšķilšanos, beigtie indivīdi ir jāsadedzina vai jāievieto sālsūdenī.
- Gliemežu pārņemtajā teritorijā var ierīkot īpaši izveidotas lamatas. Par lamatām var kalpot kastes, burkas, pudeles ar nogrieztu galu un tajās ievietotu pievilinātājvielu, piemēram, pūstoši augi, suņu un kaķu mākslīgā barību, kombinētā lopbarība.
- Labi darbojas arī slīcināšanas slazdi – augsnē līdz tās virskārtai ierok trauku, kurā ielej šķidrumu kopā ar pievilinātājvielu. Visbiežāk slīcināšanas slazdos par pievilinātājvielu izmanto alu. Ja slazdos būs tikai tīrs ūdens, gliemeži var ātri no tā izlīst ārā. Tāpēc šķidrumam ir jāsatur vielas, kas veicina gliemežu noslīkšanu – 1 % vara (vara sulfāts) vai 10 % vārāmā sāls šķīdums.
Plašāk par sugas izplatības ierobežošanas plānu šeit.
Plašāk Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā šeit.
Par Spānijas kailgliemežu izplatību var ziņot šeit.
