Dziesmu un Deju svētkos notikusi godināšana un novadu satikšanās

Rīgas sirdī, kur Dziesmu un Deju svētku tradīcija reiz sākusies – Dziesmu svētku parkā, ieskandinot svētku ceļa sākumu, 6. jūlijā notika svētku virsvadītāju un virsdiriģentu godināšana, kā arī simboliska novadu satikšanās.

Sveicam visus virsdiriģentus un virsvadītājus, bet jo īpaši virsvadītāju, Valmieras novada deju kolektīvu virsvadītāju Jāni Kalniņu, virsdiriģentu, Vidzemes novada pūtēju orķestru virsdiriģentu, Rūjienas vidusskolas pūtēju orķestra vadītāju Gvido Brenčevu, virsdiriģentu, Valmieras novada koru virsdiriģentu, jauktā kora “Valmiera” māksliniecisko vadītāju Mārtiņu Klišānu un virsvadītāju, horeogrāfu un dejas pedagogu ar saknēm Valmierā Jāni Ērgli.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki no dažādiem Latvijas novadiem virsdiriģentiem un virsvadītājiem pasniedza goda zīmi. Valmieras novadu pārstāvēja un virsvadītāju Ilmāru Dreļu godināja Valmieras 5. vidusskolas tautas deju kolektīva jaunāko klašu dejotāja Emīlija Garsele un Valmieras Valsts ģimnāzijas deju kolektīva “Pērkonītis” dejotājs Rūdolfs Indrēvics.

“Kopā būt. Kopā radīt. Kopā gavilēt un rotāties.” Tas ir vadmotīvs XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas ir kā pamats latviskās tradīcijas dzimšanai, kā pirmais solis ceļā uz dalību Vispārējos dziesmu un deju svētkos. Pamatā ir darīšanas un radīšanas cildināšana, dažādo ceļa posmu piedzīvošana, spēks, kas slēpjas kopīgā radīšanā. Tas ir mūsu ceļš, sargājot un kopjot Latvijas vērtības. Tādējādi simboliski Svētku dalībnieki no Valmieras novada, kuri piedalījās godināšanā, ir jaunāko klašu dejotāja, kurai šie ir pirmie Deju svētki, un dejotājs, kurš Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalās pēdējo reizi, lai nākamreiz jau dejotu Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos. Ceļš turpinās – vecākais ievada jaunāko, pieredze vada cerību, turpinājums satop saknes. Viņu klātbūtne apbalvojuma pasniegšanā iemieso nepārtrauktības spēku – mūžīgo kustību, kas ir latviešu Dziesmu un Deju svētku būtība.

Emīlija Garsele ir maza, smalka meitene, taču ar lielu un stipru latvisko garu. Piedaloties Svētkos pirmo reizi, viņa ir kā jauna zieda pumpurs, kurš tikko atveras latviešu tradīciju dārzā. Emīlija jau šobrīd izceļas ar zinātkāri, centību un patiesu cieņu pret latviskajām vērtībām, un viņas dejas solis ir kā pirmā rindiņa stāstā, kas vēl tikai taps rakstīts. Rūdolfs Indrēvics, Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ceļu gājis ar pārliecību, lepnumu un atbildību. Rūdolfa dzīve ir latviskuma piesātināta – no ģimenes tradīcijām līdz pašizpausmei dejas, dziesmas un mūzikas jomā. Viņš ir paraugs citiem jauniešiem gan kā dejotājs, gan kā cilvēks ar skaidrām vērtībām un stingru mugurkaulu.

Pateicamies Emīlijai un Rūdolfam par piedalīšanos godināšanas ceremonijā!

Foto Jānis Romanovskis, Valsts izglītības satura centra arhīvs

FOTOGALERIJA