Ar dzīves kvalitāti savā pilsētā visapmierinātāko iedzīvotāju īpatsvars – 99,5%, ir Valmierā, noskaidrots Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2025. gadā veiktajā aptaujā par dzīves kvalitāti deviņās pilsētās, izņemot Rīgu.
CSP veiktais apsekojums liecina, ka 96,8% aptaujāto pilsētu iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā. Pilsētu iedzīvotāju apmierinātība saglabājas nemainīgi augsta kopš 2022. gada, kad tika veikta pēdējā aptauja, norāda CSP. 2022. gada pētījumā apmierināti ar dzīves kvalitāti Valmierā bija 99,3%.
Drošākās valstspilsētas un visdraudzīgākās ģimenēm ar maziem bērniem – Valmiera un Liepāja. Pērn visdrošāk, staigājot vienatnē naktī pa savu pilsētu, jutās Liepājas iedzīvotāji (78,5%), kas ir par 12,3 procentpunktiem vairāk nekā pilsētās vidēji (66,2%). Tāpat droši jutās 77,7% Valmieras un 74,8% Ogres iedzīvotāju. Visvairāk policijai uzticas Jūrmalas iedzīvotāji (82,6%), taču augsta uzticēšanās policijai ir arī visās pārējās pilsētās.
Pilsētu iedzīvotāju vērtējumā draudzīgākās pilsētas ģimenēm ar maziem bērniem ir Valmiera (97,8%) un Liepāja (97,0%), kā arī Daugavpils (93,5%), kurā ir visstraujākais īpatsvara pieaugums kopš 2022. gada (par 6,9 procentpunktiem). Kopumā 92,2% pilsētu iedzīvotāju uzskata, ka viņu pilsēta ir draudzīga ģimenēm ar maziem bērniem, savukārt pašu ģimeņu pārstāvji šo rādītāju vērtē vēl augstāk – 95,3%.
Vismaz trīs no četriem (74,5%) pilsētās aptaujātajiem uzskata, ka pilsēta ir draudzīga rasu vai etniskajām minoritātēm. Pašu etnisko vai rasu minoritāšu pārstāvji šo rādītāju vērtē nedaudz augstāk – 78,7%. Pilsētu par draudzīgu dzīvošanai imigrantiem no citām valstīm uzskata 71,5% iedzīvotāju un 69,1% imigrantu. Augstākais iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata savu pilsētu par draudzīgu dzīvošanai imigrantiem, ir Liepājā (85,2%), Valmierā (83,5%) un Jelgavā (72,2%).
Savu pilsētu par labu vietu dzīvošanai cilvēkiem ar invaliditāti atzina 81,4% pilsētu iedzīvotāju un 72,2% personu ar invaliditāti. Teju visi (98%) Valmierā atzīst, ka šī pilsēta ir draudzīga vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, arī 95% Liepājā un Ogrē snieguši atbildes, ka attiecīgā pilsēta ir laba vieta, kur dzīvot vecumdienās.
Jelgavā, salīdzinot ar pārējām pilsētām, ir augstākais ar pilsētas izglītības iestādēm (bērnudārziem, skolām, augstskolām) apmierināto iedzīvotāju īpatsvars – 84,4%, kam seko Valmiera ar 82,1% un Liepāja ar 79,3%. Savukārt Jēkabpilī un Daugavpilī ir vismazākais ar izglītības iestādēm apmierināto īpatsvars – 60,7% un 67,5%.
Ar veselības aprūpes pakalpojumiem, ārstiem un slimnīcām apmierinātākie ir Jūrmalas (79,4%), Ogres (74,0%) un Ventspils (73,8%) iedzīvotāji.
Liepājā ir augstākais īpatsvars (96,6%) ar iedzīvotājiem, kuri ir apmierināti ar kultūras iestādēm (koncertzāles, teātri, muzeji un bibliotēkas). Apmierināti ir arī 9 no 10 rēzekniešu (91,9%), ventspilnieku un valmieriešu (attiecīgi katrā 90,0%). Mazāk apmierināti ar kultūras iestādēm savā pilsētā ir iedzīvotāji Jēkabpilī – 73,9%.
Liepājas un Valmieras iedzīvotāji ir apmierinātākie ar sporta objektiem (sporta laukumiem un sporta zālēm) – attiecīgi 91,7% un 91,5%.
Valmieriešu un ventspilnieku vidū ir vislielākais īpatsvars ar tiem, kuri apmierināti ar dažādiem vides aspektiem pilsētā. Ventspils iedzīvotāji visvairāk apmierināti ar publisko vietu (tirgus, skvēri, gājēju zonas) pieejamību pilsētā – 98,9% ir ļoti apmierināti vai drīzāk apmierināti. Gandrīz visus Valmieras un Ventspils iedzīvotājus (attiecīgi 98,8% un 98,7%) apmierina zaļās zonas (parki un dārzi), trokšņu līmenis (95,0% un 92,8%) un sakoptība pilsētā (99,4% un 98,5%).
Arī pārējās pilsētās Latvijā apmierinātība ar pilsētas vides aspektiem ir ļoti augsta. Kopumā 87,3% pilsētu iedzīvotāju ir apmierināti ar savas pilsētas publiskajām vietām, 94,6% – ar zaļajām zonām, un 92,1% ir apmierināti ar sakoptību. Trokšņu līmenis pilsētā apmierina 89,0% pilsētu iedzīvotāju, savukārt gaisa kvalitāte – 90,2%.
Apmierinātība ar darbu (piemēram, nodarbinātību, darba apstākļiem, darba un privātās dzīves līdzsvaru) ir augsta visās pilsētās – vismaz deviņi no 10 nodarbinātajiem ir apmierināti ar darbu. Apmierinātība ar darbu kopš 2022. gada pieaugusi Jūrmalā par 11,1 procentpunktu, Daugavpilī par 9,2 procentpunktiem, Rēzeknē par 6,2 procentpunktiem, Liepājā par 5,6 procentpunktiem.
Apgalvojumam, ka pilsētā ir viegli atrast mājokli gan īrei, gan iegādei īpašumā par pieņemamu cenu, vismazāk piekrīt Valmierā – 10,3%. Kopumā teju visās pilsētās, salīdzinot ar 2022. gadu, ir palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka pilsētā ir viegli atrast mājokli.
Plašāk ar pētījuma datiem iespējams iepazīties ŠEIT.
Pagājušajā gadā Valmieras novada pašvaldība aicināja atlasē iekļautos Valmieras iedzīvotājus piedalīties Centrālās statistikas pārvaldes apsekojumā “Dzīves kvalitāte pilsētās”, ar mērķi noskaidrot valstspilsētu iedzīvotāju viedokli par dzīves kvalitāti ietekmējošiem faktoriem, piemēram, dzīves apstākļiem, sociālo labbūtību, pašvaldības darbu, sabiedriskā transporta pieejamību un kvalitāti, nodarbinātību, mājokļu pieejamību, izglītību, pārvietošanās paradumiem, vidi un dzīvi kopumā.
Pētījumā, aizpildot elektroniskās anketas vai atbildot telefoniski un klātienē, piedalījās 9928 iedzīvotāji no deviņām Latvijas valstspilsētām: Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Valmiera un Ventspils.
Aptaujas rezultāti pašvaldībai sniedz nozīmīgu informāciju pilsētas stratēģiskās attīstības plānošanai. Tie palīdz noteikt galvenās prioritātes, izvērtēt pilsētas stiprās puses un jomas, kurām vēl nepieciešama papildu uzmanība. Šie dati ļauj pieņemt uz faktiem balstītus lēmumus un novērtēt īstenoto pasākumu ietekmi uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde.