Uzņēmība, atdeve un pacietība ir Valmieras Gaujas krasta vidusskolas –attīstības centra (VGV-AC) pamatos. Laikmetīgiem kūleņiem pildīta bijusi skolas vēsture 150 gadu garumā – pārdzīvotas revolūcijas, kari, finanšu krīzes un reformu cunami pēdējos 30 gados. Ieskatīsimies skolas CV.
Pirms 150 gadiem kurlmēmo (kā toreiz teica) bērnu skolas dibināšanu Valmierā sekmēja izglītoti un humānisma ideju virzīti cilvēki. Ko vērta Ozolmuižas grāfiene Emma Mellina! Apbrīnojama sieviete! Viņas ārzemju pieredze mudināja atbalstīt ideju par mācībām nedzirdīgajiem bērniem un šim mērķim izņemt 30000 rubļu no sava maciņa.
Skolotāja vietu uzticēja Vīlipam Švēdem, kurš bija izglītots un uzņēmīgs jauns vīrietis. Jaunības spara un lielas gribas spēcināts, viņš ar pirmajiem astoņiem bērniem 1875. gadā Valmierā aizsāka mācības koka namiņā Diakonāta ielas malā. Švēde bija latviešu kultūras glabātājs, cilvēks ar plašu redzesloku un idejām. Viņš mīlēja savu septiņiem bērniem svētīto ģimeni, mācījās pats un visu savu mūžu veltīja citu cilvēku izglītošanai.
Sākotnēji skolas darbam atvēlētā māja Diakonāta ielā nav saglabājusies, toties jo plaši izaudzis skolas komplekss bijušajā Jēra kalnā uz kādreizējās Meķa muižiņas zemes. 1882./ 1883. mācību gads jau sākās sarkanajā ķieģeļu ēkā, kas labticīgi, bet, kā izrādījās, naivi, bija ieplānota 40 audzēkņu mācīšanai un izmitināšanai. Skolēnu skaits auga ātrāk par visiem plāniem, tāpēc ar laiku skolas teritorijā pacēlās vēl divi korpusi. 1929. gadā mācības sākās pilsētā modernākajā skolas namā ar desmit ērtām klasēm, plašu aktu zāli, mācību līdzekļu glabātavu, modernu pirti un centrālapkuri. 1960. gados celtniecībā direktora A. Kursīša vadībā saviem spēkiem piemērotos darbos piedalījās arī skolas audzēkņi. Kopējie pūliņi deva patiesu gandarījumu, jo tapa internāta ēka 150 audzēkņiem. Pēc 40 gadiem (2005.–2007. gadā) skolas iekštelpas piedzīvoja grandiozas pārmaiņas. Ēku atjaunošanas darbus varonīgi pārvarēja pedagogi un skolēni, kuriem nācās pārcelties no viena korpusa uz otru un pat uz citām telpām pilsētā. Lielā pārbūve sakrita ar direktora Andra Tauriņa idejām par mūsdienīgu skolu, skolēni ieguva izremontētas, siltinātas klašu un ērtas internāta telpas. 1990. gados pilsētas valde piešķīra skolas vajadzībām ēku toreizējā Leona Paegles ielā 20 (tagad Pāvila Rozīša iela 20), kur ar laiku iekārtojās paši mazākie un paši lielākie – bērnudārzs un vidusskolēni. Tā nu skolas saimniecība aptvēra četras lielas ēkas.
Gadu desmitiem vājdzirdīgajiem bērniem mācības notika pēc Vācijā apgūtas metodikas – tīrā skaņas metode un uzdevums iemācīt skolēniem runāt, noskatīt no lūpām, saprast līdzcilvēku skaņu valodu, rakstīt, lasīt, rēķināt. Galvenais – sagatavot sabiedriski aktīvus cilvēkus.
1958. gadā direktora J. Madarāja un mācību pārziņa K. Alkšņa vadībā, sadarbojoties ar speciālistiem no Maskavas, skolu pārorganizēja par vājdzirdīgo bērnu skolu. Robežas un ideoloģija noteica, ka turpmāk mācību principus un metodiku surdopedagogi mācīsies no Krievijas kolēģiem. Skolotāja, attīstības centra vadītāja Daina Liepiņa bija darbīgais motoriņš un gādāja par studiju iespējām kolēģiem, kam bija vēlme strādāt surdopedagoga darbu.
Pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē atjaunotajai Latvijas Republikai pavērās sadarbības iespējas ar Eiropu. Direktors V. Andersons spieda roku draugiem no Vācijas, Austrijas, Somijas, Zviedrijas, veidojās kontakti ar Eiropas Vājdzirdīgo federāciju un citām organizācijām. Skola saņēma humāno palīdzību un iepazina ārvalstu labo pieredzi.
Darba temps, vajadzības, attieksme, mācību principi, sadzīves apstākļi, skolotāju un audzēkņu paaudzes u.c. – laiku gaitā mainījušās. Vairākkārt samazināts pamatizglītības apmācības ilgums – no 12 gadiem uz 11 gadiem, tad 10 gadiem. No pirmajiem skolas darbības gadiem audzēkņi mācījās amata prasmes un skolu atstāja ar iemaņām galdnieku, šuvēju, kurpnieku, grāmatu iesējēju darbos, rokdarbos un pavāru mākslā. Pēdējos gadu desmitos amata mācība gan celta godā, gan noraidīta, domājot par bērnu pārslodzi. Mainījušies mācību priekšmetu nosaukumi, reizēm arī saturs, programmas un standarti.
Vislielāko progresu piedzīvojušas dzirdes aprūpes tehniskās iespējas. Kādreiz izmantotās klausāmās trubiņas tagad glabājas skolas muzejā. 1958. gadā ierīkoto klases mikrofonu aparatūru varam apskatīt tikai fotogrāfijās. Vēsturei pieder 1994. gads, kad katrs mūsu audzēknis no Giterslo apgabala Krane firmas saņēma individuālo dzirdes aparātu, sākām izmantot FM sistēmas un indukcijas cilpas. Pienākusi kohleāro implantu ēra, kas bērniem ar dzirdes traucējumiem sniedz lielākas iespējas mācīties vispārizglītojošajās skolās. Plus vēl citas iespējas, un vājdzirdīgo bērnu skaits ar katru gadu samazinās.
VGV-AC nemitīgi attīstās. Skolā darbojas pašiem savs Dzirdes centrs. VGV-AC ir vidusskola, ir ieviests gaismas zvans. Direktora vietniece Ina Kursīte iestājās par skolas simbolu izveidi un VGV-AC ir karogs, himna un žetons. Skolēni ir sportiski un regulāri gūst panākumus sportā. Skolā ir melodeklamācijas koris, kas 2025. gada vasarā piedalījās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. VGV-AC strādā skolotāji ar ilggadēju darba pieredzi un rūpīgi skolas darbinieki.
Interesanti, ka VGV-AC telpās savulaik ir darbojies kara laika hospitālis, te saimniekojušas gan vācu, gan krievu armijas daļas, pabijusi sieviešu ģimnāzija, mūzikas skola, pilsētas skolu valde u.c.
Sportistu valodā runājot, skola veikusi garu izturības skrējienu – maratonu 143 gadu garumā, kad skolas kolektīva priekšgalā bijuši izcili surdopedagoģijas teorētiķi un praktiķi kā V. Švēde, E. Ulmanis vai P. Kunstmanis, ar organizatoru spējām apveltīti kā A. Kursītis, A. Ramanis. Neapskaužami daudz spēka darbs ideoloģisku un ekonomisku pārmaiņu laikos prasīja H. Tēraudam, J. Madarājam, V. Andersonam, reformas izglītības jomā kļuva par A. Tauriņa izaicinājumu un darba lauku.
Pēdējie septiņi gadi direktores Ivetas Kļaviņas vadībā ir sprinta distance – mainās skolas nosaukums, strauji pieaug dzirdīgo bērnu skaits, jūtams pagrieziens speciālās izglītības bērniem ar viegliem attīstības traucējumiem virzienā; zem VGV-AC nosaukuma skolai piepulcējas speciālā pirmskolas izglītības iestāde “Bitīte” un Ziemeļvidzemes pamatskola Vaidavā. Remonts skolas telpas padara gaišākas un modernākas, pagalms un parks piedzīvo jaunu segumu un jaunas rotaļu/ sporta ierīces, un skolai ir jauna sporta zāle. Ieviesti jauni nodarbību veidi, tiek gādāts par darbinieku labbūtību. 2025. gadā tapis jauns būvprojekts, lai uzlabotu mācību vidi un nodrošinātu vides pieejamību, energoefektivitāti, tas jāpabeidz līdz 2029. gada izskaņai, un citi darbi ir direktores I. Kļaviņas redzeslokā, kura skolas ikdienai piešķīrusi atslēgas vārdus – mūsdienīgāk, modernāk, efektīvāk!
2025./2026. mācību gadā skolā mācās 349 izglītojamie 15 dažādās speciālās izglītības programmās, no tiem 231 skolēns – speciālā pamata un vidējā izglītībā, 91 bērns – speciālās pirmsskolas izglītības programmās un 27 audzēkņi apgūst speciālās profesionālās pamatizglītības programmas.
Attīstības centra speciālistes gādā par mācīšanos katram savā mājvietā, perpetum mobile/spararats Daiga Ramata, VGV-AC vadītāja, direktores vietniece, skolas bērnus un skolotājus dažnedažādu projektu ietvaros aizvedusi uz Eiropu no Kipras līdz Grenlandei – brauciet, skatieties, mācieties! Latvijas un Eiropas skolas brauc mācīties un pilnveidoties arī uz VGV-AC, jo skolas pedagogiem ir vērtīgas zināšanas un prasmes, ar ko dalīties! Pašiem gribētos teikt, ka VGV-AC top par Vidzemē jaudīgāko skolu bērniem ar speciālām vajadzībām!
Vērīgi papētot rakstus, atklājas, ka skolas nosaukums mainījies septiņas reizes. Pa vārdam, pa vārdiņam līdz 150 gados Valmieras Kurlmēmo skola pārtapusi par VGV-AC. Dzimusi cara impērijā, augusi Latvijas brīvvalstī, briedusi PSRS, atjaunotajā Latvijas Republikā apjautusi Eiropas gaumi un garšu – tāda ir skola Gaujas krastā. Jauns virziens, skaidri mērķi, uzņēmīgi darbinieki!
17. oktobrī no plkst. 16.00 aicinām visus skolas bijušos darbiniekus un absolventus uz 150. jubilejas svinībām! Visi, kurus kāda sajūtu stīga saista ar sirmo skolu Gaujas krastā, nāciet ieskatīties tās skaistajā simtpiecdesmitgadīgajā, bet mūsdienīgajā sejā!
Plašāka informācija par jubilejas vakara norisi skolas tīmekļvietnē vgv.lv ŠEIT.
Uz tikšanos!
Informāciju sagatavoja:
Antra Rozenberga,
VGV-AC