Zinātnieki paredz, ka klimata pārmaiņu ietekmē spēcīgas lietusgāzes un karstuma viļņi nākotnē kļūs arvien biežāki un intensīvāki. Lai palīdzētu iedzīvotājiem mazināt šo ekstremālo laikapstākļu radītās sekas savos īpašumos, projektā “LIFE LATESTadapt” ir sagatavots informatīvs buklets. Tas sniedz praktiskus padomus, kā ar dabā balstītu risinājumu palīdzību ne tikai uzlabot savas dzīvesvietas mikroklimatu, bet arī veicināt bioloģisko daudzveidību un ietaupīt resursus.
Vai esat ievērojuši, ka pēc spēcīgām lietusgāzēm Jūsu īpašumā pastiprināti uzkrājas ūdens, bet vasaras tveicē pagalms kļūst neizturami karsts un zāliens dzeltē? Šīs problēmas pašas no sevis nepazudīs, taču labā ziņa ir tā, ka daba ir mūsu lielākais sabiedrotais to risināšanā.
Kas ir dabā balstīti risinājumi? Tie ir dažādi pasākumi, kas izmanto vai atdarina dabas procesus. Būtiski, ka šādi risinājumi bieži vien ir daudz lietderīgāki un izmaksu ziņā efektīvāki nekā sarežģīti tehniskie risinājumi.
Kā cīnīties ar lieko lietusūdeni? Pilsētvidē bieži rodas applūšana, jo lielo ūdensnecaurlaidīgo virsmu dēļ ūdenim nav kur iesūkties zemē. Ikviens var dot savu ieguldījumu plūdu riska mazināšanā:
- Samaziniet cieto segumu platības un palieliniet ūdenscaurlaidīgu segumu un apstādījumu īpatsvaru.
- Ierīkojiet lietusdārzus, bioievalkas vai lietusūdens uzkrāšanas dīķus drošā attālumā no ēkām.
- Ēku tiešā tuvumā izmantojiet zaļos jumtos, zaļās sienas vai lietusūdens savākšanas tvertnes. Šie pasākumi veicina ūdens infiltrāciju augsnē un palēnina lietusūdens noteci.
Bioloģiskā daudzveidība kā glābiņš no svelmes Blīvi apbūvētās vietās ar daudzām tumšām virsmām un mazu apstādījumu daudzumu veidojas tā sauktās “karstumsalas”.
- Karstā laikā temperatūras atšķirība starp uzkarsušu asfaltu (kas var sasniegt gandrīz +50 grādus) un koku ēnu vai nepļautu teritoriju var sasniegt pat +10 grādus vai vairāk.
- Koki ir visefektīvākie temperatūras regulētāji, kas atvēsina gan gaisu, gan ēkas, bet liela nozīme ir arī krūmiem un lakstaugiem.
- Regulāri pļauts mauriņš bioloģiskās daudzveidības ziņā ir pielīdzināms asfaltam. Aizstājot to ar ziedošu pļavu, ko pļauj tikai pāris reizes gadā, Jūs ietaupīsiet pļaušanas un laistīšanas resursus, jo šāda veģetācija ir noturīgāka pret sausumu.
Veidojot lietusdārzus, ieteicams izvēlēties mūsu dabiskajām augu sabiedrībām raksturīgās sugas, piemēram, smiltāja neļķi, Eiropas saulpureni, parasto vīgriezi, pļavas dzelzeni vai bezdelīgactiņu. Tās vizuāli neatpaliek no kultūraugiem, ir labāk pielāgotas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem un atbalsta vietējo bioloģisko daudzveidību.
Materiāls izstrādāts projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) ietvaros.