Satiksmes ministrija ceturto gadu pēc kārtas rīkoja konkursu “Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss 2024”, lai noskaidrotu ceļu satiksmei drošākās valstspilsētas un novadus. Ņemot vērā iedzīvotāju viedokli, ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistiku un mikromobilitātes novērtējumu, par ceļu satiksmei drošāko valstspilsētu Latvijā 2024. gadā atzīta Ventspils, bet no 36 novadiem pirmajā vietā ierindojies Valmieras novads. Šogad jau otro reizi piešķirta arī atzinība iedzīvotājiem draudzīgākajai valstspilsētai un novadam no piekļūstamības viedokļa – to saņēma Ventspils un Saldus novads.
Valmieras novads pērn bija vien 13. vietā, bet šogad jau ierindojās 1. vietā – to veicinājis augstākais novērtējums par 2024. gadā veiktajiem ieguldījumiem mikromobilitātes infrastruktūrā. Pagājušā gada uzvarētājs – Valkas novads – šogad ieguvis otro vietu, bet trešajā vietā ar zemiem CSNg rādītājiem ierindojies Jelgavas novads.
“Būt labākajiem, ir augsts novērtējums. Valmieras novads ir viens no retajiem, kur skolēnu skaits pieaug, un līdz ar to pieaug arī izaicinājumi, jo pārvietošanās kļūst arvien intensīvāka. Pašvaldībai tas nozīmē vairāk darba un ieguldījumu, tāpēc esam aktīvi strādājuši, lai drošība uzlabotos prioritāri pie izglītības iestādēm. Tāpat veikti ieguldījumi mobilitātes veicināšanā, lai jaunizveidotā un atjaunotā infrastruktūra būtu piemērota visām sabiedrības grupām – vecākiem ar bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti un senioriem,” saņemot 1. vietas apbalvojumu un ceļojošo kausu, norādīja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un uzņēmējdarbības jautājumos Guntis Gladkins.
“Prieks par saņemto apbalvojumu un augsto novērtējumu, īpaši no mūsu novada iedzīvotājiem. Satiksmei drošākā novada tituls mudina darboties vēl ražīgāk, jo darāmā vēl ir daudz. Vērtīgi, ka novadi savā starpā sacenšas par drošākas, pieejamākas un multimodālākas vides nodrošināšanu – no tā iegūst ikviens satiksmes dalībnieks: skolēns, kas dodas uz skolu pa jaunu gājēju ietvi, seniori, jaunās māmiņas ar bērnu ratiņiem, kā arī cilvēki ar kustību traucējumiem, kam paceltā gājēju pāreja nozīmē iespēju turpināt ceļu bez liekiem šķēršļiem. Turpināsim sadarbību ar Latvijas Valsts ceļiem, jo daļa infrastruktūras, kur nepieciešami uzlabojumi, ir valsts pārziņā. Diemžēl ceļa zīmes, sakārtota infrastruktūra vien no nelaimes neglābs, satiksmes dalībniekiem ir jābūt pieklājīgiem vienam pret otru un jārūpējas par kopējo satiksmes drošību,” pēc apbalvošanas pasākuma atzīst Valmieras novada Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženieris Nauris Kalniņš.
“Noteikti pašiem iedzīvotājiem jākļūst saprotošākiem un iecietīgākiem pret citiem, jo izpratne par satiksmes drošību ne visiem ir vienāda. Jauninājumus satiksmes organizācijā brīžiem ir grūti pieņemt, taču, ja izprot ieguvumus, tad arī tos pieņemt kļūst daudz vieglāk,” piebilst Valmieras novada Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere Inese Kokenberga.
2024. gadā Valmieras novada pašvaldības īstenotie ceļu un ielu infrastruktūras uzlabošanas investīciju projekti Valmieras novadā vērsti uz mikromobilitātes veicināšanu un drošību – īpaši izglītības iestāžu tuvumā. Satiksmes drošība infrastruktūrā sākas jau projektēšanas laikā, plānojot paceltas gājēju pārejas un izmantojot satiksmes mierināšanas risinājumus, piemēram, dažāda seguma un krāsu bruģi, apstādījumus, labiekārtojuma elementus, kas rada gājēju ielas efektu. Tas autovadītājam norāda, ka braukšanas ātrums ir jāsamazina, ko reizēm nevar panākt tikai ar ātruma ierobežojušo ceļa zīmju izvietošanu. Jāizceļ Georga Apiņa ielas posma veiktā pārbūve, kur satiksmes plūsma pārkārtota par labu gājējiem un velobraucējiem – sašaurināta brauktuve, paplašinātas ietves, izveidojot atsevišķu joslu velobraucējiem, ieviesti ātruma ierobežojumi. Tāpat būtisku ieguldījumu satiksmes drošībā devis izbūvētais rotācijas aplis Raiņa, Rubenes un Valkas ielas krustojumā, likvidējot bīstamos pagriezienus. Tas veicinājis, ka satiksmes plūsma ir drošāka, saprotamāka un raitāka, arī gājējiem draudzīgāka.
Savukārt vides pieejamība ietver daudz plašākus risinājumus par ielu apmaļu un uzbrauktuvju izbūvi „nulles” līmenī – tā ir arī pietiekams apgaismojums, loģiski un droši pārvietošanās maršruti gājējiem un velobraucējiem, kas savienojas jau ar esošo mikromobilitātes infrastruktūru. Šeit kā piemērs jāmin atjaunotais Vanšu tilts pār Gauju. Tāpat arī pērn izbūvētās ietves Rubenē un Strenčos, atjaunotā ietve Sedā.
Konkursa metodoloģija un rezultāti ir pieejami Satiksmes ministrijas tīmekļvietnē.
Konkursā “Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss 2024” tika veikta pieejamo CSNg statistikas datu un faktu apkopošana, vērtēšana un analīze, apvienojot tos ar iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Eksperti no Satiksmes ministrijas, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) un apvienības “Pilsēta cilvēkiem” veica pašvaldību paveiktā izvērtējumu mikromobilitātes jomā, īpašu uzmanību pievēršot pašvaldību īstenotajiem risinājumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanai publiskajā ielu tīklā.
Iedzīvotāju aptauju 2025. gada jūnijā aģentūra “Norstat”, un tajā piedalījās 2001 respondents visā Latvijā. Konkursa metodoloģija un rezultāti ir pieejami Satiksmes ministrijas tīmekļvietnē.
Satiksmes ministrija konkursu rīkoja jau ceturto reizi, un tas tiek finansēts no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem.
Iedzīvotāju aptaujas rezultāti un satiksmes drošības novērtējums
Konkursa ietvaros veiktās iedzīvotāju aptaujas par ceļu satiksmes drošību rezultāti liecina, ka 2024. gadā iedzīvotāju vērtējums par ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru pašvaldībās ir nedaudz uzlabojies. Aptauja atklāja, ka 36% aptaujāto iedzīvotāju savās pašvaldībās ceļu satiksmē jūtas droši (2023. gadā – 35%), savukārt nedaudz vairāk nekā puse jeb 51% (2023. gadā – 50%) satiksmi raksturo kā vidēji drošu.
Visnedrošāk joprojām jūtas mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki – tie, kas ikdienā pārvietojas ar elektroskrejriteni (41%; 2023. gadā – 52%) un velosipēdu (31%; 2023. gadā –34%). Savukārt visdrošāk ceļu satiksmē jūtas vilcienu pasažieri (96%) un citu sabiedrisko transportlīdzekļu lietotāji (92%; 2023. gadā – 93%). Automašīnu vadītāji lielākoties satiksmē jūtas droši vai ļoti droši (83%; 2023. gadā – 82%).
Salīdzinot ar 2023. gadu, iedzīvotāju viedoklis par ceļu infrastruktūras stāvokli valstī ir būtiski uzlabojies. Ja 2023. gadā tikai 24% aptaujāto ceļu infrastruktūru vērtēja kā ļoti labu vai labu, bet 42% – kā apmierinošu, tad 2024. gadā pozitīvs vērtējums pieaudzis līdz 36%, savukārt par apmierinošu to atzīst joprojām 42% iedzīvotāju. Respondentu īpatsvars, kuri savās pašvaldībās ir novērojuši uzlabojumus, kas vērsti uz ceļu satiksmes drošības un satiksmes plūsmas pilnveidošanu, ir saglabājies nemainīgs – 58%.
Iedzīvotāju biežāk minētie uzlabojumi ceļu satiksmes drošībai ir:
- vairāk ietvju un gājēju celiņu izbūve (32%);
- gājēju un veloceļu izbūve, nodalot gājēju, velosipēdu un citu mikromobilitātes rīku plūsmu no autosatiksmes (32%);
- pārskatāmu krustojumu ierīkošana (28%);
- apgaismojuma ierīkošana (27%);
- drošas velo infrastruktūras veidošana (26%);
- papildu gājēju pāreju un luksoforu izbūve (25%).
Gandrīz ceturtdaļa (23%) iedzīvotāju atzīst, ka vismaz reizi mēnesī pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, vadot automašīnu. Pie visbiežākajiem pārkāpumiem autovadītāji četrus gadus pēc kārtas min braukšanas ātruma ierobežojuma neievērošanu ārpus pilsētas (49%) un pilsētā (27%), telefona lietošanu, esot pie stūres (17%), un pagrieziena nerādīšanu (9%).
Kājāmgājēju biežākie pārkāpumi ir ielas šķērsošana neatļautā vietā (39%) un pie sarkanās gaismas luksoforā (23%). Papildus tam piektdaļa (20%) kājāmgājēju tumšā laikā neizmanto atstarojošos elementus. Tie, kas izmanto mikromobilitātes rīkus vai pārvietojas ar motociklu vai mopēdu, visbiežāk pārkāpj noteikumus, braucot pa ietvi (13%), nerādot pagriezienu (10%) vai šķērsojot ielu pie sarkanās gaismas luksoforā (6%).
Informāciju sagatavoja
Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa
Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļa