Valmieras novads – Dziesmu svētku šūpulis

Ir trešo Vasarsvētku rīts 1864. gadā. Jau no plkst. 8.00 Dikļu mācītājmuižas parkā ierodas dziedātāji no Dikļiem, Rūjienas, Mazsalacas, pat Salacgrīvas, Limbažiem un Straupes. Visu dienu viņi pavada kopīgā dziedāšanā. Tas ir sākums pirmajiem Vispārējiem Dziesmu svētkiem, kas Rīgā notika deviņus gadus vēlāk (1873. gadā), izaugot par varenu kustību un vienu no skaistākajām Latvijas tradīcijām, ko apbrīno visā pasaulē. Šajā vasarā notiks XXVII Vispārējie Dziesmu un XVII Deju svētki, kam gatavojas vairāk nekā 1700 kolektīvu Latvijā un ārvalstīs.

Ir trešo Vasarsvētku rīts 1864. gadā. Jau no plkst. 8.00 Dikļu mācītājmuižas parkā ierodas dziedātāji no Dikļiem, Rūjienas, Mazsalacas, pat Salacgrīvas, Limbažiem un Straupes. Visu dienu viņi pavada kopīgā dziedāšanā. Tas ir sākums pirmajiem Vispārējiem Dziesmu svētkiem, kas Rīgā notika deviņus gadus vēlāk (1873. gadā), izaugot par varenu kustību un vienu no skaistākajām Latvijas tradīcijām, ko apbrīno visā pasaulē. Šajā vasarā notiks XXVII Vispārējie Dziesmu un XVII Deju svētki, kam gatavojas vairāk nekā 1700 kolektīvu Latvijā un ārvalstīs.

Pirmos Dziesmu svētkus Dikļu mācītājmuižas parkā rīkoja rakstnieks, skolotājs un mācītājs Juris Neikens. Viņš Dikļu baznīcā un draudzē kalpoja no 1857. līdz 1867. gadam un apbrīnoja latviešu patriotiskās sajūtas un dzīves gājumu, kuru ik uz soļa pavadīja dziesma. Tā radās doma savas draudzes ļaudīm sarīkot dziedāšanas svētkus Dikļos – latviešu vīru koru pirmo kopkoncertu. Iedvesma bija nozīmīgais notikums Rīgas kultūras dzīvē – Daugavas Mūzikas svētki 1836. gadā, kas bija pirmie šāda veida svētki Baltijā, koru koncertiem notiekot visās Rīgas koncertzālēs un parkos. Pēc tam svētki notika gan Rēvelē (Tallinā), gan atkal Rīgā.

“Svētku rītā saulīte mirdzēja caur plāniem, gaišiem padebešiem, un putnu balsis atskanēja siltā, klusā gaisā. Ap pulksten astoņiem jau viesi sāka rasties, visvairāk tālnieki, kas nebija zinājuši noteiktu stundu, kad dziesmas sāksies. Tie nāca arvien biežāki kājām un braukšus, līdz pēdīgi bija lasījies tāds ļaužu pulks, kā reti te būs redzēts.. Dikļu pagasta skolā apsveicinājušies, tie Rūjienas skolmeistaru E. Švechu paši bija cēluši par direktoru jeb rīkotāju un lozējot to kārtu nolikuši, kā tie seši pulki cits pēc cita lai dziedātu. Tad, savas dziesmas direktoram uzdevuši un balsis izmēģinājuši, ap pulksten četriem tie pa diviem līdzās vienos soļos uz dziesmu placi nāca, no klausītāju pulka uzmanībā gaidīti. Prieks bija jau skatīt tos sveikus tautas dēlus, kas ar saviem vadoņiem – kopā kādi 120 vīri – lielās telts priekšā klusu apstājās, bet, kad tie visi vienā korī Dievam par godu un savai tautai par liecību to varenu Lutera dziesmu “Dievs Kungs ir mūsu stipra pils” četrām balsīm dziedāja, tad klausītājiem sirds līdz uz augšu devās svētku līksmībā,” tā sarīkojuma norisi Dikļos aprakstījis Juris Neikens. Dziesmu svētki turpinājās līdz vēlam vakaram. Pakalns, kur pulcējās kori, vēlāk ieguva Neikenkalna nosaukumu.

Latviešu vīru koru pirmajā kopkoncertā piedalījās seši vīru kori no draudzēm Dikļos, Lielsalacā (Salacgrīva), Limbažos, Mazsalacā, Rūjienā un Straupē, kā arī bērnu koris.

Jau nākamajā gadā Jura Neikena ierosmē Dziesmu diena notika Bauņu Jēkaba kalniņā (Valmieras novada Matīšu pagastā), bet 1866. gadā koristi pulcējās Rūjienā. Pēc tam svētki notika Jaunpilī 1867. gadā, Smiltenē 1868. gadā un Cesvainē 1869. gadā. Savukārt 1870. gadā Jānis Bētiņš organizēja Kurzemes dziedāšanas svētkus Dobelē.

Par valsts mēroga notikumu tika uzskatītas pirmo Dziesmu svētku 75. gadskārtas svinības 1939. gadā. Īpaši šim notikumam Dikļos projektēta un būvēta estrāde, lai uzņemtu ap 5000 koristu. Atzīmējot Vispārējo latviešu Dziesmu svētku simtgadi, 1973. gadā Neikenkalnā atklāja piemiņas akmeni pirmajiem novada Dziesmu svētkiem. 1984. gadā Dikļos vēsturnieks Tālis Pumpuriņš izveidoja pirmo novada Dziesmu svētku ekspozīciju, kas stāstīja ne tikai par Juri Neikenu, bet arī par latviešu kultūras un izglītības attīstību 19. gadsimtā. 2014. gadā ekspozīciju atjaunoja vēsturnieks Alberts Rokpelnis.

Dikļu kā Dziesmu svētku šūpuļa kultūrvēsturisko nozīmi izceļ skaistā Neikenkalna dabas koncertzāle, kur sajust unikālu dabas un kultūrvēstures auru. Vietas akustiskās īpašības veidotas ar ūdens spoguli, koka konstrukcijām, esošiem parka stādījumiem, terasēm un nogāzēm. Te var aplūkot arī iespaidīgus vides objektus – Sidraba birzs vainagā izveidota Skaņu birzs, kurā gan bērni, gan pieaugušie var muzicēt un iepazīt ksilofona, metalofona, pūšaminstrumentu un zvaniņu skaņas. Dabas koncertzāles projektu veidoja profesionāļu komanda, tajā skaitā Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku galvenais režisors Uģis Brikmanis un Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku galvenais mākslinieks Ivars Mailītis.

Leģendārais Dziesmu svētku Goda virsdiriģents, kultūras darbinieks, pedagogs un publicists Roberts Zuika, kurš bijis skolotājs arī Kocēnos un tur vadījis arī kori, ir teicis: “Dziesmu svētki ir mūsu testaments, novēlējums neskaitāmās paaudzēs. Dziesmu spēks jānodod tālāk jaunatnei, jo vienīgi atdotais paliek. Dziesmu svētki nav tikai priecāšanās. Tie ir mūsu tautas bagātību novēlējums visaugstākajā līmenī, lai pastāvētu mūsu tauta, valoda un valsts. Lai mēs nepazaudētu sirdsapziņu un pašcieņu.”