Valmieras novada tūrisma uzņēmējdarbības pieredzes stāsts – meža paradīzes autors, glempinga “Mežurgas” saimnieks Jānis Vītols

Ja mēs dzīvotu pasaku pasaulē, tad “Mežurgās” noteikti varētu sastapt laumiņas, uz tasi tējas aicinātu meža rūķi un uz blakus esošā koka dzeltenās piepes dziedātu etīdes – tieši tik brīnumaina un sirsnīga sajūta pārņem, viesojoties Dikļos pie jaunā uzņēmēja, glempinga “Mežurgas” saimnieka Jāņa Vītola, kurš ar savām rokām izveidojis meža paradīzi.

Šī ir pirmā siltā diena pēc pavasarīgi stindzinošo jūnija vēju dejām. Jānis mūs sagaida ar siltu smaidu, viņam blakus sazaļojušas milzu lapegles un tālumā kautrīgiem ziediņiem plaukst lakši. Pirms piesēžam uz sarunu, tiekam iepazīstināti ar līkumotajām “Mežurgu” taciņām, blakus čalojošo Mazbriedi, daiļo dīķi, abām glempinga teltīm un visiem saimnieka ideju un rūpīga darba lolojumiem. Jānis ir īstens dabas mīlis, saknēs – diklietis, kura ceļi 20 gadus vijās galvaspilsētā, bet nu jau pāris gadus viņš ir atpakaļ Dikļos. Lai arī netālu atrodas dzimtās mājas, dabas pielietās “Mežurgas” iesakņojās Jāņa sirdī. Vietai piemīt ne tikai dabas, bet arī savs vēstures šarms –  teritorijā esošā mūra ēka kādreiz bijusi Dikļu pils smēde, vēlāk tai klāt piebūvēta kalpu māja. Savulaik, šeit bijis kolhozs, saimnieks pat atceras, ka bērnībā ēkā dzīvojuši viņa draugi un klasesbiedri, tepat viņš ir peldējies un bradājis pa upi. Laikam ejot, ēka un teritorija ir piedzīvojusi daudz, kā pats saimnieks stāsta, pēc īpašuma iegādes citi viņam vaicājuši: “Ko Tu te “Mežurgās” darīsi? Kas tur vispār ir? Kas būs?”, viņa atbilde vienmēr ir bijusi nemainīga: “Te jau viss ir, un mans uzdevums ir to Jums parādīt!”. Tā harmonijā ar dabu radusies doma par pastaigu takām, vissezonas glempinga telšu izveidi, brīvdabas kino, kublu, makšķerēšanu, SUP dēļiem un velosipēdiem jeb visu nepieciešamo kārtīgai atpūtai dabā.

Jāņa galvenais dzinulis un iedvesma darboties “Mežurgās” rodas vēlmē parādīt Latvijas dabas burvību un atstāt aiz sevis ko paliekošu. Pastaigas laikā saimnieks ar degsmi stāsta par šejienes augiem, dzīvniekiem un kukaiņiem, piebilstot, ka neesot dabas pētnieks klasiskajā nozīmē, kuram interesētu katras sugas latīniskais nosaukums. Viņu vairāk interesē dzīvo radību praktiskā puse, kas nereti arī iedvesmo jauniem darbiem. Uzņēmējs bieži vien prieka pēc fotogrāfē un filmē savus piedzīvojumus dabā, nereti sanāk sastapt arī kādu āpsi vai zaķi. Par spīti harmonijai dabas oāzē, Jānis atzīst, ka bez izaicinājumiem neiztikt, īpaši, ja esi jauns tūrisma uzņēmējs. Pirmais izaicinājums pēc kārotā īpašuma noskatīšanas bija finanšu līdzekļu atrašana tā iegādei, kas izdevies pašu spēkiem. Ļoti daudz kas ticis darīts pirmo reizi, viens no tiem bija arī pieteikums “LEADER” projektā glempinga telšu teritorijas labiekārtošanai. Jānis atzīst, ka izaicinājumi ir un būs, un nav jābaidās prasīt padoms un atbalsts draugiem un tuviniekiem.

Uzņēmējs pirmo glempinga telti apmeklētājiem atvēris pērnā gada decembrī, un tajā jau ir pabijuši viesi no Liepājas un Nīderlandes, piedāvājumu izmēģinājuši arī apkārtnes iedzīvotāji. Šobrīd galvenā mērķauditorija ir pāri, kas nemaz nepārsteidz, jo glempinga telts patiesi iekārtota romantiskā stilā, uz telts griestiem pat iespējams vērot zvaigznāju projekcijas. Jānis lepni saka, ka glempingā šajā īsajā laikā jau notikuši divi bildinājumi un divvientulībā svinētas sirsnīgas dzimšanas dienas. Vairums “Mežurgu” viesu ir jau pieredzējuši ceļotāji, kas vēlas aizbēgt no pilsētas trokšņiem vai pavadīt laiku divatā. Pārliecināmies, ka maldīgs ir uzskats par to, ka glempinga teltī ziemā būs auksti, “Mežurgu” teltis ir siltinātas, tām ir apsildāmas grīdas, kamīns, papildu segas un siltā gaisa pūtējs. Sasildīties var arī āra kublā vai turpat pieejamā dušā. Šogad viesi palikuši teltī pat -15 grādu aukstumā. Parasti viesi rezervācijas veic caur vietnēm Booking, AirBnb, raksta arī uz “Mežurgu” facebook lapu vai sazinās pa tiešo. Nereti  darbojas arī reklāma no mutes mutē.

Saimnieks uzskata, ka, lai veiksmīgi darbotos tūrisma nozarē, ir jāmāk noteikt sava pakalpojuma cena, kas nereti jaunam uzņēmējam ir izaicinājums. Arī veselīga konkurence starp citiem viesmīlības uzņēmējiem var nākt par labu, veidojot visu pakalpojumu izaugsmi. Jānis atzīst, ka sadarbība ar citiem uzņēmējiem ir neatņemama tūrisma sastāvdaļa. Tā var sākties ar pavisam vienkāršu sociālo tīklu draudzību un turpināties ar sadarbību lielākos projektos. Uzņēmējs uzsver, ka sadarbība palīdz izplatīt vietējos produktus, reklamēt atpūtas un pakalpojumu iespējas, tā esot laba sajūta, ka šajā kopienā lēnām iekļaujas arī “Mežurgas”.

Ja Jānis varētu sākt visu no sākuma, viņš noteikti rūpīgāk būtu apdomājis visu darāmo darbu prioritātes un finanšu plūsmu. Viņš iesaka vienmēr paredzēt vairāk līdzekļus neparedzētiem izdevumiem. Arī laika plānojumā jāparedz rezerve, ja darbu izpildi var ietekmēt tādi ārējie faktori kā laikapstākļi. Saimnieks vēlreiz uzsver, ka kļūdas darīšanas procesā ir neizbēgamas un no tā nevajag baidīties. Vaicājot par nākotnes plāniem, Jānim uzreiz iemirdzas acis, tiek plānots uzlabot teritorijas iekšpagalmu un uzbērt jaunu taciņu segumu no stāvlaukuma līdz teltīm, lai iešana uz tām būtu vēl ērtāka. Ir doma “Mežurgu” parka teritorijā izveidot arī kādu interaktīvu objektu, lai pastaigas kļūtu vēl interesantākas. Prātā ir projekts arī par pirtiņas izveidi zem zemes. Toties jau šobrīd saimnieks ir ķēries klāt kūpinātavas izveidei. Tā tiek veidota no kādreizējās smēdes skursteņa ķieģeļiem, arī pats kūpināšanas process būšot īpašs – tajā tiks izmantota malka no kādreizēja ābeļdārza. Jānis drīzumā plāno atvērt apmeklētājiem arī otru glempinga telti – ar skatu uz austrumiem. Tā varētu turpināt vēl ilgi, jo ideju saimniekam ir bez gala, katrā vietā un lietā saredzot radošas nākotnes attīstības iespējas. Nupat uzņēmējs ir ieguvis nometņu vadītāja apliecību, un iespējams jau drīzumā redzēsim, kā “Mežurgās” norisinās kāda pavisam aizraujoša dabas pētnieku nometne.

Sarunas noslēgumā ap mums laiski virpuļo viendienītes, tālumā klabina stārķis. Vaicājam Jānim kādus ceļavārdus viņš dotu tiem, kuri tikai prāto, vai sākt darboties tūrismā, un Jānis atbild: “Aizveriet acis, iedomājieties savu dzīvi pēc daudziem gadiem. Tagad atveriet acis un ejiet uz saviem sapņiem!”.

Tieši ar tik skaistiem vārdiem noslēdzam sarunu “Mežurgās”, nākammēnes viesosimies Burtnieku pusē, kaņepju saimniecībā “Adzelvieši”.

Informāciju sagatavoja: Madara Stukmane, Valmieras novada Tūrisma pārvaldes Uzņēmējdarbības speciāliste, Mob. tālr.: 25437177, visit.valmiera.lv