Skaistā un saulainā vasaras iesākumā dodamies uz Mazsalacu, lai sarunātos ar Andri Lauzni – darbīgu un aizrautīgu uzņēmēju, kurš ar sirdi un dvēseli dzīvo un strādā Mazsalacā, vienlaikus rūpējoties par tās attīstību un vietējo dabas bagātību pieejamību ikvienam. Andrim pieder veikals “X centrs” ar velo nomu Mazsalacā un laivu noma “Pa Salacu”. Sarunā atklājas stāsts par cilvēku, kurš dara un iedvesmo.
Sarunājamies svaigā gaisā, Salacas upes krastā pie kafejnīcas “Būda” – vietas, kur upē tiek ielaistas laivas. Fonā skanot Salacas Dabas parka dailei – daudzbalsīgam putnu ansamblim, Salacas ūdeņu čaloņai un čaklai mazpilsētas iedzīvotāju rosībai – tiek taujāts par to, kā aizsākās šāda veida uzņēmējdarbība. Andris viegli ievelk elpu un stāsta, ka līdz pašreizējai uzņēmējdarbībai nonācis visai organiski, bet stāsts ir daudz garāks. Tas aizsākās 1994. gadā, kad tika nodibināts savs uzņēmums. Tā laika prioritātes bijušas pavisam citas, modē bija audiokasetes, un Andris savā ierakstu studijā oficiāli nodarbojies ar kasešu pavairošanu un izplatīšanu. Tam sekoja vietējā radiostacija Mazsalacā, kas pastāvējusi vairāk nekā desmit gadus. “Rīgā un Valmierā var un kāpēc mēs Mazsalacā nevaram?” Andris piebilst. Šim posmam noslēdzoties pamazām pāriets uz tirdzniecību, atverot divus veikalus. “Sapratām, ka vēlamies piedāvāt velosipēdus, bet tolaik jau vēl nebija tā, ka Mazsalaca bija atpazīstama ar Ērenpreisu, tas nāca vēlāk. Un katram sevi cienošam velo veikalam ir vajadzīga arī velo noma, pielikām klāt arī to. Velo noma pašreiz ir tāda prestiža lieta. Ir nozīmīgi, ka tā tiek piedāvāta, lai arī pieprasījums nav ļoti liels,” teic Andris. Velo svētkos, kas katru gadu noris Mazsalacas pilsētas svētku ietvaros, izjūtama vislielākā interese par retro velosipēdiem. Andris prāto, ka kopumā ap kādiem 20 Ērenpreisa un citiem veclaiku velosipēdiem šobrīd ir viņa kolekcijā. Patlaban gan pietrūkst laiks, lai mierīgi piesēstos un restaurētu tos. Arī Mazsalacas muzejā viena telpa veltīta Ērenpreisa un velo tēmai, kur eksponēti viņa velosipēdi.
Andris turpina par laivu nomu: “Tad kaut kā vienos Jāņos gribējās ar laivu pabraukt. Man ir māja pie upes un bija koka laiva, bet smaga un arī savu laiku nokalpojusi. Nopirku pirmās 3 kanoe laivas. Tās vismaz varēja normāli līdz upei aiznest. Interesi sāka izrādīt arī draugi, bet sapratu, ka ar tām trīs laivām mums ir par maz, paņēmu vēl klāt un sanāca jau desmit laivas. Tā arī tas rats tā dabiski sāka griezties! Katru gadu pa desmit laivām piepirku klāt, kamēr apaugu ar tām. Šis jau ir septītais gads un tā arī ir, ka kopumā man ir jau vairāk kā 70 laivas.” Rosinošs faktors bijis arī tas, ka “Covid -19” pandēmijas laikā ievērojami atplauka Latvijas tūrisms un Mazsalacā ļoti daudz parādījās citas laivu kompānijas, bet ar vietējo pakalpojuma nodrošinājumu bija par maz, turklāt tieši kajaki kļuva ļoti pieprasīti. “Pa Salacu” laivu noma piedāvā laivošanas maršrutus visā upes garumā no Burtnieka ezera līdz upes ietekai jūrā – Salacgrīvā, kā arī laivošanu pa Rūju un Sedu. Tiek iznomāts viss nepieciešamais laivošanas inventārs un veikts pilns inventāra piegādes serviss.
Laivotāju grupas pa Salacu ir ārkārtīgi dažādas – individuāli ceļotāji, ģimenes ar bērniem, draugu, radu kompānijas, kā arī novērots, ka daudzi uzņēmumi no Rīgas, Vidzemes, pēdējā laikā biežāk arī no Valmieras un citiem reģioniem, ik gadu brauc ar saviem darba kolektīviem laivu braucienos. Par to esot liels prieks, jo cilvēki no šīm grupām nereti atgriežas pēc tam ar savām ģimenēm un draugiem. Tas ir ieguvums un reizē arī labs novērtējums. Pēc Andra domām, svarīgi ir būt pamanāmam digitālā vidē, sociālajos medijos – “Facebook”, “Instagram”, “Tik Tok”, kā arī būt redzamam meklētājprogrammas “Google” pirmajā lapā, jo tas ir veids, kā lielākoties par pakalpojumu uzzina ārzemju auditorija. Ūdenstūristi, īpaši kaimiņi igauņi, atzinīgi vērtē vietni upesoga.lv, kurā bieži iegūst informāciju. Nākotnes plānos ir uzlabot uzņēmuma mājaslapu, ieviešot rezervēšanas sistēmu arī tajā.
Andra vērtējumā ir ārkārtīgi svarīgi piedāvāt kvalitatīvu pakalpojumu un iedziļināties katra klienta vēlmēs, arī aprunāties, cik vien tas ir iespējams. “Laba komunikācija ir nozīmīgākais faktors veiksmīgai uzņēmējdarbībai, no tās cilvēks arī izvērtē, vai uzticēties vai nē. Vēl ir jābūt ļoti godīgam it visā un, protams, pamatā ir arī entuziasms un paša klātbūtne. Tikai tad, ja klientam viss būs labi, viņš atgriezīsies un, iespējams, pastāstīs par to saviem draugiem, radiem.”
Atceroties dažādus atgadījumus, tiek atsaukts atmiņā, kā reiz kādam laivotājam no Šveices ir palīdzēts saorganizēt nakšņošanu, un pēc tam viņš viesmīlīgi nogādāts līdz autobusam Igaunijā. Arī pa kādam spraigākam gadījumam ir bijis, lai gan tādu reižu neesot daudz. Piemēram, kāda lietuviešu kompānija, kas no Mazsalacas līdz jūrai airējusies, nav pāris dienas nekādu ziņu devusi un to nav izdevies sazvanīt. Turot rūpi par katru kompāniju, zināms satraukums piezadzies, bet beigās viss izvērties labi un airētāji Vīķos nonākuši krietni ilgākā laika posmā.
Par konkurenci un sadarbību ar citiem šī pakalpojuma sniedzējiem laivu nomas saimnieks stāsta, ka tā viņiem ir veselīga, bez tās pavisam iztikt nevar un nevajag, bet visi vietējie viens otru zina un savā ziņā šeit valda savstarpēja cieņa un tādi kā nerakstītie likumi. Laba sadarbība izveidojusies arī ar citu tūrisma pakalpojuma sniedzējiem Mazsalacas pusē, piemēram, nakšņošanas vietām, ēdināšanas uzņēmumiem u.c. Viens otru iesaka un nākotnes plānos jau ieskicējas kopīga dienas piedāvājuma veidošana tūristiem. Pēc aktīvās sezonas darbiem plānots sasēsties pie viena galda par tā īstenošanu.
Salacas upē visizteiktākā laivošana novērojama tieši jūlijā un augustā, bet upe ir laivojama visu cauru gadu, tostarp, sniegotā laikā, kad Salacas upes ieleja esot pasakaina. Taču laivu nomas saimnieks bilst, ka komforts tomēr būs, kad termometra stabiņš būs pakāpies uz plus grādiem, lai nekas neapledo. Nākotnē esot plāni sezonu pagarināt tā, lai arī maijā un jūnijā ir lielāks pieprasījums. Tiek skatīti un vēroti citi šīs jomas labie piemēri, kā šo laiku varētu piepildīt vairāk ar organizētiem braucieniem. Pavasaris ir laiks, kad pašam saimniekam patīk laivot pa Salacu, jo tad ir augsts ūdens līmenis un visām klintīm var piebraukt tik tuvu, cik tas nav iespējams vasarā, skatam paverot ļoti izteiksmīgus klinšu atsegumus.
Lai arī sākotnēji šķiet, ka visu var rūpīgi izplānot, dzīve bieži vien ievieš savas korekcijas. Andra pieredzē viss noticis organiski – bez stingra plāna vai ilgstošas stratēģijas. Viņš darbojas pēc pieprasījuma, saredz iespēju un ilgi nedomājot rīkojas. Nozare mēdz būt mainīga, ko ietekmē sezona, cilvēku plūsma, grupu lielums. Vienmēr ir vēlme, lai ir tā, kā pagājušā gadā un ar uzviju, bet tas nekad nav pastāvīgs un līdz galam paredzams process, drīzāk dzīvs un mainīgs ritējums, kur elastība un spēja pielāgoties ir vērtīgākās īpašības.
Pēc sarunas Andris piedāvā izlaivot Salacas posmu no Mazsalacas tilta līdz Skaņākalna klintij. Saņemam rūpīgas instrukcijas par to, kā iekāpt un izkāpt no laivas, sapakot personīgās mantas un kā airēt, lai laivošana būtu baudāmāka. Uzzinām arī vērtīgas detaļas, kuras upes vietas var būt izaicinošākas un kurā krastā tajos brīžos labāk pieturēties. Visu izrunājuši, laižamies Salacas rāmajā plūdumā. Te daba runā savā valodā un uz brīdi apstājas laiks. Ceļā paveras krāšņas ainavas, smilšakmens atsegumi, alas un vērojama rosīga putnu dzīvība. Stundas brauciens noslēdzas nemanāmi.
Tikšanos nobeidzam ar Andra vēlējumu ikkatram būt laipnam vienam pret otru, jo tas atver daudz durvis.
Nākamajā mēnesī viesosimies saimniecībā “Silkalni”, lai atklātu saimnieces Zeltītes Kavieres tūrisma uzņēmējdarbības pieredzes stāstu.
Informāciju sagatavoja: Baiba Misiņa, Valmieras novada Tūrisma pārvaldes, tūrisma mārketinga speciāliste. Mob. tālr.: 26332213