Valmieras novada mājražotāji un amatu meistari piedalās Lielajā latgaļu tirgū Ludzā

Pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projekta “No hobija uz biznesu” (akronīms “Hobijs – Bizness”), Nr. LVIII-055 Meistarklasēs 16.jūnijā un Lielajā Latgaļu tirgū 17.jūnijā Ludzā tikās Valmieras novada mājražotāji un amatu meistari ar projekta partneru Balvu, Valkas, Smiltenes un Ludzas novadu amatniekiem, mājražotājiem un mazajiem ražotājiem.

Jau no plkst. 9:00 rītā kopā ar pasākuma vadītājiem Ēriku Zepu un Līgu Kondrāti Ludzas pilsētu pieskandināja dziesmas un dejas. Koncerta laikā uzstājās novadnieku iecienītās folkloras kopas “Ilža” un “Žibuļeits”, kā arī viesi “Rekavas dzintars” un “Dziga”. Ar raitu deju soli priecēja pašmāju deju kopas un dejotāji no Balvu novada, savukārt tautas mūziķe un lībiešu dziedātāja Julgī Stalte un atraktīvais latgalietis Ēriks Zeps bagātināja koncertprogrammu ar skaņdarbiem, kuros savijas līviskais rimtums ar latgalisko azartu. Bozovas etnogrāfiskais ansamblis un kapelas “Malnavas muzikanti” un “Rūvenas aure” rūpējās par dančiem un rotaļdejām, lai iesaistītu ikvienu tirgus apmeklētāju.

Lielais latgaļu tirgus bija bagāts ar meistarklasēm un iespēju apgūt ne tikai praktiskas lietas, bet arī iegūt vērtīgas zināšanas ikdienai. Kopā ar kokamatnieku Edgaru Matisānu varēja izgatavot koka ķeblīšus, Ingūna Rauda aicināja uz darbnīcām bērniem un meistardarbnīcu “Seno lietu otrā dzīve”, biedrība “Musturprieks” iepazīstināja ar Ludzas apriņķa rakstiem cimdos un zeķēs. Mārīte Kronberga meistardarbnīcā “Dārzs veselībai – ēdieni no dārza veltēm” sniedza ieskatu kā no dārza veltēm gatavot gardas lietas. Radošajiem bija iespēja piedalīties gleznošanas klasē kopā ar Ludzas Jura Soikāna Mākslas skolu un Ruta Zviedre stāstīja un rādīja tradīcijas “Jāņu tērps, vainags un rota”.

Valmieras novada amatnieki un mājražotāji pirmo reizi piedalījās Lielajā latgaļu tirgū Ludzā. Bijām piedomājušas pie tirdzniecības vietu noformējuma un tirgotāju tērpiem. Bijām saliedēta un draudzīga komanda, kas tika arī pamanīts no pircēju un tirgus organizatoru puses. Vairāki dalībnieki lūdza kontaktus un pieteicās braukt pieredzē. Bija patīkami dzirdēt viedokli, ka Valmieras novads ir Vidzemes uzņēmēju centrs. Bija pozitīvi pārsteigti, par mūsu amatnieku un mājražotāju preču kvalitāti, par to, ka Valmieras novada pašvaldībā ir darbinieks darbam ar mazajiem uzņēmējiem, ka tik daudz mājražotāji reģistrējušies un darbojas. Ludzā esot mazāk par desmit, kuri ir reģistrējušies, pārējie darbojas  Ludzas amatnieku centrā. Vēlos uzteikt un īpaši atzīmēt – Latgaļu kuhņu, kur jau gadiem tiek vāktas, apkopotas un godā celtas vietējās ēdienu receptes. Ludzas Amatnieku centrs ir Latgales kulinārā mantojuma tīklā, un arī mums bija iespēja nobaudīt vietējos ēdienus. Šo pieredzi mēs mācāmies no Latgales,

iespaidos dalās Valmieras novada Kapitāla pārvaldības un uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas Uzņēmējdarbības speciāliste Guna Ķibere.

Ludzas amatnieku centrs Latgalē ir dibināts ar mērķi kopt seno latgaļu arodu prasmju un amatniecības tradīciju saglabāšanu, celt to prestižu sabiedrībā un piedāvāt vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem iepazīt latgalisko dzīvesziņu caur amatnieku un mākslinieku darbiem, audzēt latviešu pašapziņu. Arī mums, amatnieku centrā, bija iespēja piedalīties dažādās meistarklasēs – krekla šūšanas meistarklasē, linu apavu izgatavošanas un svēpētās keramikas meistarklasēs.

Projekta ietvaros esam iepazinušies un nodibinājuši kontaktus ar mājražotājiem un amatniekiem no Smiltenes, Balvu, Ludzas un Valkas novadiem. Tas ļoti noder jaunas pieredzes iegūšanai, paver lielākas iespējas tirgus izpētē un jaunu produktu izveidē.

Jūlijā gaidām visus projekta dalībniekus pie mums Valmieras novadā, lai dalītos ar savu pieredzi un zināšanām. Valmieras pilsētas dzimšanas dienas tirgū 22.jūlijā būs iespēja satikties un iegādāties Balvu, Ludzas, Smiltenes un Valkas amatnieku un mājražotāju gatavoto.”

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Valmieras novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.