Vēja parku projektos ceļš līdz pirmajiem redzamiem vēja turbīnu torņiem nav ātrs un būvniecība ir kā ķirsītis uz tortes, kuras kārtas veido vairāku gadu izpētes procesi. Ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk – IVN) ir būtiskākais un tam ir liela nozīme saziņā ar vietējiem iedzīvotājiem. Šobrīd ir sācies posms, kas ved uz sākotnējo sabiedrisko apspriešanu SIA “Latvijas vēja parki” iecerētajam vēja elektrostaciju parka projektam “Valmiera-Valka”. Pirmās sanāksmes ar iedzīvotājiem varētu notikt 2023. gada novembrī.
Vēja elektrostaciju (turpmāk – VES) parks “Valmiera-Valka” iecerēts Valmieras novada Plāņu pagastā un Valkas novada Vijciema un Valkas pagastos.
Potenciālajās VES parka izbūves teritorijas izvēlē ļoti būtiskas ir bioloģiskās daudzveidības izpētes, jo atsevišķās teritorijās dabas vērtību koncentrācija un daudzveidība nav savietojama ar VES parka izbūvi un ekspluatāciju. SIA “Latvijas vēja parki” jau divas pilnas sezonas veic bioloģiskās daudzveidības izpētes potenciālajās VES parku teritorijās. Sertificēti vides eksperti šo izpēšu ietvaros ir apsekojuši, ievākuši un apkopojuši detalizētu informāciju par savvaļas putniem, sikspārņiem, kā arī sugām un biotopiem. Būtiska sertificēto ekspertu darba daļa ir ieteikumi risinājumiem un tehnoloģijām, kas būtiski mazina VES parka ietekmi uz dabas vērtībām un ļauj sabalansēt vēja enerģijas un biodaudzveidības intereses.
VES parka “Valmiera-Valka” dabas vērtību izpētes ir finiša taisnē, tādējādi šī ir viena no teritorijām, kur tiek uzsāktas IVN procedūras ar sākotnējām sabiedriskām apspriešanām un tālāku IVN ziņojuma sagatavošanu. Līdz ar to sākotnējās apspriešanas sanāksmes ar iedzīvotājiem un citām ieinteresētām pusēm Valkas un Valmieras novados ir plānotas novembrī, informējot par to norisi iepriekš.
Uzsākta vēja parku ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra Valkas un Valmieras novados
Šī gada vasaras beigās tika sagatavoti un iesniegti iesniegumi Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), tādējādi oficiāli uzsākot VES parku IVN procedūras. Aptuveni mēneša laikā tika saņemti lēmumi par IVN procedūras piemērošanu, kā arī izsniegta tās programma jeb darba uzdevums un saturs izpētes ziņojumam. IVN procedūras laikā tiks vispusīgi vērtēta VES parka būvniecības un ekspluatācijas iespējamā ietekme uz vidi un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgās ietekmes novēršanai vai samazināšanai.
Valmieras-Valkas VES parka teritorija no pārējām SIA “Latvijas vēja parki“ teritorijām atšķiras ar to, ka tajā ir piemērota pārrobežu ietekme ar Igauniju, jo daļa teritorijas atrodas 3 kilometru pierobežas zonā, kas atbilst 1991. gada 25. februāra Konvencijas par IVN pārrobežu kontekstā[1] (turpmāk – Espo Konvencija) 1. pielikuma 22. punkta “Liela mēroga iekārtas vēja enerģijas izmantošanai enerģijas ražošanā (vēja enerģijas ražotnes)” darbībai, kura var izraisīt būtisku nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi un kurai veicams IVN atbilstoši Espo konvencijas nosacījumiem, cita starpā nodrošinot iespēju ietekmēto valstu sabiedrībai piedalīties paredzētās darbības IVN procedūrā līdzvērtīgi ietekmes izcelsmes valsts sabiedrības iespējām.
Iedzīvotāju iesaiste ir svarīga visā IVN laikā – kā tā notiek?
Sabiedrības informēšana un tās aktīva iesaistīšana ir viens no IVN pamatiem. Sabiedrībai ir dotas plašas iespējas līdzdarboties vides jautājumu izvērtēšanā, kā arī ietekmēt lēmuma pieņemšanas gaitu un galarezultātu. Vietējie iedzīvotāji un pašvaldība vislabāk pārzina savu teritoriju, tās specifiku un vajadzības, tāpēc ļoti būtiski vietējo kopienu pārstāvjiem ir aktīvi iesaistīties, paust savu viedokli un izteikt priekšlikumus ne tikai sabiedriskajā apspriešanā, bet visā IVN procedūras laikā.
Lai veicinātu un nodrošinātu sabiedrības līdzdalību, pirms apspriešanas tiek organizētas tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem, individuāli informēti blakus esošie nekustamo īpašumu īpašnieki, izvietota informācija SIA “Latvijas vēja parki” un AS “Latvenergo” mājaslapā un vietējā laikrakstā par paredzēto darbību un sabiedrības iespēju sniegt rakstveida priekšlikumus.
Papildus IVN ziņojuma sagatavošanas laikā, esam ieplānojuši darba grupu sanāksmes sabiedrībai, kur kopā ar ekspertiem skaidrosim un diskutēsim par VES parku jautājumiem, kas aktuāli blakus dzīvojošajiem iedzīvotājiem, pašvaldībai un citām ieinteresētām pusēm, tādējādi stiprinot zināšanas un veicinot sapratni par vēja enerģiju. No mūsu kā attīstītāja puses ir būtiski iesaistīt sabiedrību, informēt un skaidrot (t.sk. caur citu valstu pieredzi) jautājumus, kas saistīti ar vēja parku fizikālajām ietekmēm, ietekmi uz dabas vērtībām, veselību un drošību, kā arī par risinājumiem to novēršanai un mazināšanai. Darba grupu tēmas un jautājumi tiek pielāgoti katrai pašvaldībai individuāli, tādēļ iedzīvotāji var iesniegt tieši sev interesējošos jautājumus, lai attīstītājs organizētu darba grupas ar atbilstošas jomas ekspertiem un iedzīvotājiem.
IVN sākotnējās sabiedriskās apspriešanas process norisinās neklātienes formā (attālināti) aptuveni mēnesi ar sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmi procesa vidū. Apspriešanas laikā sabiedrība tiek informēta par paredzēto darbību – VES parka un tā saistītās infrastruktūras izbūvi, un tās laikā sniegtie viedokļi, iebildumi un priekšlikumi tiek vērtēti un ņemti vērā visā turpmākajā IVN procedūras laikā. Ja tāda nepieciešamība izriet no sākotnējās apspriešanas sanāksmes materiāliem, VPVB pēc apspriešanas papildina izsniegto IVN programmu. Pēc sākotnējās apspriešanas turpinās intensīvs IVN ziņojuma sagatavošanas darbs, kas parasti aizņem 4-6 mēnešus.
Jau nākamgad pavasarī pēc IVN ziņojuma sagatavošanas tiks organizēta vēl viena sabiedriskā apspriešana, kuras laikā sabiedrība tiks iepazīstināta ar ziņojuma izpētes laikā iegūtajiem rezultātiem.
AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” kopuzņēmums SIA “Latvijas vēja parki” vēja parku attīstībai dibināts 2022.gada 22.jūlijā, lai veicinātu Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību un klimatneitralitāti.
SIA “Latvijas vēja parki” ir nacionālā kapitālsabiedrība, kas ar atbildību izturas pret nacionālajiem resursiem, vides aizsardzības prasībām un vietējiem iedzīvotājiem, attīstot tādus vēja enerģētikas projektus, kas stiprina valsts konkurētspēju, palielinās zaļās elektroenerģijas ražošanas apjomus un nepieprasīs valsts subsīdijas. Nopelnītais bez starpniekiem paliks valsts un vietējo iedzīvotāju rīcībā. Sabiedrības un tās vadības galvenais izaicinājums ir uzstādīt un ekspluatēt vēja ģeneratoru jaudas aptuveni 800 MW apmērā valstij piederošās meža zemēs.
[1] Likums “Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” https://likumi.lv/ta/id/280081-par-1991-gada-25-februara-espo-konvencijas-par-ietekmes-uz-vidi-novertejumu-parrobezu-konteksta-pirmo-un-otro-grozijumu.