Skauti un gaidas 2023. gadu sāk ar ziemas nometni Ložmetējkalnā

Nometnes "Baltais vilks 2023" dalībnieku kopbilde (foto: Uldis Jansons)

Viena no skautu un gaidu īpašākajām un, iespējams, gaidītākajām nometnēm ir ziemas nometne “Baltais vilks” Ložmetējkalnā – vietā, kur pirms 106 gadiem norisinājās Ziemassvētku kaujas.

Nometne “Baltais vilks” norisinājās no 6. līdz 8. janvārim, pēc divu gadu pārtraukuma, – godinot strēlniekus, izzinot Latvijas vēsturi un rūdot savu raksturu, aizsākusies starpkaru periodā, atjaunota 80. gadu beigās un dzīva vēl šodien.

Šī gada nometnes vadmotīvs bija palīdzības darbs “frontē”. Paralēli karavīru darbam dažādi palīdzības darbi norit arī civiliedzīvotāju vidū: ar sviestmaižu gatavošanu, apģērbu šūšanu un labošanu, pirmās palīdzības sniegšanu, ekipējuma sagādi, arī morālu atbalstu un ticībā par savējo uzvaru. Nometnes dalībniekiem nodarbībās bija iespēja apgūt dažādas prasmes, kas var būt noderīgas katram iedzīvotājam krīzes situācijās.

Nometnē piedalījās 178 dalībnieki, viņu vidū arī 15 Kocēnu 38. skautu vienības un 16 Valmieras 4. skautu vienības pārstāvji. Kā ierasts, pirmā nometnes diena aizritēja, iekārtojot nometnes sadzīvi – ceļot teltis, veidojot pavardus, nometnes vārtus un pavadot laiku vienībās, stiprinot savstarpējās sadarbības iemaņas. Sestdienas rītā nometnes dalībnieki apguva palīdzības darbu prasmes – pirmo palīdzību, konservēšanu, adīšanu, pašaizsardzību un citas noderīgas mākas. Dienas otrajā pusē daļa no dalībniekiem devās uz nodarbībām netālu esošajās “Mangaļu mājās” un piedalījās lāpu gājienā atpakaļ uz Ložmetējkalnu, kur arī piedalījās Valgundes pagasta organizētajā Ziemassvētku kauju piemiņas brīdī. Nometni apciemoja arī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece. Pasākuma noslēdzošajā dienā ieturēja svētbrīdi un piedalījās aktīvās spēles.

“Pēdējos divus gadus nometne “Baltais vilks” notika attālināti – sēžot pie datora ekrāna, tāpēc šo nometni gan skauti, gan vadītāji gaidīja ar īpašu sajūsmu. Kocēnu skautu vienību pārstāvēja 15 dalībnieki, no kuriem daļai tā bija pirmā ziemas nometne ārā. Nometnes laikā spēkā pieņēmās sals, un skauti un gaidas izbaudīja Latvijas ziemas skarbumu. Jaunieši saprata, cik svarīgi ir būt modriem par sevi un apkārtējiem – dienā rūpējoties par savu siltumu, gatavojot malku apkurināmai teltij, naktī sēžot naktssardzē un kurinot krāsniņu, no kuras atkarīga ne tikai paša labsajūta un veselība, bet arī visu pārējo. Jaunieši nometnē guva jaunas zināšanas par āra dzīvi, Latvijas vēsturi, labāk iepazina viens otru un paši sevi,” stāsta Kocēnu 38. skautu vienības vadītājs Viesturs Laimīte.

Valmieras skauti ziemas nometnē Ložmetējkalnā piedalās no 2003. gada. Pirmajos gados to sauca “Ziemeļzvaigzne”, un no tā laika ir saglabājies teiciens “Skautiem janvārī tikšanās vieta nemainīga – Ložmetējkalns”. Uldis Jansons, Valmieras 4. skautu vienības izveidotājs un vadītājs: “Nometne “Baltais vilks” ir lieliska iespēja izprast, kāda ir āra dzīve ziemas apstākļos, un arī veicināt izpratni, ar kādiem apstākļiem bija jāsastopas mūsu strēlniekiem, kuriem kaujās nebija pieejams tāds aprīkojums, kāds tas ir mūsdienās – apkurināmas teltis, ģeneratori, apgaismojums. Protams, kādā brīdī ziema lika sevi manīt un piezagās vēsums, bet tad jāmeklē risinājums – kā sasildīties, ko mainīt apģērbā. Gluži tāpat šāda nometne lieliski veido kolektīvu un katra dalībnieka atbildības sajūtu, jo no tavām darbībām ir atkarīga citu biedru labsajūta un veselība – gan nakts dežūrās kurinot krāsniņas, lai citi nenosalst, gan rūpējoties par ēdienreizēm. Svarīgs ir arī “drauga plecs”, apvaicājoties kolēģim, kāda ir viņa pašsajūta, izpalīdzot ar padomu vai lieku apģērba gabalu. Uz jautājumu, vai visi nākamajā gadā piedalīsies, neskatoties ne uz kādiem laikapstākļiem, atbilde bija viennozīmīga – noteikti!”

Nometni organizēja brīvprātīgie skautu un gaidu vadītāji kā daļu no skautu un gaidu neformālās izglītības programmas bērniem un jauniešiem, papildinot iknedēļas nodarbības.

Skautisms un gaidisms ir jaunatnes neformālās audzināšanas kustība, kas papildina skolu un ģimeni. Tās mērķis ir audzināt jaunatni par krietniem un derīgiem savas valsts un pasaules pilsoņiem. Skautisms un gaidisms attīsta pārliecību, vēlmi izzināt un gribu mācīties. Šobrīd Latvijā ir vairāk kā 750 aktīvu skautu un gaidu. Biedrība “Latvijas Skautu un Gaidu centrālā organizācija” ir pasaules skautu un gaidu organizāciju WOSM (World Organization of the Scout Movement) un WAGGGS (World Association of Girl Guides and Girl Scouts) dalīborganizācija.

Foto: Uldis Jansons un Kocēnu 38. skautu vienības dalībnieku personīgie foto.