Georgs Apinis. Mūžs – veltīts Valmierai
Johans Georgs Apinis, kura vārdā Valmierā nosaukta arī iela, dzimis 1859.gada 4.jūnijā Rencēnu pagasta Ambas pusmuižā, Burtnieku draudzē. Mācījies Valmieras apriņķa skolā un Bērzaines pie Cēsīm (Birkenruh) ģimnāzijā. No 1879.gada līdz 1884.gadam studējis Tērbatas (mūsdienās Tartu) universitātē medicīnu. Pēc zināšanu papildināšanas ārzemēs 1886.gadā atgriezies Valmierā, kur strādā par apriņķa un vēlāk par ārstu savā privātpraksē.
No 1892.gada Georgs Apinis – pilsētas domnieks, bet no 1906.gada līdz 1910.gadam – Valmieras pilsētas galva un bija pirmais latviešu tautības galva, kurš ievēlēts šādā amatā. Visus personiskos finanšu līdzekļus un savu enerģiju ziedo Valmieras pilsētas slimnīcas (uzcelta 1914.gadā), meiteņu ģimnāzijas (uzcelta 1908.gadā; kā mācību iestāde darbojās no 1909. mācību gada) un citu ēku celtniecībai un uzturēšanai. 1907.gadā pēc viņa ierosinājuma Valmierā tiek nodibināta Latviešu skolu biedrība. Bet lielāko sabiedrības atzinību ieguva ar iniciatīvu, kuru realizēja kopā vēl ar 7 domubiedriem, – par jauna un moderna publiskā parka izveidi Valmierā. Šķiet, mūsdienās nebūs neviena valmierieša, kurš kaut reizi dzīvē nebūtu pabijis tajā.
Precizēšu, ka parka nosaukumi laika gaitā mainījušies: pilsētas parks, Vecpuišu parks, Komjauniešu parks, Vidusparks un no 1989.gada vasaras – atkal tik pierastais un labskanīgais – Vecpuišu parks. “Šai biedrībai 1909.gadā, apritot 50 gadu šūpuļsvētkiem, Dr. med. G. Apinis dāvina namu ar skaistu dārzu apmēram 3500 zelta rubļu vērtībā, – īpaši bērnu dārza ierīkošanai, ar to pierādīdams, ka viņam arī vismazākais pilsētas iedzīvotājs stāv tuvu.” (Šaurums G. Dr. med. Georgs Apinis (filantrops un patriots) – Rīga, 1933. -27.lpp.) Georgs Apinis bez tiešajiem darba pienākumiem atrada laiku arī, lai darbotos Valmieras Latviešu biedrībā, Valmieras sporta biedrībā, pretalkohola biedrībā un citās organizācijās.
Kā atzinība par izcilu darbu pilsētas galvas statusā un novērtējot viņa nopelnus Valmieras labā jaunā Latvijas valdība viņam piedāvāja kļūt par sūtni Amerikas Savienotajās Valstīs. Taču šim nodomam nebija lemts piepildīties, jo pēkšņi viņš 1920.gada 19.maijā Rīgā mira ar sirdstrieku. Klātesot vairākiem simtiem valmieriešu, viņu svinīgi apglabāja Valmieras pilsētas (Centra) kapos. Lai gan G.Apinis mūžu nodzīvoja neprecējies, viņš palīdzēja izaudzināt māsas dēlu Georgu Dinstmani, kurš vēlāk, 1940.gadā, godinot audžutēva piemiņu, pieņēma viņa uzvārdu, kļūstot par Georgu Apini.
Apiņa namā Rīgas Nr.33. (mūsdienās starp tagadējo kinoteātri “Gaisma” un “Swedbanku”, kur parks piekļaujas ielai) no 1926. līdz 1944.gadam bija Valmieras pilsētas valde. Namu viņš līdz ar citiem saviem īpašumiem testamentā bija novēlējis Valmieras pilsētai. Pieminēsim!
Uz galvenās ielas. Skats uz Rīgas ielu Nr.33, kuras labajā pusē (tuvplānā) redzams tā sauktais Apiņa nams. Mūsdienās nav saglabājies 
Skats uz jaunuzcelto sieviešu ģimnāziju Valmierā, Rīgas ielā ap 1910.g. Mūsdienās šajā ēkā ir Valmieras Jauniešu centrs “Vinda” 
Romantiski. Ēkas atspulgs netālajā Dzirnavu ezeriņā 1914. gada rudenī. Tolaik slimnīcai divi stāvi. Trešo tā ieguva jau krietni vēlāk, pēc Otrā pasaules kara (1959.) 
Vienmēr notikumu centrā. Redzama Vecpuišu parka paviljona ēka gadu pēc atklāšanas, 1915.gadā, kad šeit atvēra brīvprātīgo strēlnieku pieteikšanās punktu. Vēl trīs gadus vēlāk, 1918.gada 18.novembrī, parka zālē notika Latvijas Republikas proklamēšanai par godu noturēta sapulce, kuras iniciators bija Georgs Apinis
Informāciju sagatavoja:
Ingrīda Zīriņa,
Valmieras muzeja
vēstures nodaļas vadītāja