Novads / Jērcēnu pagasts

Jērcēnu pagasts

Jērcēnu pagasts

Jērcēnmuiža

Pagasta platība: 148,67 km2

Jērcēnu pagasts robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām un Plāņu pagastu, kā arī Valmieras, Rencēnu un Ēveles pagastiem un Ērģemes un Valkas pagastiem.

Iedzīvotāju skaits: 391 (pēc PMLP datiem uz 01.01.2021.)

Ģeogrāfiskais novietojums

Jērcēnu pagasts atrodas uz ziemeļiem no Strenču pilsētas, Gaujas labajā krastā. Nozīmīga Jērcēnu pagasta teritorijas daļa atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Pagasta teritoriju šķērso valsts autoceļš V232 Daksti Jērcēni Rami, bet ar Strenčiem savieno autoceļš V238 Strenči-​Jērcēni-Ēvele-Ķemere.

Lielākās apdzīvotās vietas ir Jaunjērcēni (pagasta centrs), Ķeiži.

Ar ko īpašu izceļas un ir atpazīstams pagasts

Jērcēnu pagasta lepnumi un atpazīstamības simboli ir Jērcēnmuižas Freileņu māja, ko barons Krīdeners uzcēlis savām neprecētajām māsām un Kaņepju dižozols, kurš ir otrais dižākais ozols Latvijā un Baltijā.

Pagasta vēsturiskā izcelsme

Jērcēnu pagasts izveidots 1894. gadā, apvienojot Jaunjērcēnu, Vecjērcēnu un Ķeižu muižu pagastus. 1935. gadā Valkas apriņķa Jērcēnu pagasta platība bija 92,9 km² un tajā dzīvoja 1140 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Jērcēnu un Ķeižu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Valkas rajona Jērcēnu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Ķeižu ciemu, 1977. gadā — likvidēto Ēveles ciemu, bet 1981. gadā daļu teritorijas pievienoja Rencēnu ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gadā no Jērcēnu pagasta atdalīja no jauna izveidotā Ēveles pagasta teritoriju. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Strenču novadā. 2010. gadā Jērcēnu pagastam pievienoja Sedas pilsētas lauku teritoriju. Reizi piecos gados pagasta ļaudis pulcējas kopā nosvinēt pagasta jubileju.

Apskates objekti

  • Jaunjērcēnu parks ir vietējas nozīmes dabas piemineklis. To veido dendroloģiskie stādījumi. Parks ar savu skaistumu priecē visos gadalaikos. Daži sirmie koki sasnieguši ievērojamus apmērus – daudz neatpaliek no dižkoku statusa. Parkā aug daudzstumbru liepa, bet veco koku dobumus par mājvietu ir izraudzījušies dažādi putni – vidējais dzenis, pelēkā dzilna, meža pūces un citi. Apkārtējie ceļi pie muižas veido izcili skaistas ozolu alejas, kas arī liecina par seno muižniecības dzīvi Latvijas teritorijā. Parka platība ir 8 ha. Parkā ir dīķis, aka, šūpoles un apmeklētāju ērtībām ierīkoti tiltiņi.
    Atrašanās vieta: „Jērcēnmuiža”, Jaunjērcēni, Jērcēnu pagasts
    Koordinātas: 57.689686, 25.646233
  • Jērcēnu akmens ir lielākais Jērcēnu pagasta dižakmens (garums 7,1 m, platums 6,9 m, augstums 2,1 m, tilpums~51 m3 ), kā arī viens no 54 Latvijas dižākajiem akmeņiem. Tas ir vidēji lielkristālisks iebrūngani iesārts granītgneiss ar apdēdējušu un apsūnojušu virsmu. Uzkāpjot uz granīta milža “pakauša” var smelties zemes enerģiju.
    Atrašanās vieta: Netālu no “Pellemu” mājām
    Koordinātas: 57.682725, 25.669138
  • Kaņepju ozols ir otrs resnākais ozols Latvijā un Baltijā, tā apkārtmērs ir 9,4 m. Vainaga projekcija – 300 m2, augstums 17 m. Pirms vairākiem gadiem ozolu gandrīz iznīcināja zibens, taču tas sācis atjaunoties stumbra dienvidu pusē. Ozolam ir milzīgs dobums, kurā var novietoties 8 cilvēki. Pēc dendrologa S. Saliņa aprēķiniem, dižā koka izcelšanās datējama laikā, kad bīskaps Alberts ienācis lībiešu zemē. Kaņepju ozols ir Jērcēnu pagasta simbols, un tas atrodas 1,4 km no Jērcēnu centra pie Kaņepju mājām.
    Atrašanās vieta: 1,4 km no Jērcēnu centra pie Kaņepju mājām. Koordinātas: 57.7014, 25.6617
  • Sedas purvs – Iepazīties ar tā bagātībām var izejot marķēto kājnieku maršrutu. Kājnieku maršrutu veido divi atsevišķi apļi – Jērcēnu puses aplis (4,5 km) un Sedas aplis (4,1 km). Abus maršruta apļus iespējams apvienot noejot vēl 2,5 km.
    Plašāk par Sedas purva kājnieku maršrutu uzzini šeit.
    ​Sedas purvā uzstādīti divi skatu torņi. Viens – putnu vērošanas tornis purva dīķos (sasniedzams no Jērcēnu pagasta puses), otrs – kūdras izstrādes lauka malā (sasniedzams no Sedas pilsētas puses). Jērcēnu puses apļa maršrutā izveidota atpūtas vieta ar galdu, soliem un ugunskura vietu, izbūvēta laipa.
    ​Sedas purva dīķos iespējams makšķerēt no laivas vai doties atpūsties izbraucienā ar laivu. Zemnieku saimniecība “Laidavas” nodrošina laivu, SUP dēļu un pirtsmucas nomu un filmēšanu ar bezpilota lidaparātu DRON. Sīkākai informācijai: Jānis Ence, +371 29171961, e-pasts: [email protected]
    ​Sedas purva kājnieku maršruta interaktīvā karte šeit.
    Atrašanās vieta: Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Jērcēnu pagastā, Strenču novadā
    Koordinātas Jērcēnu puses aplim: X 601310, Y 6397205 / Lat 57.7055987, Lon 25.7001324
    Koordinātas Sedas puses aplim: X 604472, Y 6393316 / Lat 57.6699587, Lon 25.7514815
    Kontakttālrunis: +371 26361362
    E-pasts: [email protected]
  • Jērcēnmuižas komplekss un parks veidots 19.- 20. gs. mijā. Kompleksu veido muižas “freileņu” māja, klēts un stallis. “Freileņu” mājas iekštelpu interjers (podiņu kamīns, četras podiņu krāsnis, koka griesti, durvis, kāpnes) ir restaurēts un saglabāts sākotnējā izskatā. Pašreizējais telpu ietērps iegūts 1989. gadā, kad Jērcēnmuižā remontdarbus veica mākslinieks un folkmūziķis Valdis Atāls. Viņš zīmēja logu vitrāžas, apgleznoja sienas un “impregnēja” tās ar savām dziesmām. Jērcēnmuižā radusies viņa dziesma „Miglas pūce”.
    Interesentiem ir iespēja piedalīties arī tematiskajos pasākumos – ziemas, vasaras un pavasara saulgriežu svinēšanā. Bet, piesakoties individuāli, ir iespēja svinēt līdzināšanas (kāzas) un krustabas (kristības) pēc latviskām tradīcijām pie Kaņepju ozola.
    Jērcēnmuižas kompleksu ieskauj Jaunjērcēnu parks 4,2 ha platībā ar interesantām koku sugām, reti sastopamiem augiem un putniem. Apmeklē Jērcēnmuižu un uzzini par muižkungu Krīdeneru, kurš bijis viens no pirmajiem pārlidojošo putnu vērotājiem Vidzemē!
    Atrašanās vieta: “Jērcēnmuiža”, Jaunjērcēni
    Kontakttālrunis: +371 64715652
    E-pasts: [email protected]
    Koordinātas: 57.690994, 25.649724

Ievērojamas personības

  • Jānis Ansbergs (1866-1936), žurnālists un sabiedrisks darbinieks.
  • Haralds Loudons (1876—1959), vācbaltiešu ornitologs.
  • Antons Krauja , īstajā vārdā Antons Balodis, dzimis 1880.gada “Kraujiņās”. 1912. – 1914.gadā darbojās kā literatūras kritiķis “Domās”, “Vārdā”, “Jaunajā Dienas Lapā”, rakstījis par A.Upīša, Aspazijas, V.Plūdoņa, J.Jaunsudrabiņa, bet visvairāk par Raiņa darbiem.
  • Jānis Kārkliņš, rakstnieks un teātra kritiķis , dzimis 1891.gada “Rēpeņos”. No 1921. līdz 1928.gadam “Jaunāko Ziņu” un no 1924.līdz 1928.gadam “Atpūtas” atbildīgais redaktors. J.Kārkliņš ir grāmatas “Latviešu Pūcesspieģelis” autors. Tās ir atmiņas par 20. – 30. gadu Valmieras Šanas biedrības virsaiti un šīs biedrības darbību, kurā bija iesaistījušies tajā laikā redzami un labi pazīstami kultūras darbinieki.
  • Dāvids Zeltiņš (D.Golts), grāmatu izdevējs – izdod teātra literatūru, tās ir gan oriģinālās, gan tulkotās lugas. D. Zeltiņš pieskaitāms pie redzamākajiem latviešu kultūras pārstāvjiem.
  • Jānis Kupcis, profesors, dzimis 1871.gadā, studējis farmāciju Tērbatā. No 1927.gada bija Latvijas universitātes praktiskās farmācijas profesors, sarakstījis ap 30 zinātniskiem darbiem latviešu, vācu un krievu valodās.
  • Jēkabs Vīksna Mārča dēls, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris – zemkopis no “Skujiņu” mājām, dzimis 1887. gada 2. septembrī. Piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā, cīņās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā.

Uzņēmējdarbība

  • Lauksaimniecība, graudkopība, mežistrāde– z/s „Dārznieki”, z/s „Dūži”.
  • Z/s „Laidavas” apsaimnieko gandrīz 500 hektārus Sedas purva platības, uz kā bāzes ir attīstījuši vairākus pakalpojumus makšķerniekiem un tūristiem. Piedāvā:laivu nomu;SUP dēļu nomu; makšķerēšanu; zemledus makšķerēšanu (ziemas laikā līdz 31. martam); filmēšanu ar bezpilota lidaparātu DRON; pārvietojamās pirtsmucas nomu. Makšķerēšana, laivošana un supošana dabas liegumā atļauta no 1. jūlija līdz ūdens aizsalšanai.
    Tālrunis: +371 29171961
    E-pasts: [email protected]
    Facebook: facebook.com/Laidavas
  • Z/s „Puntiņi” nodarbojas ar smiltsērkšķu audzēšanu un pārstrādi kopš 1999. gada. Ogu audzēšanas un pārstrādes pamatā ir roku darbs, kas ļauj saglabāt produkta unikālo vērtību. Produkciju realizē, piegādājot tieši patērētājam visā Vidzemes reģionā, ieskaitot Rīgu. Uz vietas saimniecībā ir iespējams nodegustēt un iegādāties veselīgā auga produkciju. Produkcija: saldētas smiltsērkšķu ogas; smiltsērkšķu sula; smiltsērkšķu eļļa; smiltsērkšķu mājas saldējums u.c.

Īpaši, tradicionāli un populāri pasākumi

  • Saulgriežu tradīciju svinēšana Jērcēnu pagastā tiek kopta kopš 1996. gada, kad pie Jērcēnmuižas notika pirmā Ziemas saulgriežu svinēšana. Ziemas saulgrieži notika 21. decembrī – dienā, kad gaisma lauž tumsu un saule uzsāk savu ceļu augšup. Pasākums kļuva par tradīciju, jo notika arī nākošajā gadā un visos turpmākajos gados. Ziemas saulgriežus Jērcēnmuižā svin joprojām – ar maskošanos, gardām ziemas saulgriežu maltītēm un neiztrūkstošo bluķa vilkšanu.
  • 1998. gadā tradicionālajiem svētkiem pievienojās Lielās dienas tradīciju svinēšana, sarīkojot Lielās dienas saimes galdu. Vēlāk Lielās dienas svinēšanas tradīcijas dažādojušās un attīstījušās, tomēr ik gadu netiek aizmirsts par pamatlietām – olu krāsošanu un ripināšanu, šūpošanos. Pēdējos gados tradīcija papildinājusies ar pārgājienu pretī saulei gar Strenčupītes krastu un mutes mazgāšanu tekošā ūdenī, kā arī kopīgu pantāga cepšanu un Lieldienu brokastu galda klāšanu.
  • Jērcēnieši visos laikos svinējuši arī vasaras skaistākos svētkus – Jāņus. Ilgus gadus tie notika 23. jūnijā, bet sākot ar 2000. gadu vasaras saulgriežus svinam 21. jūnijā. Šajos svētkos Jērcēnmuižas saime gaida ciemos līgotājus no malu malām. Gatavošanās notiek jau iepriekš – vīri cērt meijas un gatavo ugunskuru, sievas lasa jāņuzāles, pušķo māju un pin vainagus. Svētkos tiek sumināti Jāņi, aplīgoti Jērcēnmuižas parka dižākie ozoli, saulrieta brīdī tiek iekurts saulgriežu ugunskurs un līgotnes skan līdz pat saullēktam.
  • Neiztrūkstoši dalībnieki saulgriežu tradīciju svinēšanā un kopšanā Jērcēnu pagastā ir folkloras kopa “Mežābele”.
  • Jērcēnmuižā Valpurģu naktī salido raganiņas, bet Leģendu naktī tiek minēti muižas noslēpumi.