“Cik nesatricināmi gar skolu tek Gauja uz plašo jūru, tā arī skolā ieplūst un no tās aizplūst arvien jaunas un jaunas paaudzes, lai ar iegūtajām zināšanām rastu tālākus apvāršņus,” tā par savu skolu teicis Egons Tālivaldis Ziediņš, skolas 1947. gada absolvents, kurš vēlāk kļuva arī par tās skolotāju.
Ģimnāzijas ēka celta pēc arhitekta Alekseja Kizelbaša plāna. Arhitekts projektu veidoja tā, lai ēkai būtu E burta forma, simbolizējot Evanģēliju. Skola ir divstāvu dzelteno ķieģeļu mūra celtne ar labi saglabājušos eklektisma formās risinātu greznu fasāžu apdari. Skolas ēkas vēsturiskajā ansamblī ietilpst arī leduspagrabs, saimniecības ēkas un darbnīcas. Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) ārējam veidolam ļaužu runās pat piedēvēts teiksmainas pils statuss, ko tā pa tiešām arī atgādina ar savu novietojumu Gaujas krastā, vizuālo tēlu, daudzajiem tornīšiem un vēsturisko garu. Ēkai pamatakmens ielikts 1901. gada 9. maijā. Lai gan celtniecības darbi vēl turpinājās, 1902. gada 17. jūlijā tajā darbu uzsāka Valmieras skolotāju seminārs – mācību iestāde skolotāju sagatavošanai, kas te darbojās 17 gadus.
Skola darbu uzsāka 1920. gadā kā Valmieras Valsts vidusskola. Skolai nosaukums mainīts septiņas reizes, tomēr vienmēr tā nesusi ģimnāzijas vai vidusskolas vārdu. Kopš 2004. gada skolai ir VVĢ statuss.
Piederība VVĢ skolai iedzīvināta un nostiprināta vairākos simbolos. VVĢ karoga skici uzzīmēja skolas vizuālās mākslas skolotājs Andrejs Punka 1937. gadā, jau 1939. gada 18. februārī Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā skolas karogs tika iesvētīts, to rotāja stilizēts Zilākalna attēls, latviešu spēka zīmes un tajā dominēja zilā un dzeltenā krāsa. Karoga devīze ir “Tēvu zemes mīlestību mēs ar darbiem rādīsim”. 1989. gadā pēc aktīvo skolēnu iniciatīvas un karoga vēsturisko liecību parauga ateljē “Rīgas modes” tas tika darināts no jauna, un tā paša gada 16. maijā karogs skolas pagalmā arī no jauna iesvētīts. 2014. gada 30. janvārī iesvētīts skolas ģerbonis, autori ir Ilze Lībiete un Juris Ivanovs. Ģerbonī attēlota saule, gudrības simbols pūce, atvērta grāmata, Gauja, zaļā daba un vēlreiz nostiprināta karogā ierakstītā devīze. Svinīgos un nozīmīgos atskaites brīžos izskan skolas himna, kuras autores ir Zanita Kundziņa un Mārīte Kraukle.
2024./2025. mācību gadā VVĢ ir 442 skolēni. Skolā tiek īstenota pamatizglītības otrā posma programma 7.–9. klasei un vairākas vispārējās vidējās izglītības programmas ar ievirzi medicīnā, inženierzinībās, uzņēmējdarbībā un vides zinātnēs, kā arī humanitārajā jomā. Lai kļūtu par VVĢ skolēnu, topošajiem 7. klašu un 10. klašu skolēniem ir jāpiedalās skolas organizētā iestājpārbaudījumā, kas parasti norit mācību gada noslēgumā. Šogad izmaiņas sagaida topošos 10. klašu skolēnus, kuri vēlēsies iestāties VVĢ inženierzinību virziena klasē, plānots, ka centralizēto eksāmenu rezultātam matemātikā turpmāk būs jābūt vismaz 60 %.
Skolēniem pēc mācību nodarbībām ir iespējams iesaistīties kādā no interešu izglītības pulciņiem, kas pēc Covid-19 pandēmijas, kad mācību darbs norisinājās lielākoties attālināti, nu darbojas ar pilnu jaudu. Skolēni var attīstīt savas prasmes un apgūt, piemēram, aktiermeistarību, dejot tautiskās dejas, dziedāt korī vai ansamblī, spēlēt mūzikas instrumentus, apgūt aušanu, kļūt par dronu pilotiem, iepazīt robotiku, izzināt novadpētniecību vai veidot skolas avīzi. Šobrīd notiek nopietns gatavošanās process un turpinās skates, bet skolēniem ir apņēmība doties pretim Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tāpat VVĢ skolēniem piedāvā plašas papildizglītības iespējas ķīmijā, matemātikā, ģeogrāfijā, bioloģijā un medicīnā, fizikā un astronomijā, pedagoģijā, psiholoģijā un mākslā, politikā, filozofijā un kulturoloģijā, ekonomikā un finansēs u.c.
VVĢ skolēniem un pedagogiem patīk iesaistīties projektos – gan starptautiskos, lai dalītos pieredzē un palūkotos, kā izglītības process organizēts citviet pasaulē, gan arī piesaistot finansējumu, lai skola varētu īstenot dažādas aktivitātes, tajā skaitā labiekārtošanas un labbūtības, piemēram, galda spēļu iegāde skolēniem brīvā laika aktivitātēm, bet, lai radītu mājīgu vidi, skolas gaitenī ar projekta atbalstu uzstādītas mēbeles, kur atpūsties mācību starplaikos, kā arī šobrīd skolnieces īsteno restaurācijas projektu soliņiem, kas pēc tam tiks uzstādīti ārvidē.
Skolai ir sena vēsture un daudz tradīciju, piemēram, konkurss “Mis un Misters”, kur skolēniem iespējams demonstrēt savus talantus un erudīciju, bet par rezultātiem spriež stingra un neatkarīga žūrija. Žetonvakars ir brīdis, kur klases kolektīviem kopā atskatīties uz skolā pavadīto laiku pirms noslēguma darbiem un eksāmeniem. Žetonvakaram VVĢ 12. klašu skolēni īpaši gatavojas, ne vien iestudējot izrādi, bet arī mācoties valša soli. Žetons ir senākā skolas atpazīstamības zīme, ko 1921. gadā absolventi saņēma pirmo reizi, un tas laiku gaitā ir pārtapis no piespraudes līdz gredzenam ar iegravētu skolas nosaukuma abreviatūru.
Katru gadu 26. maijā atzīmējam Valmieras atbrīvošanas no lieliniekiem gadadienu un godinām Cēsu pulka Skolnieku rotu, pieminot vēsturiskos notikumus un izrādot cieņu drosmīgajiem 1919. gada Cēsu pulka Skolnieku rotas cīnītājiem, tajā skaitā vairāk nekā 70 skolēniem un studentiem no Valmieras. VVĢ bija pirmā Skolnieku rotas piemiņas karoga glabātāja pēc tā izveides 1929. gadā. Turot godā rotas piemiņu, katru gadu skola organizējusi svinīgus atceres pasākumus ar ziedu nolikšanu pie piemiņas akmens, vairākkārt pilsētā bijis arī gājiens orķestra pavadībā, bet šogad skola plāno mainīt piemiņas pasākuma formātu, organizējot skolēniem praktiskas drošības un aizsardzības mācības.
2023. gada maijā svinīgi tika atklāts VVĢ pārbūvētais mācību korpuss un jaunuzceltā sporta zāle, lai sekmētu kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības satura ieviešanu un nodrošinātu skolēniem iespējas apgūt augsta līmeņa zināšanas drošā, modernā un sakārtotā vidē. Vērienīgajā projektā ne vien uzlabota sporta infrastruktūra, bet pārbūvētajā mācību korpusā iegūtas jaunas datorikas, vizuālās mākslas, inženierzinātņu, sociālo zinātņu un teātra klases, arī atjaunotas bibliotēkas telpas, medmāsas kabinets un telpas pedagogiem, kā arī iegūta multifunkcionālā zāle. Plānojot nākamos infrastruktūras uzlabošanas darbus, skolas vadības komanda pārredzamā nākotnē iezīmē nepieciešamību pēc ķīmijas kabineta aprīkojuma, sporta stadiona sakārtošanas un parka labiekārtošanas skolas fasādes pusē, lai radītu estētiski pievilcīgu vidi ap skolu. 2025. gadā plānota Semināra ielas pārbūve posmā no Pāvila Rozīša ielas līdz Smilšu ielai un divu stāvlaukumu izbūve pie VVĢ un Semināra ielas. Nākotnē ir plānots sakārtot arī Grants ielu, ar ko reizē skola iecerējusi rīkot arī bērzu alejas atjaunošanas talku.
Ģimnāzists ir ģimnāzists uz visiem laikiem. Absolventi darbojas visdažādākajās jomās, viņu vidū ir inženieri, sportisti, zinātnieki, mediķi, mākslinieki, valsts un pašvaldības pārvaldē strādājošie un citi. Daļa skolas absolventu kļuvuši arī par skolas pedagogiem. Skola ir gandarīta par absolventu vēlmi labprāt iesaistīties absolventu stundās, daloties profesionālajā pieredzē. Iecienīts ir tradicionālais absolventu basketbola zibensturnīrs, šogad tāds tika aizvadīts jau 37. reizi.
Ceriņziedu mēnesī būs satikšanās VVĢ salidojumā – skolai 105! Gadu skaitlis ir ievērojams, arī absolventu skaits ir prāvs, tamdēļ arī svinības plānots svinēt divas dienas. 9. maijā uz salidojumu aicināti absolventi, kuri beiguši skolu līdz 1994. gadam, bet 10. maijā gaidīti absolventi, kuri skolu beiguši no 1995. līdz 2024. gadam. Būs ekskursija pa skolu, koncerts, balle, smaidi un sirsnīgas sarunas!
Plašāk par mācību iespējām VVĢ iespējams uzzināt, vēršoties klātienē, skolas tīmekļvietnē vvg.lv vai skolas Facebook lapā.
