Pirmdien, 8. janvārī, sācies Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā “Kilograms kultūras 2023” ziemas balsojums, kas būs aktīvs līdz 19. janvāra plkst. 23.59 sabiedrisko mediju portālā LSM. Izvirzīti trīs Valmieras novada notikumi.
- Kategorijā “Teātris” izvirzīts arī Valmieras teātris ar izrādi “Jāzeps un viņa brāļi”;
- Kategorijā “Vizuālā māksla” – arī Mārim Bišofam veltītā Latvijas Laikmetīgā mākslas centra izstāde “Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm”;
- Kategorijā “Mantojums” – arī Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāde “Strenču fotodarbnīcas salons. Fonā ziema”.
Oktobrī pirmizrādi piedzīvoja Valmieras teātra viens no simtgades centrālajiem notikumiem – iestudējums “Jāzeps un viņa brāļi” Ineses Mičules režijā. Šī luga tiek uzskatīta par vērienīgāko, kultūrvēsturiski un filozofisko piesātinātāko un vienlaikus arī personiskāko Raiņa lugu. Jāzeps ir šodienas Hamlets. Viņš savus nokaitētos jautājumus tieši tāpat risina pilnīgā vientulībā. Kā mēs visi. Kad izslēgti visi sociālie tīkli ar īsto un viltus padomdevēju zunoņu, tu paliec viens pret vienu ar savu sirdsapziņu un iekšējo kompasu. Bultiņa raustās. Kur tā nostāsies? Auklēt savas sāpes un audzēt upura aizvainojumu ir tik saldi un kārdinoši. Apslāpēt sava “ego” īdēšanu, iespējams, ir viens no cilvēka mūža grūtākajiem uzdevumiem. Ko mūsdienu pasaulē, kur Jāzepa bedres ir tik daudz, nozīmē pa īstam piedot? Ko nozīmē ļaunu par labu vērst? Just dāvināto spalviņu azotē, nevis ērkšķus?
Izstādē “Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm” astoņi Latvijas mākslinieki reflektēja par un mijiedarbojās ar Māra Bišofa daiļradi. Izstāde bija apskatāma Valmieras pilsētvidē – no ēku sienām un jumtiem līdz pat veikalu plauktiem. Izstādes, kuras centrālā ass griezās ap mākslinieku Māri Bišofu, kuratores Solvita Krese un Māra Žeikare aicināja māksliniekus Ēriku Boži, Kasparu Groševu, Ernestu Kļaviņu, Agati Lielpēteri, Mariju Luīzi Meļķi, Ingrīdu Pičukāni, Krišu Salmani un Viviannu Mariu Stanislavsku, kā arī rakstnieku Jāni Joņevu, mijiedarboties ar Bišofa radošo praksi, veidot jaunus mākslas darbus. Izstādē pirmo reizi Māra Bišofa zīmējumi bija pārvērsti pilsētvides objektos un skatāmi neparastos formātos, kā arī bija apskatāmi mākslinieka oriģināldarbi.
Novembrī Latvijas Fotogrāfijas muzejā bija skatāma izstāde “Strenču fotodarbnīcas salons. Fonā ziema”. Izstādes veidotāji aicināja apmeklētājus iedziļināties un pievērsties ļoti nozīmīgam vizuālās kultūras virzienam – portretu veidošanas tradīcijām un praksēm pagātnē un mūsdienās. Izstāde vēstīja par Strenču fotodarbnīcas salona darbību 1920.–1930. gados, kur apmeklētāji varēja aplūkot iepriekš neizstādītus fotosalona eksponātus, kā arī veidot portretus uz vēsturiskā ziemas fona. Izstāde “Strenču fotodarbnīcas salons. Fonā ziema” vēstīja par Strenču fotodarbnīcas salona darbību 1920. un 1930. gados, rekonstruējot vidi ar autentiskiem salona priekšmetiem un inventāru. Kā ekspozīcijas centrālais elements bija ziemas ainavas fons, kuru pēc Strenču darbnīcas dibinātāja Dāvja Spundes (1878–1960) pasūtījuma gleznojis mākslinieks Indriķis Zeberiņš (1882–1969).
Nobalsot var vienu reizi dienā līdz 19.janvārim šeit.