Valmieras pilsētā konstatēta inficēšanās ar legionelozi izraisošo Legionella spp. baktēriju, tāpēc SIA “Valmieras ūdens” aicina dzīvojamo māju pārvaldītājiem sekot līdzi tam, lai pastāvīgi nodrošinātu regulāru karstā ūdens plūsmu un temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55 0C. Tas savukārt ļauj izvairīties no minēto baktēriju vairošanās un mājas iedzīvotājiem samazina risku saslimt ar legionelozi.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju legionellas var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās +200C līdz +450C un organisko vielu (bioloģiskā aplikuma, nosēdumu u.c.) klātbūtnē. Tās īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.
Pieredze rāda, ka periodiski Valmieras pilsētā un tās aglomerācijā tiek fiksēti gadījumi, kad iedzīvotāji saslimuši ar t.s. Leģionāru slimību. Vairākumā gadījumu inficēšanās ar legionelozi notiek tieši dzīvojamās mājās no aerosolizētām ūdens daļiņām. Jāatzīmē, ka ar tām nevar inficēties, dzerot ūdeni vai mazgājoties vannā, bet būtisks riska faktors ir tieši duša, jo inficētā ūdens pilieni nokļūst gaisā un tiek ieelpoti. Lai mazinātu iespēju inficēties dzīves vietā, konkrēti – daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, karstā un aukstā ūdens apgādes sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu Legionella spp. savairošanos.
Lai izvairītos no inficēšanās dzīvesvietā, ieteicams mazgāšanas laikā neizmantot ierīces, kas izsmidzina ūdeni vai veido šļakatas/ūdens pilienus (piem., dušas galvas, kuras var noņemt, pieņemtu vannu dušas vietā, neizmantot džakuzi), kā arī vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina karstais un aukstais ūdens tajos krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tā jārīkojas arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošākas prombūtnes. Vēl svarīgi regulāri veikt dušu galviņu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī.
Jāatzīmē, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums ne retāk kā reizi ceturksnī izplatīt dzīvojamās mājas īpašniekiem un citām mājā dzīvojošām personām Slimības profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē pieejamo informatīvo materiālu par individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos Legionella spp. baktēriju izplatības ierobežošanai.
Slimību profilakses un kontroles centrs aicina iepazīties ar informāciju par slimības profilaksi:
Kas ir legioneloze? Legioneloze jeb leģionāru slimība ir Legionella baktērijas izraisīta infekcijas slimība, kas izpaužas kā smaga pneimonija (plaušu karsonis). Slimība sākas strauji, temperatūrai paaugstinoties līdz 39-40,50C, ar galvassāpēm un muskuļu sāpēm, kam pievienojas sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi. Paaugstināts risks saslimt ar legionelozi ir cilvēkiem ar hroniskām plaušu slimībām un novājinātu imūnsistēmu (piemēram, emfizēmu, hronisku obstruktīvu plaušu slimību, vēzi, diabētu, nieru slimībām), tiem, kas lieto imūnsistēmu nomācošus medikamentus, kā arī bijušiem vai esošiem smēķētājiem un cilvēkiem pēc 50 gadiem. Parasti simptomi parādās 2-10 dienu laikā pēc inficēšanās (visbiežāk 7 dienas), taču retos gadījumos infekcijas inkubācijas periods var ilgt līdz pat trim nedēļām. Lielākajai daļai pacientu nepieciešama hospitalizācija un ārstēšana ar piemērotām antibiotikām.
Kā iespējams inficēties ar legionelozi? Ar legionelozi var saslimt, ieelpojot legionellas saturošus mikroskopiskus ūdens pilienus (aerosolus), kas veidojas, ar legionellām piesārņotajam ūdenim atsitoties pret cietām virsmām. Legionellas saturoši aerosoli var veidoties no tekoša ūdens krāna vai dušas, no burbuļvannām, gaisa mitrinātājiem, gaisa kondicionēšanas iekārtām, iekštelpu dekoratīvajās strūklakās u.c. izsmidzināšanas ierīcēs. Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks. Dzerot ūdeni un parasti arī mazgājoties vannā, ar legionelozi nav iespējams inficēties.
Legioneloze neizplatās cilvēku kontakta rezultātā! Dabā legionellas nelielā daudzumā atrodas ezeros un upēs. Tās var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās, ja ūdens temperatūra ir robežās no +200C līdz +450C un organisko vielu (bioloģiskā aplikuma, nosēdumu u.c.) klātbūtnē. Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu (t. sk. boileru) virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtās, izlietņu un vannu aizbāžņos, ūdenssildītājos. Bioloģiskā aplikuma veidošanos uz ūdensvadu un ūdenstilpņu iekšējām virsmām veicina piesārņojums, neaizsniedzamas vietas, kuras nevar iztīrīt, ūdens stagnācija (zems spiediens, akli cauruļu gali vai piedēkļi, liels ūdens apjoms), negludas virsmas, karstā ūdens temperatūra zem +500C, korozija un citi faktori.
Kā sevi pasargāt no inficēšanās ar legionelozi? Lai izvairītos no inficēšanās, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra visās izplūdes vietās būtu zem +200C, bet karstā ūdens – virs +500C (šāda temperatūra būtu jāsasniedz, notecinot ūdeni aptuveni vienu minūti ilgi), un tā cirkulācija būtu nodrošināta visā karstā ūdens sistēmā. Karstā ūdens cauruļvadus ieteicams aplikt ar izolācijas materiāliem, ja tie atrodas pārāk tuvu aukstā ūdens cauruļvadiem. Nepieciešams regulāri veikt dušu uzgaļu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī tās dezinficēt, izmantojot hloru saturošus sadzīves dezinfekcijas līdzekļus, vai ieliekot verdošā ūdenī. Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina karstais un aukstais ūdens tajos krānos un dušās, kas tiek reti izmantotas. Tā jārīkojas arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošākas prombūtnes. Ilgi nelietoti dušu un krānu uzgaļi jāmazgā un jātīra, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus. Vispārīgi jānovērš situācijas, kad ūdens apgādes sistēmā rodas ūdens sastāvēšanās, kas veicina bioplēves augšanu. Telpās izmantotiem gaisa mitrinātājiem jābūt brīviem no organiskā un neorganiskā aplikuma, un tajos jāizmanto tikai tīrs un ikdienas svaigi ieliets ūdens, kas ir novārīts un atdzesēts. Vienreiz nedēļā vajadzētu rūpīgi iztīrīt mitrinātāja iekšpusi, izmantojot piemērotu tīrīšanas līdzekli saskaņā ar ražotāja norādījumiem. Atbilstoši lietošanas instrukcijai, bet ne retāk kā divas reizes gadā, jāiztīra un jādezinficē gaisa kondicionēšanas sistēmas, bet ūdens sildītāji (boileri) – ne retāk kā reizi gadā.
Kur iegūt papildu informāciju? Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā un Veselības inspekcijas mājaslapā ir pieejama plašāka informācija par legionelozes slimības simptomiem un par profilakses pasākumiem dzīvojamo un sabiedrisko ēku apsaimniekotājiem un ūdens lietotājiem legionella baktēriju ierobežošanai.