Kā ikkatru gadu, folkloras kopa “Stutes” 6. maijā aicina interesentus uz Pekas kalnu – seno latviešu pilskalnu, kas guļ Gaujas ielokā Kauguru pagastā, lai atzīmētu Ūsiņa dienu.
Ūsiņi ir latviešu gadskārtu svētki, kas iezīmē pavasara beigas un vasaras sākumu – viduspunktu starp Lielo dienu un Jāņiem. Ūsiņš ved sauli kalnā. Viņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis. Ar Ūsiņa dienu sākas vasara. Tā tiek sagaidīta ar rībināšanu un trokšņošanu, kas sasaistās ar pavasara pērkonu dabā. Nu jau saule pilnībā pārkāpusi veļu valsts robežas un sākas jauns dzīves cikls.
Ūsiņš nāk ar pieguļnieku un ganu dziesmām, gavilēšanu un ūjināšanu. Ļaudis pirmo reizi laiž zirgus pieguļā, tos pilnībā uzticot Ūsiņa aizgādnībai. Arī bitēm sācies jauns darba cēliens.
Bija darbi, ko šajā dienā nedrīkstēja darīt, citādi vilki varētu saplēst jērus: “Sien, dieviņ(i) savus suņus, sudrabiņa ķēdītēm…”. Pie tādiem darbiem piederēja, piemēram, ecēšana, aršana, adīšana un dzijas tīšana, sētu taisīšana, kā arī lamāšanās un kaušanās. Nekādā gadījumā nedrīkstēja nodarbināt zirgus – tos, tāpat kā Ūsiņu, šajā dienā bija jāgodā. Gani, savstarpēji sasaucoties, stabulējot un gavilējot, pasargāja lopus no meža zvēriem: “Pavasara vakarā uz zaļā pakalniņa pirmo reizi dziedāt gāju, savu balsi vēdināt. “
Ūsiņš ir gaismas dievs. Viņam ir labi kopti zirgi – saules vedēji. Ūsiņam tika upurēts gailis – lai kaut ko saņemtu, vienmēr ir jādod pretī. Vēlāk izvārīto gaili deva līdz pieguļniekiem apēšanai. Pieguļā vārīja arī olas un gatavoja īpašo Ūsiņu ēdienu – pantāgu.
Tiksimies Pekas kalnā 6. maijā plkst. 12.00, kur kursim uguni, gavilēsim, sasauksimies, dziedāsim saulei, vasarai un Ūsiņam, kā arī gatavosim pantāgu! Visi mīļi gaidīti!
Foto no folkloras kopas “Stutes” arhīva.