Septembrī un oktobrī Bērzaines Tautas namā Gitas Dinbires gleznu izstāde.
Par savu ceļu glezniecībā stāsta Gita Dinbire: “Ar aizrautību zīmēju jau bērnībā, bet ar eļļas tehniku iepazinos laimīgas sakritības rezultātā, kad satiku gleznošanas skolotāju I. Neikenu. Nu jau droši varu teikt, gleznošana ir mans dzīvesveids. Īpaši patīk gleznot kluso dabu, jo tad pārņem miers, un aizmirstas ikdienas steiga. Īpaša loma ir arī ziediem, jo, piemēram, maijrožu smarža ieved bērnības atmiņās un sajūtās. Glezniecība ir ļoti interesanta, jo ikreiz atklāj ko jaunu, aizraujošu. Vienmēr var labāk. Un tas labā nozīmē saindē. Tu pakārto laiku gleznošanai. Diptihs “Naktstauriņš un Viendienīte” radās nejauši uz palodzes atrasta kukainīša dēļ, kurš izskatījās pēc mazas baltas sieviņas, perlamutra bruncīšos. Gleznoju daudz “brīvās kopijas”, jo ļoti patīk veclaicīgi darbi. Arī tas ieved atmiņās, fantāzijās.”
