23. augustā plkst. 19.00 pie Sapas dzirnavām Kauguru pagastā notiks Baltijas ceļa atceres brīdis.
Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas, kas notika 1939. gada 23. augustā, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Eiropas austrumu un ziemeļu daļā. Tas ir vēsturisks fakts!
Igaunijas Tautas frontes līdera Edgara Savisāra ideju par šādu protesta akciju pirmo reizi apsprieda 1989. gada 15. jūlijā Baltijas Padomes sanāksmē Pērnavā, bet vienošanos par akcijas organizēšanu parakstīja nākamajā Baltijas Padomes sanāksmē Cēsīs 12. augustā. Bija vairs atlikušas vienpadsmit dienas līdz 23. augustam. Un mēs to paveicām! Mēs, divi miljoni cilvēki, sadevāmies rokās no Tallinas (caur Rīgu) līdz Viļņai – precīzi plkst. 19.00 bijām vienoti un vienlaicīgi 600 kilometru garā ķēde nostājāmies ceļu vidū. Tā aptuveni 15 minūtes stāvējām goda sardzē par savu taisnību, tiesībām un brīvību.
Arī tagadējā Valmieras novadā ceļa posmā Valmiera-Cēsis ķēde bija cieša. Lielajās pilsētās cilvēku pieplūdums bija tik liels, ka izveidojās dubultas un pat trīskārtīgas rindas. No helikopteriem un lidmašīnām uzfilmētie video liecina, ka cilvēku ķēde patiesi ir bijusi nepārtraukta visā tās garumā. Visas pasaules uzmanība tika veltīta šim nekad un nekur nebijušam notikumam, kas atspoguļojās dažādu valstu presē un ziņu raidījumos.
Mēs bijām pirmie, kas sāka PSRS un tās ietekmes zonas sabrukumu. Berlīnes mūris krita dažus mēnešus vēlāk – 1989. gada 9. novembrī.
2009. gada 30. jūlijā tika apstiprināta akcijas Baltijas ceļš iekļaušana UNESCO “Pasaules atmiņa” dokumentālā mantojuma sarakstā.
Arī šogad atcerēsimies Baltijas ceļu, jo pirms 33 gadiem Valmiera-Cēsis ceļa malā, pie kādreizējām Sapas dzirnavām Miegupes krastā, ar savu klātbūtni, tauta sadevās rokās.
Informāciju no avotiem sagatavoja:
Trikātas Kultūra centra kultūras darba organizatore Ilze Dauvarte