Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par kapavietu piešķiršanu un uzturēšanu

Trikātas kapi

Ar kapavietām saistītie jautājumi Valmieras novada pašvaldībā tiek risināti, atbilstoši Kapsētu likumā noteiktajam, kā arī atbilstoši Valmieras novada pašvaldības 31.01.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 86 “Par kapsētu uzturēšanu un lietošanu Valmieras novadā”, ciktāl tie nav pretrunā ar Kapsētu likumā noteikto, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam. 

Būtiski, ka kopš 2026. gada 29. aprīļa visā Latvijā spēkā ir stājies Kapsētu likums. Tas ir Latvijā jauns likums, kura mērķis ir nodrošināt kultūrvēsturiskajām tradīcijām Latvijā atbilstošu pašvaldību kapsētu izveidošanas un apsaimniekošanas, kā arī kapavietu piešķiršanas un uzturēšanas kārtību. Ar likuma spēkā stāšanos ir radīts vienots tiesiskais regulējums visām Latvijas pašvaldībām šis jomas pārvaldības uzlabošanai. 

Jaunais likums ir par pamatu arī Valmieras novada pašvaldības teritorijā esošo kapsētu vienotas apsaimniekošanas kārtības, kapavietu piešķiršanas un uzuturēšanas attīstībā. Šobrīd notiek darbs pie novadā vienota elektroniskā kapsētu reģistra izveides un vienotas kapavietu piešķiršanas kārtības izveides. Taču, kamēr tas vēl ir procesā, kapsētu apsaimniekošana un kapavietu piešķirsāna notiek saskaņā ar līdzšinējo Valmieras novadā esošo kārtību. 

Kā Valmieras novada pašvaldība piešķir kapavietu?

Valmieras novada pašvaldības kapsētās, kurās ir brīvas vietas, jaunas kapavietas tiek piešķirtas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Valmieras novada administratīvajā teritorijā, apbedīšanai. 

Mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšana jaunās kapavietās iespējama, ja laulātā vai radinieka, kurš organizē apbedīšanu un iesniedz iesniegumu par kapavietas piešķiršanu, deklarētā dzīvesvieta ir Valmieras novada administratīvajā teritorijā.

Kā iespējams pieteikties kapavietas piešķiršanai? 

Lai saņemtu jaunu kapavietu un tās turētāja tiesības, pašvaldības apvienības pārvaldē, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā kapsēta, vai Valmieras novada pašvaldības Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrā, ja kapavieta nepieciešama Kocēnu kapos, iesniedzami šādi dokumenti:

1) iesniegums par kapavietas piešķiršanu, kurā kapu pārzinis (Kocēnu kapos) vai kapsētas strādnieks (citās novada kapsētās) veicis saskaņojumu, norādot konkrētu ierādīto kapavietu;

2) dzimtsarakstu nodaļas izsniegtas miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu);

3) urnas apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu kopija (uzrādot oriģinālu).

Lēmumu par kapavietas piešķiršanu, pamatojoties uz personas iesniegumu un tajā veikto saskaņojumu, pašvaldības amatpersona pieņem vienas darba dienas laikā, izņēmuma gadījumos – trīs darba dienu laikā.

Cik lielu kapavietu piešķir? 

Viena persona var lūgt piešķirt ne lielāku kā četrvietīgu kapavietu. Par vietu pieejamību vēlamajā kapsētā jāsazinās ar konkrēto kapu pārzini (kapsētas strādnieku). Iepriekš piešķirtā, izveidotā un uzturētā ģimenes kapavietā, ja tajā ir brīva vieta, pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētā kārtībā mirušo atļauts apbedīt neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas. Apbedījuma veikšana jāsaskaņo ar kapu pārzini (kapsētas strādnieku), dokumenti pašvaldībā nav jāiesniedz.

Kā rīkoties, ja ir esoša ģimenes kapavieta, vai ir jāreģistrē urnas apbedīšana tajā? 

Informācija par to, kur cilvēks ir apglabāts, ir būtiska ģimenes vēstures un dzimtas atmiņas saglabāšanai. Jā, arī urnas apbedīšanu ģimenes kapavietā nepieciešams reģistrēt. Urna ar mirušā pelniem kapavietā var tikt apbedīta ne mazāk kā 1 m dziļumā. Vienā kapā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana, ir iespējams veikt virsapbedījumus, kā arī var veikt otro virsapbedījumu vienā kapā. 

Kāda ir maksa par pakalpojumu? 

Valmieras novada pašvaldības kapsētās par kapavietas piešķiršanu maksa nav noteikta. Kapavieta tiek piešķirta ar pašvaldības administratīvo aktu, nevis pārdota vai iznomāta par noteiktu cenu. Persona iegūst kapavietas izmantošanas tiesības, nevis īpašuma vai nomas tiesības.

Atsevišķa maksa ir par kapsētas apsaimniekotāja sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, kapličas izmantošanu vai citiem maksas pakalpojumiem atbilstoši pašvaldības domes apstiprinātam cenrādim.

Cenrādis pieejams šeit: Maksas pakalpojumi Valmieras novada kapsētās

Uz cik ilgu laiku piešķir tiesības uz konkrēto kapavietu – vai tās ir beztermiņa, vai arī pēc noteikta perioda tās jāpagarina?

Kapsētu likums neparedz noteiktu termiņu, pēc kura kapavietas izmantošanas tiesības būtu jāpagarina. Tās rodas līdz ar pašvaldības lēmumu par kapavietas piešķiršanu un saglabājas, kamēr nepastāv likumā noteikts pamats šo tiesību izbeigšanai vai atņemšanai. 

Kapavietas izmantošanas tiesības var tikt atņemtas, ja kapavieta pēc tās atzīšanas par nekoptu netiek sakopta Kapsētu likumā paredzētajā triju gadu termiņā.

Kurās kapsētās Valmieras novadā ierāda kapavietas? 

Valmieras novadā ir atvērtas, daļēji slēgtas un slēgtas kapsētas. Atvērtajās kapsētās tiek ierādītas arī jaunas kapavietas, savukārt daļēji slēgtajās kapsētās apbedījumi paredzēti galvenokārt jau iepriekš piešķirtajās ģimenes kapavietās vai citās izmantošanai pieejamās kapavietās.     

Par daļēji slēgtām noteiktas Brēžas, Dīvala un Pilsētas kapsēta Valmieras valstspilsētā, Bērtuļa kapsēta Rūjienā un Briedīšu kapsēta Jeru pagastā. Atvērtās kapsētas ir Kocēnu kapsēta Valmieras valstspilsētā, Strenču, Sedas un Skudrītes kapsēta, Mazsalacas Pilsētas kapi, Burtnieku Jaunie kapi un citas.     

Kas veic kapavietas apsaimniekošanu?

Kapavietas turētājam pašam ir pienākums kapavietu kopt. Viņš var to darīt pats vai pēc savas izvēles noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu ar citu fizisku vai juridisku personu. 

Cik regulāri kapavieta jāapkopj un kādā stāvoklī jāuztur?

Kapsētu likums paredz, ka kapavietas labiekārtojuma elementi un stādījumi nedrīkst aizņemt vai bojāt citas kapavietas vai koplietošanas teritoriju un traucēt apbedīšanu vai piemiņas pasākumus.

Ierasti Valmieras novada pašvaldība aicina sakopt piederīgo kapavietas divas reizes gadā – Kapu svētku un Svecīšu vakaru laikā.

Sakopjot kapavietu, aicinām novākt kritušās lapas, zarus, gružus un citus atkritumus, nopļaut zāli un veikt citus nepieciešamos labiekārtošanas darbus. 

Valmieras novada pašvaldība pirms Kapu svētkiem nodrošina smilti un granti, tomēr tās daudzums nav neierobežots un tiek nodrošināts atbilstoši budžeta iespējām. Par to pieejamību jāsazinās ar kapu pārziņiem vai strādniekiem.

Kur nogādāt radušos atkritumus? 

Radušos atkritumus lūgums nogādāt attiecīgos konteineros vai komposta kaudzēs, kas pieejamas katras kapsētas teritorijā. Kapsētās radušies sadzīves un zaļie atkritumi ir jāšķiro dalīti. Lai kapsētu apmeklētājiem būtu vieglāk orientēties atkritumu šķirošanā un teritorijā veidotos kārtība, ir uzstādītas informatīvās atkritumu šķirošanas plāksnes trīs atkritumu veidiem  –  zaļajiem kapu atkritumiem, nešķirotajiem kapu atkritumiem un nolietotajiem kapu pieminekļiem un apmalēm. 

SIA “ZAAO” informē, ka:

  • zaļajiem kapu atkritumiem paredzētajās vietās jānovieto tikai lapas, zāle, dabīgie ziedi, skujas un nelieli zari. Tajās nedrīkst izmest plastmasas maisiņus, puķu podus, sveces un sveču traukus, mākslīgos ziedus un citus sadzīves atkritumu piemaisījumus. 
  • Nešķiroto kapu atkritumu konteineros jāievieto sveces un sveču trauki, plastmasas maisiņi, puķu podi un vāzes, mākslīgie ziedi, lentes, stieples, vainagi un citi dekoratīvie elementi. Sveču trauki nav stikla iepakojums, tāpēc tie jāievieto nešķiroto kapu atkritumu konteinerā, pat ja tie ir izgatavoti no stikla. 
  • Nolietoti kapu pieminekļi un apmales, kā arī augsne un akmeņi jānovieto atsevišķi tiem paredzētajā vietā.  

Kas notiek, ja kapavieta ilgstoši netiek kopta? Vai pašvaldība var izteikt brīdinājumu, piemērot sodu vai pat atņemt tiesības uz kapavietu?

Kapsētu likums tagad nosaka vienotu kārtību visā valstī. Kapsētas apsaimniekotājam vismaz reizi kalendāra gadā laikā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim jāapseko kapavietas un jāinformē pašvaldība par ilgstoši nekoptajām kapavietām.

Pamatojoties uz šo informāciju, pašvaldība var pieņemt lēmumu par kapavietas atzīšanu par nekoptu un par lēmumu informē kapavietas turētāju. Ja kapavieta pēc šā lēmuma triju gadu laikā netiek sakopta, pašvaldība var lemt par kapavietas izmantošanas tiesību atņemšanu. Ja kapavieta šajā termiņā tiek sakopta, lēmums par tās atzīšanu par nekoptu ir atceļams.     

Vai pašvaldība pirms kapavietas statusa maiņas mēģina sazināties ar tuviniekiem vai kapavietas turētāju? Kā tas praktiski notiek?

Kapsētu likums nosaka, ka par pašvaldības lēmumu atzīt kapavietu par nekoptu informē kapavietas turētāju.

Ja kapavietas turētājs nav zināms, kapsētas apsaimniekotājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas pašā kapavietā novieto informatīvu paziņojumu, ka kapavieta atzīta par nekoptu, norādot arī kontaktinformāciju saziņai. Pašvaldībai ir tiesības šādu paziņojumu izvietot arī citur, ievērojot personas datu un citas informācijas pieejamības ierobežojumus.     

Valmieras novada pašvaldība mēdz zināmajam kapavietas turētājam nosūtīt arī nekoptās kapavietas aktu un brīdinājumu. Savukārt tad, jaturētāju nav iespējams identificēt, informācija tiek publicēta arī pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē un informatīvajā izdevumā. Informācija par to, ka kapavieta ir atzīstama par nekoptu, mēdz tikt izvietota arī kapsētās, pie informācijas stenda vai nekoptās kapavietas. 

Vai kapavietu drīkst nodot citam ģimenes loceklim, pārrakstīt vai mantot? Kādi dokumenti tam nepieciešami?

Kapsētu likums paredz gan kapavietas izmantošanas tiesību nodošanu dzīves laikā, gan cita turētāja noteikšanu pēc līdzšinējā turētāja nāves.

Kapavietas turētājs var iesniegt pašvaldībai motivētu iesniegumu par izmantošanas tiesību nodošanu laulātajam, radiniekam, personai, ar kuru viņš dzīvo vienā mājsaimniecībā, vai arī citai personai. Personai, kurai tiesības paredzēts nodot, 14 dienu laikā jāiesniedz pašvaldībai sava piekrišana; pretējā gadījumā pašvaldība atsaka turētāja maiņu.

Savukārt kapavietas turētāja nāves gadījumā laulātais, radinieks vai persona, ar kuru turētājs dzīvojis vienā mājsaimniecībā, var lūgt pašvaldību piešķirt kapavietas izmantošanas tiesības. Ja piesakās vairākas personas, likums nosaka prioritāti – priekšroka ir laulātajam vai tuvākas pakāpes radiniekam, bet starp vienas pakāpes radiniekiem – tam, kurš iesniegumu iesniedzis pirmais. Ja šīs personas nepiesakās, tiesības var lūgt arī cita persona.     

Kā iespējams sazināties ar kapu pārziņiem? 

Kontakti kapu pārziņiem pieejami šeit: Kontaktinformācija kapavietu jautājumos Valmieras novada kapsētās