Valsts meža dienests (VMD) informē, ka kopējā mežu veselības situācija šobrīd ir laba, taču aicina Valmieras novada iedzīvotājus un mežu īpašniekus pievērst uzmanību atsevišķu kaitēkļu aktivitātei šovasar. Ja mežā tiek konstatēta kaitēkļu masveida savairošanās, VMD aicina par to ziņot Meža un vides aizsardzības daļai.
Vasaras otrajā pusē uz alkšņu lapām bieži manāmi alkšņu lapgrauži – nelielas vaboles ar metāliski ziliem vai zaļiem segspārniem. To kāpuri apēd lapu mīkstumu, radot masveida lapu brūnēšanu, taču meža īpašniekiem nekādi apkarošanas pasākumi nav jāveic. Koki zaudēto lapojumu ātri atjauno, un šie kaitēkļi neatgriezeniskus bojājumus nenodara.
Priežu jaunaudzēs aktuāla ir priežu rūsganā zāģlapsene, kas pamatā bojā skujas 6 līdz 8 gadus vecām priedītēm. Masveida savairošanās gadījumā koks var zaudēt līdz pat 90 % skuju. Lai gan koki spēj atjaunoties, ja atskujošana notiek vienu vai divus gadus, ilgstošāku bojājumu gadījumā vājākie koki var iet bojā, tādēļ situāciju ieteicams novērot.
Īpaša uzmanība jāpievērš zeltvēdera mūķenei, kas ir bīstama cilvēku veselībai. Šī kaitēkļa kāpuri nereti pilnībā atlapo ozolus un augļu kokus, taču var baroties arī uz citiem lapu kokiem un krūmiem. Kāpurus var atpazīt pēc diviem spilgti oranžiem punktiem uz tumšās muguras. To matiņi, saskaroties ar cilvēka ādu vai elpceļiem, var izraisīt stipru kairinājumu, alerģiskas reakcijas un pat astmas lēkmes. Ja pamanāt šo kaitēkli ārpus meža, nekavējoties jāziņo Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD).
Savukārt pēdējo gadu bīstamākā kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža – populācija turpina samazināties, taču atsevišķās teritorijās bojājumu risks joprojām saglabājas. Plānojot saimniecisko darbību egļu audzēs, VMD aicina īpašniekus saglabāt piesardzību un stingri ievērot mizgrauža draudu mazināšanas rekomendācijas.
Valsts meža dienests aicina ziņot Meža un vides aizsardzības daļai, ja mežā konstatē to savairošanos.
Vairāk informācijas par meža apsaimniekošanu un kaitēkļu ierobežošanu meklējiet Valsts meža dienesta mājaslapā.