1911. gada 26. maijā plostnieka ģimenē Strenčos pasaulē nāca Hermanis Bendiks, vēlāk ievērojams valodnieks un žurnālists. Izglītošanos uzsācis Strenču pamatskolā, tad vidusskolā Valmierā, no 1928. līdz 1930. gadam studējis matemātiku Latvijas Universitātē, bet materiālo apstākļu dēļ studijas nācies pārtraukt. Desmit gadus strādājis par mežstrādnieku un izmēģinājis tēva ierādīto plostnieka arodu. Kļuvis par atzītu plostu vadītāju un līdz pat mūža vakaram palicis nesatricināmi pārliecināts, ka skaistākas upes par Gauju nav nekur pasaulē.
Jau vadot plostus, sācis domāt par žurnālistiku. Sapņus nācās atlikt, jo bija jādodas karā. Pēc Otrā pasaules kara (no 1944. līdz 1946. gadam) H. Bendiks strādājis par atbildīgo redaktoru toreizējā LPSR Radiokomitejā. Būdams jau brieduma gados, no 1949. līdz 1955. gadam studējis Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātē. No 1952. līdz 1961. gadam bijis laikraksta “Cīņa” Literatūras un mākslas nodaļas vadītājs un atbildīgā redaktora vietnieks, bet no 1961. līdz 1970. gadam – LPSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā. Vairāk nekā divdesmit gadus H. Bendiks darbojies Valodas un literatūras institūta Pareizrakstības komisijas vadītāja amatā, bet mūža nogalē, no 1970. līdz 1974. gadam, strādājis par redakcijas vadītāju Zinātņu Akadēmijas Galveno enciklopēdiju redakcijā.
H. Bendika darbība valodniecībā aizsākās jau ar 1955. gadā uzrakstīto kursa darbu “Latviešu valodas grafika un ortogrāfija”, ko tā vadītājs A. Ozols novērtēja diplomdarba līmenī. Tas apliecināja pētnieka briedumu, dziļās zināšanas, interesi un to, ka viņam būs paliekoša vieta latviešu valodas vēsturē.
Viņa veikums valodniecībā ir ievērojams. Viņš rakstījis par pareizrunas jautājumiem, par dramaturģijas un teātra mākslu, izstrādājis tagadējos svešvārdu pareizrakstības principus “Latviskās svešvārdu rakstības gadu desmits” (1968), sastādījis “Svešvārdu pareizrakstības vārdnīcu” (1958). Viņa atziņas var lasīt darbos “Zilbju intonācijas var un vajag normēt” (1965), “Divskaņu fonēmiskā interpretācija” (1972), “Piezīmes par darbības vārdu paralēlformām” (1966), ““Pēterburgas Avīžu” cīņa par latviešu literārās valodas vārdu krājuma izveidi” (1952), “Latviešu literārās valodas izrunas un rakstības attieksmju jautājumā” (1955), “Par rakstības vienveidību un saskaņu ar literāro izrunu” (1956). H. Bendiks bijis krājuma “Latviešu valodas kultūras jautājumi” 11 laidienu atbildīgais redaktors.
H. Bendika dzīves moto atklāj viņa teiktie vārdi: “Talants ir neatlaidīgs darbs.”
Plostnieka dēla, aizrautīgā valodnieka, latviešu valodas kopēja, redaktora un žurnālista mūžs noslēdzās 1978. gada 12. jūnijā Garciemā. Viņa atdusas vieta ir Raiņa kapos, Rīgā.
Izmantotie avoti: valoda.ailab.lv; acadlib.lu.lv