Februārī un martā Valmieras novada pašvaldība aicināja vienkopus Valmieras novada iedzīvotājus, uzņēmējus, attīstītājus un citus interesentus, lai pārrunātu Valmieras novada ilgtermiņa attīstību. Pašvaldība astoņās klātienes sanāksmēs un vienā – attālinātajā rosināja uzdot jautājumus, paust viedokli un iesniegt priekšlikumus gan par Valmieras novada teritorijas plānojuma 1. redakciju, gan par pašvaldības darbu un plānotajām iecerēm.
Iedzīvotāju tikšanās noritēja katrā Valmieras novada teritoriālajā apvienībā, Valmieras valstspilsētā un ar noslēgumu tiešsaistē. Tās kopā apmeklēja 268 personas, neieskaitot pašvaldības darbiniekus. Sanāksmju sākumā Zane Puriņa un Lauma Melece, pašvaldības teritorijas plānotājas, iepazīstināja ar Valmieras novada teritorijas plānojumu, pamatojumu funkcionālajam zonējumiem, galvenajiem priekšlikumiem izmaiņām un paskaidroja, kā orientēties plānojuma materiālos. Turpinājumā Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, iepazīstināja klātesošos ar pašvaldības 2026. gada budžetā iekļautajiem svarīgākajiem izdevumiem, plānotajiem darbiem un attīstības projektiem. Tika uzsvērta investīciju piesaiste, projektu īstenošana ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, kā arī nepieciešamība sabalansēt ikdienas izdevumus ar ilgtermiņa attīstības mērķiem.
Kur būt robežām?
Jaunajā teritorijas plānojumā pārskatītas pilsētu un ciemu robežas – lielākās izmaiņas plānotas Valmieras valstspilsētai (skatīt karti). Labā prakse paredz, ka plānojumā tiek attēlota funkcionālā telpa, nevis vēsturiska robeža. Apdzīvoto vietu teritoriju apvienošana ir pamatota tad, ja teritorijas faktiski funkcionē kā viena apdzīvota telpa – ar kopīgu infrastruktūru, ikdienas pakalpojumiem un apbūves struktūru. Ja vairāki ciemi vai apdzīvotas vietas izmanto vienu ceļu tīklu un infrastruktūru, dabā nav uztveramas robežas starp teritorijām, tad atsevišķas robežas vairs neatspoguļo reālo telpisko struktūru. Robežu pārskatīšanas laikā veiktas arī korekcijas, piemēram, izslēdzot no ciema teritorijas mežus un lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai precizējot robežas pa īpašumu robežām.
Klātesošajiem no teritorijām, kuras skar lielākas robežu izmaiņas, bija pārdomas par šādu izmaiņu ietekmi uz nekustamā īpašuma nodokli, īpašumu vērtību un nosacījumiem, kas attiecas uz teritoriju apsaimniekošanu. Pašlaik pašvaldības rīcībā nav informācijas par to, vai un kad Valsts zemes dienests pārskatīs fiskālo kadastrālo vērtību zonējumu un vai tiks veikta kadastra vērtību aprēķina metodikas maiņa saistībā ar nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem. Tūlītējas izmaiņas šajā jautājumā, grozot administratīvo teritoriju robežas vien, nav gaidāmas.
Zemes vienības kadastrālo vērtību ietekmē, vai tā ir apbūves vai lauku zeme (zemes vienības atrašanās vieta; lietošanas veids; zemes vienības platība; apgrūtinājumi, lauksaimniecības zemei un mežiem – kvalitāte un dzīvojamās mājas esamība uz zemes vienības.
Ēku kadastrālo vērtību ietekmē atrašanās vieta, ēkas lielums un platību sadalījums; vai ir pieejama elektrība un kanalizācija; ēkas stāvoklis – fiziskais nolietojums, ko iegūst, ēku kadastrāli uzmērot; apgrūtinājumi – valsts vai vietējas nozīmes kultūras piemineklis.
Tika skaidrots – ja bija iespējams, jaunajā plānojumā teritorijām saglabāts zonējums no esošā teritorijas plānojuma vai piemeklēts līdzvērtīgs zonējums no Ministru kabineta noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” noteiktajiem.
Tāpat jānorāda, ka ciemos un pilsētās Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu nosacījumi būtiski neatšķiras. Jau šobrīd ir pieņemti arī vienoti Valmieras novada pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi, kuri gan ciemos, gan pilsētās nosaka vienādus nosacījumus ietvju uzturēšanā, zālāju pļaušanā u.c.
Kopumā iedzīvotāji priekšlikumus administratīvo teritoriju robežu izmaiņām pieņēma ar sapratni. Diskusijās kopumā iezīmējās, ka iedzīvotājiem bija svarīgi saprast, kā teritorijas plānojums varētu ietekmēt turpmāko teritorijas attīstību, nevis atteikties no piedāvātā priekšlikuma.
Kur būt ceļiem, centralizētajiem ūdensvadiem un kanalizācijai?
Katrā Valmieras novada apvienībā iedzīvotāji diskusijās izteica savu viedokli par teritorijā esošo ceļu un ielu nepieciešamajiem uzlabojumiem un problēmsituācijām.
Valmieras novads teritorijas ziņā (2946 km2) ir ceturtais lielākais novads Latvijā. Pašvaldība uztur kopumā 1113,72 km ceļu un ielu, VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) – 900 km. Ceļi ārpus pilsētām veido ~80,83 % no kopējā pašvaldības uzturēto ceļu tīkla. 847,82 km ir ar grants segumu, 254,77 km ar melno segumu, 10,56 km ar bruģa segumu, cits – 0,59 km.
Valmieras novada pašvaldība autoceļu uzturēšanai no valsts 2026. gadā saņems 1,6 milj. EUR. Šis finansējums nenosedz pat ikgadējo ceļu uzturēšanu, tai skaitā ziemas dienesta darbu, kas šogad plānoti 1,7 milj. EUR apmērā. Lai īstenotu lielākus investīciju projektus, tiek meklēti ārēja finansējuma avoti (visbiežāk Eiropas Savienības fondi atbalsta uzņēmējdarbības veicināšanai nepieciešamos ceļus), izmantota iespēja 85 % apmērā ņemt ilgtermiņa aizņēmumu Valsts kasē, kā arī pērn apgūts valsts piešķirtais finansējums tranzīta ielu atjaunošanā. Tā kopumā 2024. gadā autoceļu tīkla uzturēšanā, atjaunošanā un izbūvē investēti 5 611 940 EUR, 2025. gadā – 5 840 264 EUR.
Valmierā nozīmīgākā diskusija izvērtās par plānoto jaunā Valmieras apvedceļa un tilta vietu, kā arī jauno ielu tīklu. Naukšēnos par pašvaldības autoceļa Ķire–Jaunlambikas (Naukšēnu apvedceļš) atbilstību prognozētajai kravas autotransporta slodzei un satiksmes drošību, kad darbu uzsāks jaunā biometāna rūpnīca.
Diskusijās iedzīvotāji pievērsās arī centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu attīstībai, īpaši aktuāli tas ir iedzīvotājiem Mazsalacas pilsētā. Teritorijas plānojuma uzdevums ir noteikt plānotās ielu un inženierkomunikāciju koridoru vietas jeb sarkanās līnijas, tomēr konkrēta tīklu izbūve ir atkarīga no tehniskajām iespējām, iedzīvotāju blīvuma un pieejamā finansējuma. Līdz ar to plānojums kalpo kā ilgtermiņa infrastruktūras attīstības plāns, savukārt ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve tiek īstenota pakāpeniski, izvērtējot katras apdzīvotās vietas vajadzības un ekonomisko pamatotību.
Tā ir iespēja zemes īpašniekiem un iedzīvotājiem, piemēram, izvēloties zemi privātmājas būvniecībai, jau iepazīties, kā tiek plānota inženiertīklu, jaunu ielu un velotransporta ceļu infrastruktūras izbūve u.c. risinājumi teritorijas attīstībai.
Pašvaldībā vērtē, ka kapitālsabiedrību reorganizācija palīdzēs šos procesus paātrināt un būs iespējas realizēt finansiāli apjomīgākus projektus. No 2027. gada paredzēts, ka līdz ar vienas kapitālsabiedrības izveidi (SIA “Valmieras ūdens” pievieno SIA “Kocēnu komunālā saimniecība” un PSIA “Rūjienas siltums”) būs arī visam Valmieras novadam vienots ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifs.
Kur būt vēja parkiem?
Teritorijas plānojums arī nosaka vēja parku attīstības iespējas Valmieras novadā. Vēja elektrostaciju (VES) būvniecība novada teritorijā ir aizliegta:
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;
- TIN5 – ainaviski vērtīgās teritorijās;
- 800 m buferzonā ap dzīvojamām un publiskām ēkām (Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” nosacījums ierobežo 70,56 % no kopējās novada teritorijas);
- TIN17 – buferzonas teritorija 2 km platumā ap pilsētām un ciemiem (pašvaldības nosacījums papildus no valstī noteiktā ierobežo VES attīstību 1,63 % no novada kopējās teritorijas (skatīt kartē sarkanā krāsā)).
VES attīstībai pieejama aptuveni 10 % no novada kopējās teritorijas, kas ir pietiekami, lai izbūvētu gan visus šobrīd procesā esošos un ar Ietekmes uz vidi novērtējumu vērtētos parkus un būtu telpa vēl jauniem projektiem. Šobrīd Valmieras novada teritorijā aktuālie projekti ir VES Lode (18 turbīnas), VES Aloja (10 turbīnas Skaņkalnes pag. un Vecates pag., 26 turbīnas kopā), VES Matīši (4 turbīnas – nekvalificējas kā parks), VES Valmiera-Valka (A versijā 25 turbīnas tikai Valmieras novadā, B – 38 turbīnas Valmieras un Valkas novadā).
Kas tālāk?
Valmieras novada pašvaldības mērķis pēc 1. redakcijas izstrādes un apspriešanas ir izskatīt visus papildu saņemtos priekšlikumus un šī gada laikā apstiprināt Valmieras novada teritorijas plānojuma 2. jeb gala redakciju, taču konkrētāks termiņš atkarīgs no iedzīvotāju aktivitātes.
Līdz apspriešanas sākumam pašvaldībā bija saņemti un izskatīti 199 iesniegumi un novērtēta to atbilstība normatīvo aktu prasībām, un saņemti 24 institūciju sniegtie nosacījumi (piemēram, kaimiņu pašvaldības, Valsts vides dienests u.c.). 1. redakcijas apspriešanas laikā saņemti vēl 134 iesniegumi. Šobrīd notiek publiskās apspriešanas laikā iesniegto priekšlikumu apkopošana, izvērtēšana, apstrāde un atbilžu gatavošana.
Lai gan priekšlikumu iesniegšanas laiks tika noteikts līdz 8. martam, tomēr līdz 2. redakcijas izstrādei ir iespējams turpināt rakstiski iesniegt iesniegumu ar saviem priekšlikumiem, ierosinājumiem un ieteikumiem, pamatojot nepieciešamās izmaiņas, kas būtu jāparedz teritorijas plānojumā.
Valmieras novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas materiāli, iesnieguma veidlapa priekšlikumiem, prezentācijas, detalizētāki tikšanos apraksti un fotogalerijas pieejamas ŠEIT.