Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu no 14. marta LTV1 un REplay.lv turpina cikla “Teātris.zip” 14. sezonu. Pavasara sestdienu vakaros skatītājiem būs iespēja piedzīvot astoņas Latvijas un pasaules dramaturģijas izrādes – no Šillera līdz Pāvilam Rozītim un Albertam Belam. 11. aprīlī būs skatāms Pāvila Rozīša slavenā romāna “Valmieras puikas” dramatizējums Valmieras teātrī.
Pavasara sezonu “Teātris.zip” LTV1 tradicionāli sāk ar izrādi bērniem. 14. martā plkst. 10.15 skatītāji varēs redzēt teātra trupas “Kvadrifrons” izrādi “Brūnais siers”, kas tapusi pēc norvēģu rakstnieka Ērlenna Lū darba. Asprātīgais stāsts par norvēģu nacionālo lepnumu, brūno sieru, pārtop aizraujošā detektīvā, kurā noziedznieks uzsēdies uz īpašā garduma. Raidījumā “Teātris.zip bērniem” siera gatavošanas noslēpumus kopā ar bērniem pēta Ketija Šēnberga un Juris Hiršs. Eksperimentā piedalās arī Astrīda Šēnberga, Regnārs Šēnbergs, Matilde Būmeistere un Edvarts Būmeisters. Viņi karsē pienu, iegūst biezpienu un sūkalas un gatavo latviešu tradicionālo knapsieriņu jeb vēja sieru, lai salīdzinātu to ar norvēģu brūno sūkalu sieru “brunnost”. Pasākums izvēršas lustīgs un arī muzikāls, kā tas ir vienmēr, kad Juris Hiršs rokās ņem ģitāru.
Pēc šīs bērnu izrādes sekos septiņi teātra izrāžu vakari sestdienās, pirms izrādes plkst. 21.10 LTV1 ciklā “Teātris.zip” Ojārs Rubenis sarunāsies ar iestudējuma veidotājiem un citiem viesiem, savukārt izrāde sāksies plkst. 21.40.
Pavasara sezonu pieaugušajiem “Teātris.zip” uzsāks 21. martā ar Nacionālā teātra izrādi pēc Frīdriha Šillera lugas “Viltus un mīla” – iestudējumu “Ferdinands un Luīze”. Pirms izrādes Ojārs Rubenis sarunāsies ar tās režisori Ditu Lūriņu. Izrāde ir īsts totālā teātra paraugs: grandiozā Aigara Ozoliņa scenogrāfija, sakrālās un laicīgās mūzikas izmantojums (muzikālā celiņa veidotāja Zane Dombrovska) skaistajās Ievas Aniņas, Raimonda Celma un Agneses Budovskas balsīs, Ingas Raudingas piedāvātā aktieru fiziskās spējas izaicinošā kustību partitūra ar levitēšanu gaisā un virpuļošanu uz lodes. Šillera luga saucas “Viltus un mīla”, bet Dita Lūriņa to pārsaukusi galveno varoņu vārdos. Tāpēc, ka akcents ir uz mīlestību, arī tās tumšo pusi, nevis politiskajām intrigām kā lugā.
28. marta vakarā skatāma izrāde visai ģimenei – Latvijas Leļļu teātrī tapusī “Sibīrijas haiku” Valtera Sīļa režijā. Izrāde ir ieguvusi “Spēlmaņu nakts” balvu kā “Gada izrāde bērniem un/vai pusaudžiem”. Tomēr cikla “Teātris.zip” komanda iestudējumu uzskata par pārāk nopietnu pieteikumu nopietnām vēstures lappusēm, tāpēc izlēma to parādīt vakara izrāžu ciklā, nevis bērnu rītā. Izrāde būtībā stāsta par ģimeni, kuru skar PSRS īstenotās deportācijas 1941.gada jūnijā. Tā ir lietuviešu ģimene, jo izrāde tapusi pēc lietuviešu autoru – rakstnieces Jurgas Viles un mākslinieces Linas Itagaki – grāmatas. Tas ir izsūtīšanas stāsts, tverts bērna acīm. Izrāde ir veidota vismaz Latvijai ļoti neierastā papīra animācijas tehnikā. Pirms izrādes raidījuma “Teātris.zip” vadītājs Ojārs Rubenis sarunāsies ar režisoru Valteru Sīli, mākslinieku Uģi Bērziņu un vienu no Leļļu teātra aktieriem, kuri darbojas izrādē, Artūru Putniņu.
4.aprīlī plkst. 21.10 pēc sarunas ar izrādes veidotājiem – Dailes teātra izrāde “Spīdolas nakts”. To ir vērts redzēt, lai satiktos ar Raini – tādu, kādu to Dailes teātra izrādē “Spīdolas nakts” ir ieraudzījuši režisors Viesturs Kairišs un dramaturgs Matīss Gricmanis. Šai inscenējumā Raiņa lugu varoņi – Spīdola, Lāčplēsis, Dedze, kas ir Spīdolas un Lāčplēša meita no lugas “Rīgas ragana”, Laimdota, arī Kangars, satiekas ar autoru – Raini. Kangars pat uztur apsūdzību Rainim, kurš tiek turēts aizdomās ne vairāk, ne mazāk kā par valsts nodevību. Izrādē tiek arī izsekots Lāčplēša ģenealoģijai – kā liecinieki Raiņa prāvā ir uzaicināti citi autori, kas izmantojuši šo mītu: Andrejs Pumpurs, kura eposs ir pamatā visam, ko mēs zinām par Lāčplēsi, Andrievs Niedra, kurš, pats apsūdzēts par nodevību, ir uzrakstījis lugu “Kangars”, dzejnieks Fallijs ar lugu “Lāčplēsis”. “Spīdolas naktij” ir ļoti krāšņa forma, pateicoties scenogrāfes Ievas Jurjānes un jo īpaši kostīmu mākslinieces Baibas Litiņas ieguldījumam. Raiņa varones – Laimdota, Spīdola, visas raganas – apveltītas ar krāšņiem tērpiem un garām, biezām bizēm. Vienlaikus šis ietērps un caurspīdīgais kubs, kas applūst ar ūdeni (teiksma par Burtnieku ezeru) un no kura dzimst šie varoņi, padara šos personāžus par tēliem – zīmēm, simboliem. Pirms izrādes Ojāra Rubeņa saruna ar režisoru Viesturu Kairišu un dramaturgu Matīsu Gricmani.
11.aprīlī cikls turpinās ar latviešu literatūru – Pāvila Rozīša slavenā romāna “Valmieras puikas” dramatizējumu Valmieras teātrī. Tā ir neparasta izrāde, bet pilna ar jauneklīgu spēku, jo tajā nodarbināti teju visi Valmieras teātra jaunie aktieri. Izrādē jaunai skolotājai uzmācas direktors, un skatītāji sašutuši raksta, kādēļ Pāvila Rozīša romānam piepīt #MeToo tēmu, bet kritiķe Zane Radzobe, kura, pirms rakstīt recenziju, ir svaigi pārlasījusi romānu, saka – bet šī tēma tur ir! Tur ir arī mīlestības, seksualitātes, revolūcijas un jaunu cilvēku nesamierināšanās tēma – un tās visas ir arī izrādē. Pirms izrādes ar dramatizējuma autori Anci Muižnieci, režisoru Jāni Znotiņu un aktrisi Ievu Esteri Barkāni sarunājas Ojārs Rubenis.
18. aprīlī plkst. 21.10 skatītāji satiks neparastas muzikālas izrādes – “Dirty Deal Teatro” “Alfas” – pretrunīgos varoņus. Aizvadītajā “Spēlmaņu naktī” rudenī tā saņēma trīs lielas balvas – kā gada mazās formas izrāde, par gada režisoru un par gada jaundarbu mūzikā. Muzikālās izrādes “Alfas” pamatā ir globālās finanšu krīzes ainava, kur skatītājs ierauga reāli 2011. gadā notikušo traģēdiju Jēkabpilī. Četri policisti un viena civilpersona veic bruņotu laupīšanu spēļu zālē, bet bēgšana un laupītāju aizturēšana noved pie cita policista nogalināšanas. Kitija Balcare raksta: “Savā izteiksmē un vizualitātē “Alfas” viegli ironiski, pat ziepjoperiski liriski atgādina detektīvseriālus, tikai te kārtībsargi apmet bruņuvestes uz otru pusi un paši kļūst par noziedzniekiem, būdami pārliecināti, ka viss izdosies itin viegli jeb “ieejam, paņemam, aizejam”.” Šis vieglais “paņemam, ko gribam” un arī policistu specvienības nosaukums noveda pie nosaukuma “Alfas”. Pirms izrādes saruna ar režisoru Valteru Sīli, komponistu Edgaru Raginski un vienu no dziedošajiem aktieriem – Emīlu Kivlenieku.
25.aprīlī skatītāji satiks kuršus – tiks rādīta Nacionālā teātra izrāde “Cilvēki laivās” Ineses Mičules režijā. Lelde Stumbre dramatizējusi Alberta Bela slavenāko romānu. “Kas ir Latvija pasaulē, kas ir šis mazais ciematiņš feniņa lielumā?” ir tikai viens no jautājumiem, kuru sev un skatītājiem uzdod izrādes veidotāji. Šī ir ļoti vizuāla izrāde. Ir daudz efektīgu bilžu ainu, kas nolasās kā gleznas. Tur ir Ilzes Vītoliņas brīnišķīgie kostīmi, kas no laikmetīgajiem tērpiem, no šortiem un krekliem pārceļo uz vēsturisko laiku ar garajām, kuplajām kleitām. Tur ir Ginta Sippo divplakņu scenogrāfija, kas veido šo neapturamo smilšu kāpu. Scenogrāfija iemieso arī smilšu kāpas neapturamo spēku, kas pamazām apsedz Kuršu ciemu. Ulda Anžes atveidotais skolotājs Kuronis mēģina pret to cīnīties, mēģina apturēt šo ciemata neizbēgamo izzušanu zem smilšu kalna. Pirms izrādes saruna ar Uldi Anži un režisori Inesi Mičuli.
Pavasara sezonu “Teātris.zip” noslēgs 2. maijā ar Liepājas teātra izrādi “Dziesmu svētki”. Tā ir izrāde, kas savā ziņā met tiltu uz Dziesmu svētkiem, kurus mēs visi – bet vai visi? – gaidām 2028. gadā. Izrāde tā arī saucas – “Dziesmu svētki”, un tā pirms trijiem gadiem bija aktiera Matīsa Budovska pilntiesīga debija režijā, Liepājas teātrī. Izrādes sižeta pamatā ir deviņi savstarpēji nesaistīti dažādu paaudžu un sociālo grupu cilvēki, kuri nonāk vienā nelielā telpā (kurā sēž pamīšus ar skatītājiem) un saņem kopīgu uzdevumu. Balsošanas kārtībā viņiem jāizlemj ne vairāk, ne mazāk kā Dziesmu un deju svētku liktenis. Būt vai nebūt svētkiem? To noskaidrosiet izrādē. Pirms tās Ojārs Rubenis sarunājas ar režisoru Matīsu Budovski un aktieri Rolandu Beķeri.
Kopš 2012. gada rudens, kad svinīgi atklāja Borisa un Ināras Teterevu fonda un televīzijas raidījuma “Teātris.zip” sadarbību, LTV1 un LTV7 ierakstītas 238 dažādu Latvijas teātru izrādes. Ciklā parādītas 300 izrādes. Trīspadsmit sezonās izrādes noskatījušies vairāk nekā 8 763 200 skatītāju.
Raidījuma pastāvēšanas gados visbiežāk ierakstīti un pārraidīti Latvijas Nacionālā teātra, Dailes teātra, Jaunā Rīgas teātra, Valmieras teātra, Liepājas teātra iestudējumi. Ierakstītas arī vairākas Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra, Daugavpils teātra, Latvijas Leļļu teātra izrādes. “Teātra.zip” fondā ir arī neatkarīgo teātru “Kvadrifrons”, “Dirty Deal Teatro” un Ģertrūdes ielas teātra izrādes.
Lai teātra māksla būtu pieejama vēl plašākai auditorijai, LSM sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu izveidojusi cikla “Teātris.zip” īpašo izrāžu izlasi, kurā iestudējumi pieejami neierobežotu laiku. Raidījumu cikla “Teātris.zip” arhīvs pieejams REplay.lv. Izrādes būs iespējams noskatīties atkārtojumā (ar titriem) ceturtdienās plkst. 11.15 LTV1 un REplay.lv – aicinājums sekot līdzi aktuālajai programmai. Tāpat arī visas izrādes pēc televīzijas pirmizrādes septiņas dienas būs pieejamas REplay.lv.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Rozentāle,
Latvijas Sabiedriskā medija komunikācijas speciāliste