Francūzis, itāliete un spānis Valmierā, Zemzemē

Valmierā, atpūtas telpā “Zemzeme” kādā pavisam parastā februāra pēcpusdienā notika kas neparasts. Trīs cilvēki – francūzis, itāliete un spānis – satikās, lai radītu dzīvu, siltu un īstu kultūras apmaiņas vakaru, kas uz brīdi lika aizmirst robežas un valodu atšķirības.

Eiropas solidaritātes korpusa brīvprātīgie Alessandro, Maria Chiara un Rafa bija atveduši līdzi ne tikai savas valsts garšas, bet arī stāstus, ieradumus un vēlmi satikt cilvēkus. Telpa piepildījās ar smaržām – krāsnī ceptu picu, divām dažādām focaccia un spāņu tradicionālajiem biskvītiem, kurus Rafa bija gatavojis ar īpašu rūpību. Savukārt Valmieras novada iedzīvotāji nepalika malā – uz galda parādījās ar mūsu pašu saldumi un tradicionāli ēdieni, kas vakaru padarīja vēl krāsaināku.

Taču īstā vērtība slēpās ne tikai ēdienā. Sarunas raisījās pašas no sevis – par to, kā dažādās valstīs svin svētkus, kādi teicieni raksturo katru kultūru un kā ikdienas sīkumi atklāj cilvēku domāšanu. Smiekli mijās ar pārsteiguma brīžiem, klausoties anekdotēs par reģionālajām paražām, kas reizēm šķita tik atšķirīgas, bet reizēm – pārsteidzoši līdzīgas.

Vakars pagāja nepiespiestā, līdzdalīgā gaisotnē. Bez skatuves, bez oficiālām runām – tikai cilvēki, ēdiens un patiesa interese citam par citu. “Izrādās, ka kopīga maltīte ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā satuvināties,” atzina pasākuma rīkotāji, uzsverot, ka tieši ikdienišķās lietas vislabāk veido sapratni.

Šis starpkultūru vakars kļuva par nelielu, bet nozīmīgu tiltu starp valstīm un cilvēkiem. Organizatori jau lolo ideju par nākamajām tikšanās reizēm, apliecinot, ka Valmierā ir vieta pasākumiem, kuros kultūra nav teorija, bet dzīva pieredze – garšās, stāstos un kopā būšanā.

Eiropas solidaritātes koprusa brīvprātīgā darba projektu Valmierā koordinē Valmieras novada fonds, aicinot jauniešus no dažādām valstīm mūsu kopienā ienest citu elpu, padarīt mūsu dzīvi krāsaināku un bagātāku, veicināt starpkultūru draudzību un solidaritāti.

Informāciju sagatavoja:

Rafael Molina Medina un Patricija Siliņa,
Valmieras novada fonds