Tautas lietišķās mākslas (TLM) studija “Valmiera”, kas savu darbību aizsāka 1946. gadā, laikā, kad tautas māksla Latvijā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem kultūras identitātes balstiem, šogad atzīmē savu 80. jubileju. Šis notikums apliecina, ka senas prasmes var būt laikmetīgas, aktuālas un radoši daudzveidīgas arī mūsdienu kultūras telpā. Par godu jubilejai no 7. marta līdz 22. aprīlim Valmieras muzejā būs skatāma izstāde “Rokas un pavedieni”. Izstādes atklāšana Valmieras muzejā – 7. martā plkst. 14.00.
Izstādei “Rokas un pavedieni” plānota arī pavadošā programma – 21. martā Mauču darbnīca iesācējiem, 4. aprīlī Mauču darbnīcas turpinājums dalībniekiem ar priekšzināšanām, bet 17. aprīlī no plkst. 17.00 līdz 20.00 Valmieras muzejā notiks mākslas darbnīca kopā ar Elīzu Māru “Drellis, bet izšūts” (maksas norise). Plānota arī radošā darbnīca jauniešiem kopā ar studijas “Valmiera” vadītāju Baibu Minci – iespēja celot ikdienas aksesuārus. Tāpat tiks organizēta kopadīšanas pēcpusdiena, lai tiktos, kopīgi radītu un iedvesmotos. Plašākai informācijai par aktivitātēm aicinām sekot līdzi Valmieras muzeja tīmekļvietnē valmierasmuzejs.lv un Valmieras novada pašvaldības tīmekļvietnē valmierasnovads.lv.
Izstāde būs viena no aktivitātēm Latvijas Mākslas gada balvas programmā, kas Latvijā, Valmierā tiks pasniegta pirmo reizi, iedibinot tradīciju augstākajam valsts apbalvojumam vizuālajā mākslā. Izstāde veidota kā poētisks un cieņpilns veltījums audējām, kuru rokas izsenis audušas pavedienus segās, dziesmās, stāstos un cilvēkos daudzās paaudzēs pirms mums. Izstādes veidotāji pavedienu izvēlējušies kā galveno laika, atmiņas un identitātes simbolu, veidojot telpisku risinājumu, kur viss tiecas augšup – lietišķās mākslas darbi levitē starp baltiem pavedieniem, veidojot gan lidojošu cimdu kalnu, gan bezgalīgu segu spirāli, kas izvijas cauri gadsimtiem, ļaujot pagātnes un tagadnes audēju rokām sastapties vienā telpā un laikā. Īpaša nozīme piešķirta arī skaņas ainavai, ko veidojusi etnomuzikoloģe un komponiste Liene Skrebinska – skaņa kļūst par skatītāja pavadoni, ievedot pasaulē, kur balss pārtop vēl vienā pavedienā, kuram sekot.
Studijas vadītāja Baiba Mince uzsver, ka kolektīvs ir mūžam mainīgs. Neskatoties uz to, ka vecuma diapazons ir ievērojams – no 33 līdz 88 gadiem, kolektīvs turpina veidoties draudzīgs un saliedēts, dalībnieces vieno kopīga interese par seno aušanas arodu. Baibu iepriecina tas, ka viņas izvēlas strādāt pie aizvien tehniski sarežģītākiem darbiem, pilnveido prasmes un dalās zināšanās. “Varu būt lepna, redzot mirdzumu acīs, kad tiek apgūts kaut kas jauns, kad darbs ir izdevies, kad krāsas audumā sastājušās tā, kā iecerēts, vai gluži pretēji, kad rezultāts ir pārsteigums,” priekā dalās Baiba Mince.
Izstādes koncepciju veidojusi dizaina un komunikācijas studija “Ausme”, kuras pārstāves Dārta Apsīte, Beāte Broka un Teiksma Janke norāda: “Vēlējāmies radīt telpu, kurā tradīcija kļūtu par dzīvu, pārmantotu rituālu. Kā nebeidzama velku vilkšana no vienas paaudzes nākamajā. Pavedienu uztveram kā laika metaforu, kas liek domāt ļoti personiski – cik noausto lakatu ir starp mani un manu vecvecmammu. Šis process ļauj daudz tuvāk apzināties, ka mēs visi esam daļa no lielās turpināšanās.” Pie izstādes tapšanas strādājusi arī scenogrāfiskā kuratore Dārta Sakārne, tehniskā producente Zane Meldera, komponiste Liene Skrebinska, TLM studijas “Valmiera” vadītāja Baiba Mince un studijas dalībnieces, grafikas dizainere Paula Buškevica, video mākslinieks Uģis Brālēns, tehnisko izpildījumu nodrošinājuši SIA “MOOW” un Valmieras muzejs, projekta vadītāja – Valmieras novada pašvaldības Kultūras pārvaldes kultūras projektu vadītāja Madara Seile.
Izstādi atbalsta Valmieras novada pašvaldība, Valmieras Kultūras centrs, Valmieras muzejs un AS “Valmieras stikla šķiedra”.
Par TLM studiju “Valmiera”
Studijas galvenais darbības veids visos laikos bijusi aušana – viens no senākajiem arodiem pasaulē, kas cauri gadsimtiem saglabājis gan praktisku, gan simbolisku nozīmi. “Valmiera” lepojas ar bagātām Vidzemes aušanas tradīcijām un augstu meistarību, kas paaudzēm nodota no rokas rokā, no stelles pie stelles.
1971.gada 29. novembrī studija saņēma savu oficiālo nosaukumu – Tautas lietišķās mākslas studija “Valmiera”, apliecinot savu vietu Latvijas amatniecības un kultūras mantojumā.
Studijas telpas laika gaitā mainījušās: 1946.–1964. gadā tās bija Vecpuišu parkā, 1964. gadā – Valmieras Kultūras centrā, ap 2001. gadu – Auseklīša mājā, 2016.–2024. gadā – Rūpniecības ielā 25C, kopš 2024. gada – Garā ielā 10, kur vēsturiskā pieredze ieguvusi jaunu telpu un elpu.
Studiju vadījuši izcili meistari: Maija Lezdiņa (1946–1965), Ārija Zvirbule (1965–1974), Ruta Zvirbule (1975–1980), Inta Indriksone (1981–1985), Anita Kuzma (1983–2001), Gaļina Birkava (2001–2013), Elīna Tetere (2014–2018) un no 2019. gada Baiba Mince. Katrs vadītājs atstājis savu zīmi studijas attīstībā, ienesot jaunas idejas un saglabājot tradīcijas.
Studijas dalībnieku skaits un sastāvs laika gaitā ir mainījies: 60.–70. gados studijā bija ap 60 dalībnieku, 80. gadu otrajā pusē – vairāk nekā 80, pārstāvot dažādas nozares, piemēram, audēji, pinēji, kokapstrāde, ādas apstrāde, metālkalēji, keramiķi, rotkaļi un dzintara apstrādātāji. 1991. gadā dalībnieku skaits samazinājās līdz 65, bet 1997. gadā – 46.
Studija bijusi nozīmīgs Tautas daiļamata meistaru centrs. 1960. gadā deviņiem dalībniekiem piešķīra Tautas daiļamata meistara goda nosaukumu, 1970. gadā to saņēma jau 35. Vēlāk, kad Amatniecības kamera piešķīra zeļļu un meistaru statusu, valsts TDM nosaukumu vairs nepiešķīra, taču studijas mācību un izcilības tradīcija saglabājās.
Studija regulāri piedalījusies izstādēs un gadatirgos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Dziesmu svētku kolektīviem 80. gadu sākumā tika austi un izšūti vimpeļi. Vairāk nekā 50 gadus studija piedalās Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotajā izstādē – gadatirgū, kā arī regulāri pārstāv Latvijas lietišķās mākslas norises gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Studijas izstādes notikušas Valmieras muzeja toreizējās filiālēs, koncertzālēs, Valmieras Kultūras centra kora zālē, Rīgā, viesnīcā “Latvija”, Valsts prezidenta pilī, Brīvdabas muzeja izstāžu zālē un ārpus Latvijas.
1982.gadā studiju sāka vadīt tekstilmāksliniece Anita Kuzma. Studijā bija 75 dalībnieki, 40 % no tiem – Tautas daiļamata meistari. Šis laiks bija bagāts ar pašmāju aktivitātēm, izstādēm kaimiņu pagastos, piedalīšanos rajona pasākumos, republikas lietišķās mākslas izstādēs, Dziesmu un deju svētkos, kā arī ar dažādu kolektīvu tautas tērpu pasūtījumiem. Daudz laika tika veltīts latviešu tautas tērpu izpētei un ataušanai. Materiālus studēja un kopēja Latvijas Vēstures muzeja fondos un toreizējā Valmieras novadpētniecības muzejā. Arī pašu veidotie goda tērpi tika turēti mājās svinībām kā paaudžu mantojums mazbērniem. Dziesmotā revolūcija, Atmoda – viss, kam tautiskā nokrāsa, tika gatavots, pirkts, pārdots un dāvināts, sumināts un apdziedāts. Viss mainījās un pārveidojās.
1985.gadā studija pirmo reizi piedalījās republikas Dziesmu svētku gājienā. Sezona šajā gadā bija notikumu pilna, norisinājās izstādes, tostarp segu izstāde Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā. Tāpat kopīga trīs Vidzemes studiju – “Saulīte”, “Mazsalaca” un “Valmiera” – izstāde Valkas novadpētniecības muzejā.
2002.gads parādīja jaunas tendences, to prasīja laiks un ekonomiskās attiecības valstī. Studija pārtapa par mūsdienīgu, radošu kolektīvu. Darbnīcā tapa žilbinoši apģērba audumi gobelēna tehnikā, gaisīgi aksesuāri ažūrtehnikā, filigrāni austi lina audumi (galdauti, aizkari, dekoratīvi dvieļi), blīvi zīdīgi pirts dvieļi, samtaini mīkstas segas, lakati, paklāji, spilveni u.t.t. Mūžīgi jaunais tūkstošgadīgais lins mijās ar pusvilnu, vilnu un jaunākās paaudzes materiāliem – fasondzijām. Ar šādām darbu kolekcijām studija piedalījās valsts un ārvalstu tautas lietišķās mākslas izstādēs (Slovākija, Beļģija, Igaunija u.c.) un starptautiskajos amatniecības gadatirgos (Polija, Igaunija, Somija, Francija, Skotija, Zviedrija), kā arī sezonas amatniecības tirdziņos pašu mājās.
Kopš 2024. gada studijas mājvieta ir Garajā ielā 10. Arī šī pārcelšanās iezīmē jaunu posmu studijas stāstā, kur desmitgadēs uzkrātās zināšanas turpina dzīvot un attīstīties.
Studijā top etnogrāfiski tautas tērpi, Vidzemes šatiersegas, krāšņi vilnas lakati, eleganti linu dvieļi, apģērbu audumi un šalles. Līdzās tradicionālajiem darbiem arvien lielāku vietu ieņem arī mūsdienīgi mājas tekstila izstrādājumi – pledi, virtuves dvielīši, galda celiņi, salvetes un paklāji, apliecinot, ka tautas lietišķā māksla organiski iederas mūsdienās.
Vairāk nekā piecus gadu desmitus studija katru gadu piedalās Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotajā izstādē – gadatirgū, kas tradicionāli notiek jūnija pirmās nedēļas nogalē. Tāpat “Valmiera” regulāri pārstāvēta Dziesmu svētku lietišķās mākslas izstādēs un citās nacionāla mēroga izstādēs, kur satiekas studijas no visiem Latvijas novadiem. Reizi gadā studija rīko arī savu izstādi, lai valmieriešiem un pilsētas viesiem parādītu gada laikā paveikto.
Svarīga studijas darbības daļa ir arī līdzdalība starptautiskos un labdarības pasākumos. Adventes tirdziņiem Vācijā studijas dalībnieces visu gadu ada zeķes un cimdus, kas uz Vāciju aizved arī Latvijas amatu prasmes un siltumu. Jau vairākus gadus studija ziedo savus darbus NATO Labdarības tirdziņam, kā arī adītas zeķes – Ukrainas aizstāvjiem.
TLM studijas “Valmiera” 80 gadi ir stāsts par roku darbu, pacietību, kopību un radošu spēku. “Valmiera” apliecina, ka tautas lietišķā māksla nav pagātnes liecība, bet dzīva kultūras valoda, kurā katrs pavediens glabā atmiņu un katrs darbs – nākotnes turpinājumu.
Informāciju sagatavoja:
Nora Urbāne,
Valmieras novada pašvaldības Kultūras pārvaldes kultūras projektu vadītāja
