Dzejnieks, prozaiķis un dramaturgs Rieteklis, īstajā vārdā Jūlijs Eduards Balodis, dzimis 1856. gada 14. februārī Valmieras pagasta “Baložos” kā sestais un jaunākais bērns ģimenē. Viņš ir no senas hernhūtiešu Baložu dzimtas. Viņa tēvs Dāvis Balodis (arī Dāvids) bija pagasta tiesas priekšsēdētājs un rakstvedis, aktīvs brāļu draudzes loceklis, māte Anna Balode, dzimusi Stiglica, “Baložos” saskanīgu laulības dzīvi ar dzejnieka tēvu sākusi 1842. gadā. Māsa Kristīne bijusi muzikāli apdāvināta, spēlējusi klavieres un mācījusi dziedāt brāļu draudzes saiešanās. Brālis Voldemārs Dāvids Balodis bijis senatnes pētnieks un skolotājs Valmieras draudzes skolā, bet viņa dēls Francis Aleksandrs Balodis – pirmais izglītotais latviešu arheologs.
Iespējams, mājas audzināšana un laika gaitā nostiprinājusies dievbijība un pazemība Rieteklim ļāvusi pārdzīvot bargā likteņa triecienus, dzīves laikā saglabājot možumu un labu devu humora. Agrā jaunībā pārciesto smago slimību rezultātā viņš zaudējis dzirdi, tāpēc zinības apguvis pašmācības ceļā. Iemācījies lasīt, rakstīt un apguvis arī vācu valodu. Vēlāk ieguvis kurpnieka arodu, kas bijis viņa maizes darbs, dzīvojis tēva celtajā brāļu draudzes lūgšanu kambarī, rakstījis dzeju, audzējis ziedus un dāvinājis tos saviem dzejas cienītājiem. Rieteklis allaž redzēts gaišās vadmalas drēbēs, ar kuplu ziedu pogcaurumā.
Viņa rakstītās dzejas rindas ir vienkāršas, sērīgas, apjūsmo dabas skaistumu un caurstrāvo nelaimīgas mīlestības jūtas. Pirmā publikācija ar pseidonīmu Rieteklis ir dzejolis “Vakarā”, kas 1875. gadā publicēts laikrakstā “Baltijas vēstnesis”.
Līdz 1906. gadam iznāk viņa dzejoļu krājumi “Albuma ziedi”, “Sūrenes”, “Liriski dzejoļi”, “Vakara blāzma”. Kopumā Rietekļa pūrā ir vairāk nekā 400 dzejoļu un pantu. Tajos jūtama viņa laikabiedru, tautas atmodas laikmeta dzejnieku Zvārguļu Edvarda, Kaudzītes Matīsa, Lapas Mārtiņa, Pumpura raksturīgā izteiksme un stilistika. Viņa dzejā ļoti daudz dabas apdziedājuma, īpaši Vidzemes un Gaujas skaistuma. Daļa viņa dzejas rakstīta epigrammas žanrā, ar asprātību un ironiju vērtējot latviešu dzīšanos pēc mantas un smejoties par kārklu vāciešiem.
Par saviem skolotājiem dzejā Rieteklis atzinis vācu romantiskos dzejniekus Heinrihu Heini, Nikolausu Lēnavu un Frīdrihu Šilleru, kā arī savu vēstuļu draugu Matīsu Kaudzīti.
Ar dzejošanu Rieteklis nodarbojas līdz Pirmajam pasaules karam, no 1906. gada viņš vada Valmierā izdoto “Dzimtenes kalendāru” un top viņa stāsti un tēlojumi – brīvi tulkoti, pašsacerēti, autobiogrāfiski. 1898. gadā nāk klajā viņa sarakstītā luga – romantiskas mīlestības pasaka ar mitoloģiskiem elementiem “Zilais kalns” jeb “Raganu svētki”.
Mūža nogali Rieteklis pavada Valmierā, kur allaž apciemo savus draugus grāmatu tirgotājus. “Mani pazīst visa Valmiera. Jūliji Baloži jau saucas daudzi, bet Rieteklis ir viens pats Latvijā,” viņš raksta vēstulē draugam.
Rietekļa dzejolis “Pie Gaujas”, publicēts laikrakstā “Balss” 1890. gadā, jau 20. gadsimta sākumā tika dziedāts ar vācu komponista Justus Vilhelma Līras melodiju, bet īpaši populāra dziesma kļuva 1930. gados, kad ieguva vēl divus tautas sacerētus pantus ar sākumdaļu “Tik pie Gaujas…” un “Latviet`s esmu…”, kas Rieteklim esot patikuši. 1930. gadu izskaņā dziesmu skaņu platē iedziedājis latviešu baritons Aleksandrs Kortāns. Vēsturiskais ieraksts vietnē www.youtube.com klausāms joprojām. Dziesma īpašu popularitāti izpelnās Otrā pasaules kara gados, kā arī Trešās atmodas laikā 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā.
Vispopulārākais un ikvienam zināmais Rietekļa dzejolis ir “Pie Gaujas”, kas dziesmā “Še, kur līgo priežu meži…” skan vēl joprojām, tāpat kā līgo Vidzemes priežu meži un rāmi uz jūru plūst Gauja. Valmieras pagastā netālu no “Baložu” mājām, kurās dzimis Rieteklis, joprojām zaļo dižākais Latvijas paeglis – Baložu jeb Rietekļa paeglis, zem kura dzejniekam paticies atpūsties. Pie “Baložu” mājām par Rietekli vēsta piemiņas plāksne, un kāda no Valmieras ielām kopš 1932. gada nes Rietekļa vārdu.
Rieteklis devās mūžībā 1940. gada 11. augustā un atdusas Valmieras pilsētas kapos.
Avoti: literatura.lv; historia.lv