Pedagogs, valodnieks, vēsturnieks un literāts Pēteris Abuls dzimis 1860. gada 16. decembrī Trikātas pagasta “Vecpriduļos”. Mācības uzsācis Trikātas draudzes skolā, vēlāk 1888. gadā beidzis Baltijas skolotāju semināru Rīgā. No 1881. līdz 1926. gadam bijis skolotājs Allažos, Liezērē, Mēdzūlā un strādājis dažādās Rīgas skolās. No 1919. līdz 1926. gadam bijis Čiekurkalna pamatskolas pārzinis Rīgā. Lai studētu klasisko filoloģiju, 60 gadu vecumā iestājies Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē. 1914. gadā, ieguldot personīgos līdzekļus, dibinājis Strenču proģimnāziju.
Pēteris Abuls ir vairāku latviešu valodas mācību grāmatu autors. Viņa sarakstītā lasāmā grāmata “Skolas druva” no 1898. līdz 1938. gadam izdota 22 reizes. Ievērības cienīga bija ne vien šīs grāmatas nozīme lasītprasmes veicināšanā, bet arī nacionālajā audzināšanā, jo autors ar atstāstījumiem no Indriķa hronikas, R. Blaumaņa “Tālavas taurētājs” un citiem vēsturiskiem darbiem veidoja lasītājos nacionālo apziņu un lepnumu, ko neveidoja tā laika vēstures mācība. Lai teksts būtu vieglāk uztverams, P. Abuls savā mācību grāmatā izmantoja pazīstamu latviešu mākslinieku J. Rozentāla, K. Kundziņa oriģinālzīmējumus, kas veicināja skolēnu māksliniecisko izpratni.
P. Abuls pievērsies arī latviešu valodas terminoloģijas jautājumiem. Viņa referāts “Terminoloģija latviešu gramatikā” Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas sēdē 1901. gadā izdots atsevišķā grāmatiņā. Tajā norādīts uz mācību grāmatās lietotās terminoloģijas atšķirībām un nepilnībām, mēģinot vienkāršot dažādos gramatikas terminus. Par unificētas gramatikas terminoloģijas paraugu kļuvusi viņa 1902. gadā izdotā gramatika “Latviešu valodas mācība pilsētu un lauku skolām”, kas no 1902. līdz 1923. gadam atkārtoti izdota 12 reizes. Vērtīgs mācību līdzeklis bija arī 1910. gadā izdotā “Latviešu valodas mācība pareizrakstībā”.
Aktīvi darbojies Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā, studentu korporācijā “Lettonia” un Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrībā. Nozīmīgas ir viņa publikācijas presē par folkloras, etnogrāfijas, vēstures un valodniecības tēmām. P. Abuls apceļojis Latvijas vēsturiskās vietas, pētījis Latvijas pilskalnu atrašanās vietas. Sevišķi bijis ieinteresēts atrisināt Beverīnas pils atrašanās vietas mīklu, jo nepievienojās profesora F. Baloža uzskatam, ka tā atradusies Pekas kalnā pie Valmieras. Viņa viedoklis bija, ka Beverīnas pils atradusies Vijciema Celīškalnā Vijas upes krastā. 1924. gadā viņa sarakstītais vēsturiskais apcerējums “Kur atradās Beverīna?”, kas piesātināts ar plašu historiogrāfijas pārskatu, argumentāciju, atsaucēm un vēstures avotu tulkojumiem, pievērsa zinātnieku uzmanību un 1926. gadā izpelnījās Krišjāņa Barona prēmiju.
P. Abula darbi dažkārt izpelnījās asu kritiku. Viņa stāstu “Senču rota”, kas 1892. gadā tika publicēts laikrakstā “Balss” ar pseidonīmu Tālivalds, darbā “Domas par jaunlaika literatūru” asi kritizēja literatūrkritiķis un publicists Jānis Jansons-Brauns.
Ievērojamā novadnieka dzīves ceļš aprāvās Parīzē, kur viņš bija devies ārstēties, un 1926. gada 27. septembrī viņš devās mūžībā. Viņa atdusas vieta ir Trikātas kapos.
Avots: literatura.lv
Paldies Trikātas vēstures zinātājai Ingai Boškinai!