2025. gada 25. novembrī Vācijas vēstniecības rezidencē notika pirmais svinīgais pasākums, kura laikā tika pasniegtas apliecības 15 vācu valodas skolotājām no Rīgas, Baložiem, Tukuma, Liepājas, Valmieras, Stopiņiem, Svētes, Tumes, Blomes, Lādezera, Ventspils un Trikātas par iegūto kvalifikāciju “Svešvalodas pedagogs un profesionālās svešvalodas pedagogs profesionālās izglītības programmās”.
Svinīgajā pasākumā godināta Dace Stīpiņa (Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija), Ilze Kuduliņa (Valmieras 2. vidusskola) un Dace Spāre (Valmieras 2. vidusskola, Trikātas pamatskola, Rencēnu pamatskola).
Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmas īstenotājs Latvijā ir Gētes institūts Rīgā. “Kvalitatīva izglītība sākas ar skolotājiem. Tādēļ esam patiesi gandarīti, ka varam dot iespēju esošajiem un topošajiem vācu valodas skolotājiem Latvijā gūt papildu izglītību, kvalifikāciju un arīdzan pieredzi, kas turpmāk noderēs ne tikai darbā ar skolēniem, bet arī, sadarbojoties ar citiem skolotājiem,” skaidro Gētes institūta Rīgā Valodas nodaļas vadītājs Jans Šprengers.
Ņemot vērā lielo interesi par vācu valodas apguvi Latvijas skolās un kvalificētu vācu valodas skolotāju trūkumu, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija un Vācijas Ārlietu ministrija 2024. gadā noslēdza nodomu deklarāciju par paātrinātu vācu valodas skolotāju sagatavošanu, piedāvājot tālākizglītības iespējas arī citu priekšmetu skolotājiem ar vācu valodas priekšzināšanām. Programmā ietilpst ne vien intensīva valodas apguve, bet arī svešvalodas metodika un didaktika. Turklāt apmācības tika pielāgotas tā, lai tajās varētu piedalīties pēc iespējas vairāk skolotāju no visas Latvijas.
“Mēs redzam strauji pieaugošu pieprasījumu pēc vācu valodas apguves Latvijā, taču šobrīd pietrūkst skolotāju, kas spētu nodrošināt tik plašu piedāvājumu, kādu skolēni un skolas vēlētos. Tāpēc ciešā sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā un Izglītības un zinātnes ministriju tika izstrādāta programmu, kas gada laikā apmāca jaunos vācu valodas skolotājus. Tas ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas izglītībā, jo valodas prasmes paver durvis uz plašāku Eiropas darba tirgu un veicina ilgtermiņa sadarbību starp Latviju un Vāciju,” atzīmē Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha.
Lai vācu valodas skolotāja profesiju atklātu kā konkurētspējīgu tālākas izglītības iespēju, svarīgi ir sadabības partneri. Svinīgajā pasākumā klātesoša bija arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inga Upatniece, kura akcentē svešvalodu zināšanu būtisko lomu jaunu sadarbību veidošanā: “Jebkuras valodas apguve ir ceļš uz plašākām iespējām un dziļāku kultūru izpratni. Redzam, ka Latvijas skolās šī interese ir stabila: lielākā daļa izglītības iestāžu piedāvā vācu valodas apguvi, un jaunieši to arvien biežāk izvēlas kā vienu no savām svešvalodām. Ņemot vērā ciešās attiecības starp Latviju un Vāciju — gan ģeogrāfisko tuvumu, gan ilgstošos sadarbības projektus izglītībā, kultūrā un ekonomikā — vācu valodas zināšanas kļūst par būtisku tiltu, kas palīdz veidot gan profesionālas, gan personīgas saiknes. Es ticu, ka valoda bieži vien ir pamats, kāpēc cilvēki satiekas, saprot cits citu un spēj izveidot sadarbību, kas turpinās ilgtermiņā.”
Šobrīd Gētes institūta Rīgā programmā mācības turpina otrā topošo vācu valodas skolotāju grupa 25 cilvēku sastāvā. Savukārt trešās grupas komplektēšana paredzēta 2026. gada sākumā. “Šīs profesionālās kompetences pilnveides programmas ietvaros paredzētas arī stipendijas, lai skolotājiem nodrošinātu tālākizglītības iespējas Vācijā. Tā, piemēram, šobrīd Berlīnē divu nedēļu tālākizglītības kursos piedalās divas skolotājas no Baložiem un Rīgas,” papildina J.Šprengers.
“Šis pusotrs gads mums visām bijis intensīvs un izaicinošs, taču apņēmība un savstarpējais atbalsts ļāva mācības pabeigt līdz galam. Strādājot paralēli un mācoties vakaros, bija jāpaļaujas uz pašdisciplīnu, tāpēc gandarījums par paveikto ir īpaši liels. Es patiesi novērtēju sadarbību ar ministriju, vēstniecību un Gētes institūtu Rīgā, kas deva būtisku atbalstu visā procesā,” iespaidos dalās pirmās apmācību grupas dalībniece, Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas skolotāja Dace Stīpiņa.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” paredz, ka no 2026./ 2027. mācību gada skolām kā otro svešvalodu pakāpeniski jānodrošina kāda no ES vai EEZ oficiālajām valodām.
Papildu informācija: Ieva Stiebriņa, “Startējam ar vācu valodu” projekta koordinatore Goethe-Institut Rīgā, tālr. 63611934, e-pasts .
Informāciju sagatavoja: Aiga Leitholde, tālr. 26549185, e-pasts .