17.oktobris ir Starptautiskā Nemateriālā kultūras mantojuma diena. Ar lepnumu godinām tradīcijas, kas turpinās mūsu šodienas identitātē. Latvijai ir daudz bagātību, ko sargāt un kopt, jo īpaši lepojamies, ka UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā iekļauts elements “Koku pludināšana”, ko pārstāv arī Gaujas plostnieku amata prasmes, tās 2018. gadā iekļautas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Prieks un lepnums, ka Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauta arī rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā.
Gaujas plostnieku amata prasmes
Tikpat sens kā Gaujas ūdensceļš ir koku pludināšanas prasmes. Vēstures avoti stāsta, ka pirmie plosti Gaujā laisti ap 1850. gadu. Kokmateriāli pludināti līdz Līgatnei, piegādājot egles koksni Līgatnes papīrfabrikai, kā arī pludināti līdz Gaujas ietekai jūrā. Plostniecība bija izteikti sezonāls koku transportēšanas veids – kokus cirta ziemā un pludināja pavasarī.
Ūdensceļu nozīme koku pludināšanā mazinājās līdz ar dzelzceļu un autoceļu būvniecību. Plostniecība kā koku transportēšanas veids izzuda pagājušā gadsimta 60. gados.
Senās tradīcijas plostu pludināšanā pa Gauju tika atdzīvinātas 1998. gadā Strenčos, kad vīri bijušā plostnieka uzraudzībā sasēja baļķu plostu no četrām plenēm un devās lejup pa Gaujas straumi no Spicu tilta līdz Strenčiem. Tas bija ievērības cienīgs notikums, kuram par godu tika sarīkoti Plostnieku svētki. Gaujas plostnieku svētku tradīcija turpinās līdz pat šodienai, ik gadu maijā vīri sien plostu un dodas piedzīvojumiem bagātā ekspedīcijā, ļaujoties Gaujas straumei. Plosta siešana un Gaujas plostnieku svētki ir kļuvuši par nozīmīgu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas formu un reizē simbolisku, rituālu notikumu, kas jau vairāk nekā 20 gadus apliecina gan Strenču kā vietas identitāti, gan vietējo iedzīvotāju lepnumu un piederību Gaujai, plostnieku tradīcijai un koku pludināšanas amata prasmēm.
Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā
No 2020. gada Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauta rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā. Dubultadījums – cimds ir noadīts rakstains gan iekšpusē, gan ārpusē – tikai ar pretējām krāsām. Šādu rakstaino dubulto cimdu adīšanas iniciatore un autore ir tautas daiļamata meistare Rasma Āboltiņa, kura šādu adīšanas veidu noskatījusies no Dienvidkurzemes adījumiem.
Kad 1982. gadā Rasmas Āboltiņas ģimene pārcēlās uz dzīvi Mazsalacā, viņa iestājās tautas lietišķās mākslas studijā “Mazsalaca” – tā sākās rakstainu dubultcimdu adīšanas laiks Mazsalacā, jo nekur citur cimdus tā neadīja. Rasmas paraugam sekoja tautas daiļamata meistare Ilga Vītola, kura arī iemācījās adīt rakstainus cimdus dubultadījumā. 2009. gada vasarā Mazsalacā notika meistardarbnīca “Cimdu adīšanas tradīciju saglabāšana”, bet 2010. gada vasarā Mazsalacā sāktais darbs turpinājās nometnē “3×3”.
Pateicamies visiem, kuri ar savām rokām, sirdi un zināšanām turpina prasmes nodot nākamajām paaudzēm, apliecinot mūsu kultūras bagātību!