Novads / Brenguļu pagasts

Brenguļu pagasts

Brenguļu pagasts

Pie Brenguļiem

Pagasta platība: 9950 ha

Iedzīvotāju skaits: 834 (uz 01.01.2021., avots: Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pmlp.gov.lv))

Pagasts robežojas ar Kauguru, Valmieras, Trikātas, Blomes un Mārsnēnu pagastu.

Brenguļu pagasta apdzīvojuma struktūras pamatu veido divi ciemi: Brenguļi un Cempi. Brenguļu ciema struktūra ir īpatnēja ar to, ka teritorijā atrodošās mājas (pārsvarā lauku viensētas) izvietotas izklaidus un tādējādi objektīvi noteikt ciema robežas nav vienkārši. Šīm teritorijām ciema statuss noteikts ar teritorijas plānojumu 2012.-2024. gadam.

Pagasta vēsturiskā izcelsme

13. gs. sākumā tagadējais Brenguļu pagasts ietilpa latgaļu valsts Tālavas teritorijā, domājams, atrodoties Trikātas pilsnovada pakļautībā. Pēc Senlatvijas nonākšanas vācu varā Brenguļu zemes piederēja Livonijas ordeņa Trikātas pilsnovadam.

Pirmo reizi vēstures avotos Brenguļi pieminēti 1474. g., kad Brenguļu apkaimes zemi tās īpašnieks Kokenhauzens ar toreizējā ordeņa mestra Borha atļauju izlēņo Indriķim fon Vrangelim. Iespējams, muižas nosaukums radies no Vrangeļa vārda, lai gan atzīmējams, ka vietvārdi ar sakni “breng” sastopami daudzviet Latvijā un ne visur to izcelsme būs atvasināma no kādreizējiem Vrangeļu dzimtas pārvaldniekiem.

No 1628. g. Brenguļu muiža pārgāja Zviedrijas valdījumā. 1631. gadā karalis Gustavs Ādolfs Brenguļus, kopā ar plašām Vidzemes teritorijām uzdāvināja valsts kancleram Akselam Uksenšērnam. Jau 1645. Uksenšērnas muižu pārdod Hinterbergu dzimtai, kurai Brenguļi pieder līdz 1681. g.

Līdz 18. gadsimta 20. gadiem tagadējā Brenguļu pagastā bija tikai viena muiža (Brenguļu, vēlāk Vecbrenguļu muiža). Daudz māju, kas atrodas tagadējā pagasta robežās, piederējušas gan Kauguru, gan Vāles muižai.

18. gadsimta sākumā tagadējo Brenguļu teritoriju piemeklēja dažādas nelaimes. Tā 1700., 1702., 1704. un 1708. gadā Cempos iebruka Augusta II Stiprā sakšu karapulks, nodarot ļoti lielus postījumus apkārtnei un iedzīvotājiem. Savukārt, Brenguļos šajā laikā pat tiek nodedzināta muiža. Divus gadus pēc pēdējā sakšu iebrukuma sākās lielā mēra epidēmija, kas daudz vairāk nekā cempēniešus skāra brenguliešus. 18. gadsimtā tagadējā Brenguļu pagastā tiek izveidotas vēl trīs muižas. 1725. gadā nodibina Cempu muižu, 1774. gadā – Jaunvāles muižu, bet 1788. gadā Krievijas ķeizariene Katrīna II sadala Brenguļus Jaunbrenguļu un Vecbrenguļu muižā. Jaunbrenguļi tiek dāvāti kapteinim fon der Osten-Zakenam, bet Vecbrenguļu muiža iegūst “kroņa muižas” statusu un tādā paliek līdz pat nacionalizācijai 1919. g.

1791. g. Osten-Zakens Jaunbrenguļus ieķīlā dienesta biedram, atvaļinātam majoram fon Krīdeneram. 1817. gadā muižu vairāksolīšanā par 26 000 sudraba rubļu nopērk Vidzemes landrāts, atvaļinātais krievu armijas kapteinis Nikolajs Johans fon Tranzē.

Latvijas valsts agrārreformas laikā Vecbrenguļus sadalīja jaunsaimniecībām, bet lielā muižas centra īpašnieks līdz 1940. gadam bija vietējā rūpniecības un tirdzniecības sabiedrība “Abuls”. Šodien dabā joprojām aplūkojama lielākā daļa no abu muižu kompleksu ēkām un koku stādījumiem.

Cempu muižu 1725. gadā uz 12 gadiem iznomāja vēlākajam landrātam Karlam Gustavam fon Patkulam. Nomas līgums noteica, ka puse nomas maksājama naudā, bet atlikusī daļa – graudā (labībā). Turpmāk muiža iet no rokas rokā, līdz 1861. gadā to par 57 000 sudraba rubļiem nopērk Jaunbrenguļu un Jaunvāles dzimtkungs, krievu armijas gvardes leitnants Johans Aleksandrs Viktors fon Tranzē (1813-1870).

Jaunvāles muižā kopš 1775. gada saimnieko Tranzē dzimta. 1860. gadā muižu manto tiesu asesors Viktors fon Tranzē, kuru laikabiedri raksturo kā īstu dižciltīgu veco laiku muižkungu, apveltītu ar nelokāmu taisnīguma sajūtu. Šeit piedzimis arī pazīstamākais Tranzē dzimtas pārstāvis ornitologs Nikolajs fon Tranzē (1886-1969). Līdz muižas nacionalizācijai 1919. gadā tās īpašnieks bija Aleksandrs Karls Viktors fon Tranzē.

19. gadsimta 60. gados apvienoti Jaunvāles un Cempu pagasti, izveidojot Jaunvāles pagastu (Neu-Sackenhof (vāc.), Novovalenskaja (kriev.)), vēlāk tam vēl pievieno Jaunbrenguļu pagastu. 1925. gadā Vecbrenguļu pagasts (Alt-Vrangelshof (vāc.), Staro-Brangeļskaja (kriev.)) pārdēvēts par Brenguļu pagastu.

1935. gadā Brenguļu pagasts ir 6937 ha platībā, bet Jaunvāles pagasts – 4084 ha.

Krievu okupācijas vara 1945. gadā Brenguļu pagastā izveido Brenguļu ciemu, bet Jaunvāles pagastā – Jaunvāles un Meiju ciemu. 1949. gadā pagastus likvidēja. 1950. gadā Jaunvāles ciemam pievienoja Meiju ciemu, savukārt Jaunvāles ciemu 1954. gadā pievienoja Brenguļu ciemam. 1990. gadā, krītot padomju varai, Brenguļu pagastu atjaunoja. 2009. g. teritoriālās reformas ietvaros pagasts tiek iekļauts Beverīnas novadā.

Ar ko īpašu izceļas un ir atpazīstams pagasts

Brenguļu pagasts atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, Tālavas zemienes Trikātas pacēlumā un Gaujas kreisajā krastā. Cauri pagastam tek Gaujas kreisā krasta pieteka Abuls, pagasta DR robežu iezīmē Viltums (Ķeņģupīte), ZA robežu – Dedums (Rušupīte), bet D daļā tek Gaujas pieteka Miegupe.
61% no pagasta teritorijas aizņem meži. Gaujas smiltājos dominējošais mežaudžu veids – priežu meži.
Brenguļu pagasta centrs Brenguļi atrodas 5 km no Valmieras un 119 km no Rīgas. Teritoriju šķērso republikas nozīmes dzelzceļš Rīga- Lugaži, 1. kategorijas autoceļš Valmiera – Smiltene un 2. kategorijas autoceļi Cempi-Brenguļi-Trikāta-Vijciems un Valmiera-Brenguļi-Bikseja.
Brenguļu pagasta teritorija aizņem 9950 ha lielu platību, no tiem 3865 ha ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, bet 4997 ha – meža zeme.

Apskates objekti

  • Aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” (ziemeļu daļas teritorija gar Gauju) – Brenguļu pagastā ir 589 ha platībā.
  • Plašāk skatieties: www.turisms.beverina.lv

BRENGUĻU PAGASTA IEVĒROJAMIE IEDZĪVOTĀJI

  • J. Austriņš(1842-1919) Cempu skolas skolotājs (1863.-1899.g.), rakstnieka A. Austriņa brālis, sarakstījis grāmatu “Laika grāmata priekš Jaunbrenguļu, Cempu un Jaunvāles pagastiem”.
  • P. Siecenieks (1865-1930) – kooperators, “Konzuma” valdes priekšsēdis (1918.-1930.g.), Tautas padomes, Satversmes sapulces un 1. Saeimas loceklis. Dzimis Jaunvāles pagastā.
  • E. Zāmelis (1866-?) – jurists, viens no Latviešu biedrības dibinātājiem Viļņā, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Dzimis Jaunvāles Norveļos.
  • E. Laursons (1876-?) – Latvijas Tautas bankas priekšsēdētājs. Dzimis Jaunvāles Mailēs.
  • E. Krieviņš (1884-1973) – Latvijas ģenerālkonsuls Berlīnē (1924.-1932. g.). Uzrakstījis grāmatu “Viņās dienās” (1966. g.), kur publicējis atmiņas par dzīvi Brenguļos. Dzimis Vecbrenguļu muižā, miris Melburnā.
  • J. Lībietis (1885-1946) – medicīnas doktors, Ķemeru kūrorta direktors (1928.-1944. g.), Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Dzimis Rāmīšos, miris Stoholmā.
  • Nikolajs fon Tranzē (1886-1969) – vācbaltu ornitologs, LA docents, 1925. g. nodibināja un vadīja Latvijas Ornitoloģijas Centrāli. Dzimis tēva dzimtmuižā Brenguļos, no 1939. g. dzīvojis Vācijā.
  • A. Dauvarte (1892-1935) – dabaszinātniece. Dzimusi “Jaundaudžos”, Dāvja Dauvarta, Jaundaudžu saimnieka, ģimenē.
  • A. Zihmanis (1895-1943) – LKOK; jaunsaimnieks Židavās.
  • J. Grāvelsiņš (1895-1930) – LKOK.
  • J. Kalniņš (1897-1983) – LKOK; zemnieks Lejasciemos. Dzimis Jaunvāles pagastā.
  • A. Zāmelis (1897-1943) – botāniķis, dabaszinātņu doktors. Dzimis Jaunvāles pagastā.
  • J. Bormanis (1899-1970) – LKOK; zemnieks Strēlniekos. Dzimis Zvejniekos.
  • N. Ziediņš (1900-1981) – LKOK. Dzimis Vecbrenguļu Jaundzērvītēs.
  • J. Daliņš (1904-1978) – soļotājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (1932. g.), Eiropas čempions (1934. g.), vairākkārtējs pasaules rekordists, Tēvzemes balvas laureāts. Dzimis Jaunbrenguļos, dzīvojis Austrālijā.

Uzņēmējdarbība

Beverīnas novadā uzņēmējdarbības vidi veido plašs ekonomisko vienību spektrs – sākot no pašnodarbinātajiem un maziem uzņēmumiem līdz ārpus Latvijas robežām atpazīstamiem. Kopā darbojas ap 180 uzņēmēju. Iedzīvotājiem novada teritorijā ir iespēja iegādāties dažādas preces un saņemt pakalpojumus.

Nozīmīgākās uzņēmējdarbības nozares Beverīnas novadā ir tūrisms un ražošana. Vairāki uzņēmēji darbojas arī lauksaimniecības nozarē, kas novada teritoriju padara sakoptāku un vizuāli patīkamāku. Uzņēmējdarbība šādā veidā reprezentē vietējās ražošanas iespējas. 

Beverīnas novadā uzņēmēji, darbojoties tūrisma nozarē, piedāvā naktsmītnes, semināra un svinību vietas gan tūristiem, gan rīkojot dažādus pasākumus. Novadā ir vairāki kempingi, viesu mājas un viesu nami. Tūrisma nozares izaugsme pierāda pašvaldības paveikto novada atpazīstamības veicināšanai.

Lielākos uzņēmumus var aplūkot šeit

Īpaši, tradicionāli un populāri pasākumi

  • Tomātu svētki, Brenguļos