Lai vērstu uzmanību nopietnai sirds un asinsvadu slimībai – sirds mazspējai, kas skar vairāk nekā 50 000 cilvēkus Latvijā, 14. maijā tiks atzīmēta Sirds mazspējas diena. Kardiologi un pacientu biedrība ParSirdi.lv mudina pievērst uzmanību šai slimībai, lai to laicīgi diagnosticētu un ārstētu.
Inese Mauriņa, biedrības ParSirdi.lv vadītāja: “Šobrīd Latvijā pacientiem ir iespēja izmantot valsts apmaksātas analīzes slimības atklāšanai – BNP un NTproBNP, uz kurām nosūtījumu var sniegt ģimenes ārsts vai speciālists. Ja agrāk pacienti bieži vērsās pie ārsta novēloti, kad parādījās jau kādi smagāki un fiziski jūtami simptomi kā elpas trūkums, tūska, tad šobrīd cilvēkiem ir iespēja veikt šo asins analīzi un laicīgi atklāt slimību, pirms tā progresē. Valsts kompensētu izmeklējumu var saņemt pacienti, kuriem ir kāds no sirds slimību riskiem, nieru slimība, 2.tipa cukura diabēta vai citas diagnozes.”
Kardioloģe dr. Ginta Kamzola, Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja:
“Analīzes, kas uzrāda paaugstinātu nātrijurētisko peptīdu BNP vai NTproBNP līmeni, ir pirmais nopietnais sarkanais karogs, kas var liecināt par sirds mazspēju, tomēr diagnozes apstiprināšanai nepieciešams arī veikt ehokardiogrāfiju. Sirds mazspējas attīstību veicina tādas bieži sastopamas slimības kā hipertensija, koronārā sirds slimība, taču īpaša uzmanība ir jāpievērš arī pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu, hronisku nieru slimību vai aptaukošanos. Lai arī sirds mazspējai šobrīd Latvijā ir pieejami efektīvi medikamenti, tomēr mēs, ārsti, nereti saskaramies ar situācijām, kad pacienti dažādu iemeslu dēļ pārtrauc tos lietot, tādējādi pakļaujot sevi augstam riskam nokļūt slimnīcā slimības saasināšanās dēļ*. Medikamenti ir jālieto tā, kā nozīmējis ir ārsts – tieši tādās devās un apjomā. Ja ir kādi jautājumi, neskaidrības, kā arī tad, ja tiek novērotas blakusparādības, ir svarīgi šo jautājumu apspriest ar savu ārstu, nevis vienkārši pārtraukt to lietošanu.”
*Kā liecina Centrālās un Austrumeiropas Sirds mazspējas reģistra (Quality of Care Centres Survey) dati, nātrija-glikozes kotransportvielas – 2 inhibitorus, kas indicēti jebkuram simptomātiskam sirds mazspējas pacientam neatkarīgi no kreisā kambara izsviedes frakcijas, pirms stacionēšanas bija lietojuši tikai 30,8%, tātad tikai katrs trešais pacients.
Ņemot vērā izplatību pasaulē, Latvijā ir vairāk nekā 50 000 sirds mazspējas pacientu. Lielai daļai no šiem pacientiem ir arī nopietnas blakusslimības, kas laicīgi nediagnosticētas un neārstētas, var novest pie smagām veselības komplikācijām, invaliditātes, kā arī nāves. Saskaņā ar starptautisku pētījumu datiem aptuveni 30% no sirds mazspējas pacientiem ir 2.tipa cukura diabēts, 33 – 64% no sirds mazspējas pacientiem ir hroniska nieru slimība, savukārt 50% no 2.tipa cukura diabēta pacientiem ir attīstījusies hroniska nieru slimība.
Uzziniet vairāk par sirds mazspēju: www.sirdsmazspeja.lv
Fakti par sirds mazspēju
- 1 no 5 cilvēkiem dzīves laikā var attīstīties sirds mazspēja.
- Šobrīd pasaulē ir vismaz 64 miljoni sirds mazspējas pacientu.
- Biežākie sirds mazspējas iemesli– koronārā sirds slimība, it īpaši pārciests miokarda infarkts un nepietiekami kontrolēts paaugstināts asinsspiediens.
Sirds mazspējas izplatītākie simptomi
- pieaugoša tūska kājās, sākot no potītēm uz augšu,
- elpas trūkums,
- nogurums un nespēks,
- paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī.
Atzīmējot Pasaules Hipertensijas dienu 17. maijā, kardiologi un pacientu biedrība ParSirdi.lv aicina “Pirms skrien, izmēri!”.
Pasaules Hipertensijas dienas (World Hypertension Day) mērķis ir pievērst uzmanību paaugstinātam asinsspiedienam jeb hipertensijai – vienam no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Tā bieži norit bez simptomiem, taču būtiski palielina infarkta, insulta un citu nopietnu veselības problēmu risku. Lai arī hipertensija mūsdienās ir viegli diagnosticējama un lielākoties sekmīgi ārstējama, diemžēl daudzi cilvēki joprojām cieš no tās radītajām sekām.
Šogad kardiologi īpaši aicina pievērst uzmanību arī gados jaunākiem cilvēkiem. Mūsdienu dzīvesveids – ilgs laiks pie ekrāniem un sociālajos tīklos, mazkustīgums, stress un nepietiekams miegs – arvien biežāk veicina hipertensijas attīstību jau agrā vecumā. Pētījumi rāda, ka paaugstināts asinsspiediens tiek konstatēts arvien lielākai daļai jauno pieaugušo vecumā ap 30 – 40 gadiem, turklāt bieži tas netiek atklāts savlaicīgi.
Lai arī fiziskās aktivitātes ir ieteicamas augsta asinsspiediena profilaksei, tomēr svarīgi ir tās veikt droši. “Pirms skrien, izmēri!” – tas ir šī gada ārstu aicinājums pārbaudīt savu asinsspiedienu. Pirms intensīvām slodzēm, piemēram, maratona, aktīvas velobraukšanas vai citiem intensīvas slodzes sporta pasākumiem, ieteicams noteikt savus veselības riskus, tostarp asinsspiedienu, un, ja nepieciešams, konsultēties ar ārstu.
Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, LU asoc.prof. Kārlis Trušinskis: “Tas ir mīts, ka jauniem cilvēkiem nav augsts asinsspiediens. Arī savā praksē sastopu jaunus, spēka pilnus cilvēkus, kas pirms infarkta nemaz nav zinājuši, ka viņiem ir augsts asinsspiediens vai nebija tam pievērsuši pietiekamu uzmanību. Te vietā atgādināt, ka hipertensija ir “klusā slepkava” – cilvēkam pašsajūta var būt laba, bet asinsspiediens var būt paaugstināts. Turklāt gadu laikā tas tikai pieaug, pamazām izraisot orgānu bojājumus vai kļūstot par iemeslu infarktam vai insultam. Paaugstināta asinsspiediena un hipertensijas gadījumā vienmēr jāapsver, kas būtu maināms dzīves paradumos. Veselīgs uzturs un regulāra fiziska aktivitāte ir svarīgi katrā konkrētajā gadījumā. Tomēr jārēķinās arī ar to, ka daļai pacientu būs vajadzīgi medikamenti. Te vēlos iedrošināt – augsta asinsspiediena gadījumā ir pieejama ļoti efektīva terapija, ja nepieciešams, pacientam ir pieejamas arī kombinētās zāles (divi vai trīs medikamenti vienā), proti, jālieto tikai viena tablete, lai efektīvi samazinātu asinsspiedienu. Turklāt – ja esat pasargāts, zināt un kontrolējat savu asinsspiedienu, ir drošāk gan nodarboties ar augstas slodzes aktivitātēm, gan doties pārgājienos vai veikt ikdienišķas aktivitātes.”
Kādam ir jābūt asinsspiedienam*?
| Ārsta kabinetā (mmHg) | Mājās (mmHg) | |
| Normāls asinsspiediens | <120/70 | <120/70 |
| Paaugstināts asinsspiediens | 120/70 – <140/90 | 120/70 – <135/85 |
| Hipertensija | ≥140/90 | ≥135/85 |
Ja asinsspiediens ir paaugstināts:
- jākonsultējas ar ģimenes ārstu, kas ieteiks tālāko rīcību;
- jāievēro dzīvesveida ieteikumi (mazāk sāls, vairāk pārdomātu kustību, veselīgs uzturs, svara kontrole);
- nepieciešamības gadījumā jālieto ārsta nozīmētie medikamenti.
Aicinām izmantot iespēju!
No 14.-17.maijam ikviens aicināts bez maksas izmērīt asinsspiedienu un saņemt farmaceita konsultāciju “Mēness aptieka” aptiekās (aptieku saraksts pieejams www.parsirdi.lv), kā arī jebkurā ērtā laikā pārbaudīt to pie sava ģimenes ārsta vai mājas apstākļos.
*Saskaņā ar 2024 ESC Guidelines for the management of elevated blood pressure and hypertension: Developed by the task force on the management of elevated blood pressure and hypertension of the European Society of Cardiology (ESC)
Vairāk: www.parsirdi.lv