Trešdien, 11. maijā, no plkst. 12.00 līdz 14.30 Vidzemes Augstskolas telpās Cēsu ielā 4, Valmierā būs iespēja bez maksas, ērti, anonīmi un konfidenciāli veikt HIV eksprestestu.
Slimību profilakses un kontroles centrs 28. aprīlī uzsāk divus mēnešus ilgu sabiedrības informēšanas kampaņu par HIV testa veikšanu “Vai viss ir tik labi, kā izskatās? Veic HIV testu!”. Latvijā ik gadu HIV infekcija tiek atklāta ap 300 cilvēkiem, ierindojot Latviju otrajā vietā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū jauno gadījumu skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijā šobrīd dzīvojošo HIV pacientu skaits sasniedzis gandrīz 6 tūkstošus, taču starptautiskā projekta “HERMETIC” pētījums liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā ir par vienu trešdaļu lielāks. Tie ir cilvēki, kuri nezina savu HIV statusu. Kampaņas mērķauditorija ir Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 30 gadiem, un tās mērķis – skaidrot HIV testa veikšanas nepieciešamību HIV infekcijas agrīnai diagnostikai, mazināt sabiedrības aizspriedumus un bailes gan no šīs infekcijas, gan arī no testēšanā.
Kampaņas nosaukums “Vai viss ir tik labi, kā izskatās? Veic HIV testu!” izvēlēts ar nolūku pievērst uzmanību tam, ka HIV ir „klusi” noritoša slimība, kas sākotnēji (atsevišķos gadījumos pat gadus desmit un vairāk) var neizraisīt nekādas sūdzības un simptomus un tādējādi neradīt ne mazākās aizdomas par iespējamo inficēšanās faktu. Līdz ar to cilvēks ilgstoši var būt infekcijas izplatītājs, pašam to nemaz neapzinoties. Vienīgais veids, kā laikus noskaidrot HIV statusu, ir HIV testa veikšana, bet diemžēl aizspriedumu jeb stigmatizācijas, noraidošās attieksmes, nezināšanas un neinformētības dēļ cilvēki Latvijā to veic nepietiekami. Diemžēl arī veselības aprūpes speciālisti nereti ignorē faktu, ka cilvēks varētu būt HIV pozitīvs, jo neizskatās pēc tāda, kuru šī “nepareizā diagnoze” varētu piemeklēt. Rezultāts – nepietiekama testēšanās aptvere un novēlota diagnostika.
Tāpēc ar kampaņas aktivitātēm rosinās iedzīvināt jauno “normalitāti” – HIV tests pielīdzināms ikgadējai veselības pārbaudei, un tā veikšana ir ikviena seksuāli aktīva cilvēka atbildība un pienākums. HIV testa veikšanai nav jābūt slēpjamai, apkaunojošai, nemanāmai, ir svarīgi darīt to atklāti un ar iekšēju pārliecību, ka tā ir atbildīga rīcība pret sevi un citiem. Tai vajadzētu būt sociālai normai – pirms seksuālu attiecību uzsākšanas jautāt partnerim par viņa HIV statusu/testa rezultātu.
Kampaņas eksperte, asoc. prof., infektoloģe, hepatoloģe Gunta Stūre skaidro: “Testa rezultāti, lai kādi tie būtu – negatīvi vai pozitīvi, – vērtējami kā ieguvums. Pirmajā gadījumā tā ir pārliecība un skaidrība par savu HIV negatīvo statusu. Otrajā – nepārprotams signāls nepieciešamajai rīcībai, proti, iespējami laicīgai terapijas uzsākšanai, kas novērš infekcijas progresu un tās tālāku pārnesi, blakus slimību attīstību. Apzināsimies – neviena slimība nav sods. Un arī HIV diagnoze nav sods. HIV mūsdienās vairs nav nekas ārkārtējs, nav “nepareizo” cilvēku slimība, bet gan infekcija, kas var skart ikvienu – arī pašu labāko, pareizāko un kārtīgāko cilvēku!”.