20.jūnijā plkst. 16.30 blakus ķēniņa Tālivalža piemineklim Trikātas centrā atklās Spēkakmeni. Tajā atainota rakstnieka Jāņa Lejiņa (1954–2025) vēsturiskā triloģija “Zīmogs sarkanā vaskā” un vēstījums: “Šī grāmata iecēla gaismā mūsu tautas aizmirsto pagātni.” Spēkakmens ir aicinājums un veltījums apzināties senču spēku, rakstniekam nacionālās pašapziņas un valstiskuma manifestu veltot ķēniņam Tālivaldim. Aicināts ikviens interesents!
“Spēkakmens ir dāvana ikvienam no mums, mūsu tautai. Jāņa Lejiņa “Zīmogs sarkanā vaskā” ir tas spēka avots, no kura smelties apjausmu par saviem senčiem, zināšanas, kuras nedrīkstam vairs aizmirst, un nelokāmu ticību savai nākotnei, lai šajā tik ļoti sarežģītajā, nemiera pilnajā, nedrošajā laikā mums izdotos noturēt tikpat staltu muguru, skaidru skatienu un nelokāmu ticību savai nākotnei, lai, skatot Tālivaldi, varētu arī iegūt ļoti pamatīgu un aizraujošu ceļojumu uz mūsu senču zemi,” aicina režisore, rakstniece, Jāņa Lejiņa sieva Virdžīnija Lejiņa.
Atklāšanai izvēlēts īpašais saulgriežu laiks, Spēkakmens iesvētīšanā piedalīsies folkloras kopa “Mežābeles”. Interesenti, ja vēlas, aicināti pie Spēkakmens novietot saulgriežu laikam piemērotus pļavas ziedus, vainagus vai ozollapu kroņus.
“Trikātas centrā, parka malā ir piemineklis. Tronī sēž stalti izslējies, pašcieņas pilns vīrs ar vanagu uz pleca – ķēniņš Tālivaldis. Lielākai tiesai cilvēku tas droši vien šķiet izkāpis no kādas pasakas, jo diemžēl savu vēsturi mēs zinām slikti. Pat neseno, nerunājot par tik tāliem laikiem, no kurienes atnācis šis vīrs. Parasti vēsturi vienmēr ir rakstījuši uzvarētāji, bet pat viņu “Indriķa hronikā” ir ziņas par Tālavas ķēniņu Tālivaldi. Rakstnieks Jānis Lejiņš desmit gadus pētīja visus iespējamos vēstures avotus un sarakstīja romānu “Zīmogs sarkanā vaskā”. Trīs grāmatās viņš izsekoja mūsu 12. gs. beigu un 13. gs. sākuma vēsturi uz visa tā laika Eiropas fona, laika, kad mūsu teritorijā iebruka krustnešu karotāji. Pētot arheoloģiskajos izrakumos atrastās rotas, tērpus, ieročus, lasot mūsu tautasdziesmas, pētot tirdzniecības ceļus un atrasto sudraba daudzumu, viss liecināja par augsti organizētu, spēcīgu un līdzvērtīgu mūsu senču dzīvi pirms asiņainajām, gandrīz gadsimtu ilgstošajām cīņām. Ar sarkanu vasku tai laikā zīmogoja tikai valstiski svarīgus dokumentus, kas liecina par Tālavas valsts pastāvēšanu. Romāns turklāt ir aizraujoša lasāmviela, izsekojot Tālivalža dzīvei no dzimšanas līdz nāvei,” stāsta Virdžīnija Lejiņa.
“Rakstnieks kā simbolu vēsturisko notikumu gaitai ir izvēlējies vārdu “zīmogs”. Es reizēm nevilšus grāmatas nosaukumā zīmoga vietā pasaku zobens, jo visas mūsu senču gaitas un nemitīgās cīņas simbolizējas ar vārdu zobens, t.i., tautas aizsardzības un drosmes spēju. Ļoti iespaidīgs ir stāsts par to, kā ķēniņš Tālivaldis pats kala savu zobenu, cik pūļu, pacietības un spēka tas prasīja no viņa. Gribas salīdzināt ar to, cik mēs tagad esam spējīgi ieguldīt sevi visu kādā darbā. Mani bagātināja izsmeļošais vēsturisko notikumu izklāsts, bet aizkustināja grāmatas emocionālais spēks, kas izceļ latviešu tautas varonību vēsturisko cīņu krustcelēs un izgaismo kā varoņtēlu ķēniņu Tālivaldi. Grāmata ir kā piemineklis tautas brīvas un neatkarīgas pastāvēšanās cīņai. Vai mēs būsim gatavi pretoties un nosargāt savu zemi jebkurā brīdī? Domājot par gaismas cīņu pret tumsas spēkiem, esmu veidojusi daudzas skulptūras akmens un bronzas tēlos. Esmu radījusi pieminekļus komunistiskā terora upuriem (piemineklis Baltezera kapos, Preiļos un Sv. Pētera baznīcā), O. Kalpaka tēlu Liepsalās un daudzus citus ievērojamus Latvijas cilvēkus piemiņas akmeņos un portretos. Man bija īpašs gods strādāt pie piemiņas zīmes radīšanas Jāņa Lejiņa grāmatai. Mūsu vēsturi un izcilās latviešu tautas personības nedrīkst aizmirst, par viņiem jādomā, veidojot mūsu tagadni un nākotni, jo viņi ir tautas saknes, kas notur visu koku,” stāsta tēlniece Vija Ilze Dzintare.
“Zīmogs sarkanā vaskā” ir viens no visvairāk pārizdotajiem mūsdienu latviešu literatūras daiļdarbiem. “Lai veicinātu cilvēku izpratni un zināšanas par savu senču ieliktajiem pamatiem, būtu nepieciešams pievērst uzmanību šai unikālajai grāmatai. Tie, kuri lasījuši, savās atsaucēs vispirms min iegūto pašapziņu, cieņu un apbrīnu par mūsu senčiem. Vēsturnieks Kaspars Kļaviņš raksta: “Grāmatā drosmīgi lauztas vairākas klišejas par Baltijas senvēsturi. Nav taisnība, ka no vēstures nevar mācīties. Paraugoties uz vēsturi citādi, mēs taču mainām arī uzskatus par savu vērtību sistēmu, kas bieži vien maina arī mūsu domāšanu un rīcību.” Bet Zigmunds Skujiņš to uzskatīja par vissvarīgāko grāmatu šodienas literatūrā. Grāmata arī ir saņēmusi vairākas literāras prēmijas. Izlasījis šīs grāmatas, mecenāts Rihards Circenis, pieaicinot izcilo tēlnieku Andri Vārpu, par saviem līdzekļiem pasniedza lielu dāvanu Trikātai, Valmierai, visam Valmieras novadam – pieminekli ķēniņam Tālivaldim,” tā Virdžīnija Lejiņa.
Nozares portāls “literatura.lv” vēstī, ka par vēsturiskās triloģijas romānu “Ķēniņš” Jānis Lejiņš saņēmis Latvijas Literatūras gada balvas speciālbalvu, bet par romānu “Rūnas” ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu par labāko prozas darbu. Jānis Lejiņš ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Jāpiemin, ka pirms atklāšanas no plkst. 11.00 norisināsies kultūrvēsturisks izpētes pārgājiens “Pa Tālivalža pēdām”. Apmēram 11 kilometrus garajā lokveida maršrutā, kas vīsies Trikātas apkārtnē, apvienojot aktīvu atpūtu ar stāstiem par Tālavas zemes mantojumu, aicināts piedalīties ikviens interesents. Plašāk un pieteikšanās šeit.