Viņa prot sapratni. Labām domām un darbiem robežu nav, tos vieno saprašanās un kopīgs mērķis. Tā cits no cita, cits pie cita labie darbi ceļo un iesakņojas, un turpina darīt labu. Bet pa vidu sapratne, kas palīdz tam notikt. Viņa prot sapratni.
19.novembrī Valmieras novada pašvaldības apbalvojumu “Valmieras novada Goda pilsonis” saņēma Valmieras novada un Giterslo reģiona sadarbības koordinatore Rudīte Markus.
Pērn sadarbībai ar Giterslo reģionu (Vācija) apritēja 30. gadadiena, Rudīte Markus, pienākumus pārņemot no Vijas Greiškalnes, sadarbības koordinēšanas darbu veic jau 23 gadus. “Sadarbība ar Giterslo reģionu sākās, jo bija nepieciešams tulks. Mans pirmais projekts, toreiz vēl nebiju sadarbības koordinators, bija Valodas terapijas centra izveide Valmierā, bērnudārzā “Sprīdītis”, ko atbalstīja arī vācu Rotary klubs. Sākām ar pieredzes un informācijas apmaiņu. Man tas šķiet ļoti būtiski, ka viņi katru projektu uztver nopietni. Piemēram, veicām izpēti, cik toreizējā Valmieras rajonā būtu bērni, kuriem šāds centrs būtu atbalsts ikdienā. Jēgpilni, solīti pa solītim. Tad viņi no savas puses piemeklēja attiecīgos speciālistus – gan tādus, kuri palīdzēja saturiski, gan būvniekus, lai ieguvums būtu gan bērniem, gan pedagogiem, gan vecākiem. Un tā tas ir katrā projektā – viss tiek izpētīts, pārrunāts, meklēts labākais risinājums, finansējuma iespējas, meklēti sadarbības partneri. Kad jau darbi norit, delegācija no Vācijas ierodas arī klātienē, vēlāk notiek konkrēto speciālistu pieredzes apmaiņa. Viņiem ir svarīgi, arī mums, protams, ka tas ir ilgtspējīgs projekts, ka tas turpinās un attīstās arī pēc kāda posma noslēguma,” stāsta Rudīte Markus.
Kā lielākos sadarbības projektus var minēt: Mazsalacas slimnīcas attīstība, daudz iesaistoties vācu uzņēmējam Bruno Klaine, pirmsskolas izglītības iestādes Mazsalacā izveide, Valodas terapijas centrs Valmierā, Sajūtu telpas izveide toreizējā pirmsskolas izglītības iestādē “Bitīte” kopā ar vācu biedrību “Kinder in Valmiera”, atbalsts bērnu nama labiekārtošanā Valmierā, vācu valodas metodiskā centra izveide Valmieras Valsts ģimnāzijā, sacensības ugunsdzēsības sportā “Frēzes kauss”.
“Protams, ka pieredzi nevaram pārnest viens pret viens. Bet tas arī nav vajadzīgs. Neizgudrojam no jauna divriteni, bet dalāmies pieredzē, pielāgojam mūsu videi atbilstoši. Svarīgi ir sākt darīt, kopā nonākam pie piemērotākā risinājuma, iesaistās atbalstītāji, pašvaldība, un tā pamazām kopīgie projekti izaug par kādai sabiedrības daļai nozīmīgu atbalstu.”
Tādējādi tas ir mērķtiecīgs darbs, katru gadu iesākot ar diskusijām, kas būs šī gada sadarbības tēmas un uzsvari, biedrības “Valmieras novada – Giterslo reģiona sadarbībai” biedri regulāri pārrunā aktuālo, nosaka mērķus un sadala pienākumus. “Protams, ka 1992. gadā, kad sākām sadarbību, tā vairāk bija humānās palīdzības sniegšana, Latvijai esot pārmaiņu laikos. Rietumvalstīm piemīt palīdzēšanas apziņa, viņiem tas ir gandarījums redzēt, ka sniegtais atbalsts kādam ir bijis ļoti noderīgs. Piemēram, atbalsts dzirdes aparātu iegādei Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra (toreiz tā bija Valmieras vājdzirdīgo bērnu skola) bērniem, redzot, kādi dzirdes aparāti tolaik bija pieejami Latvijā, kā arī atbalsts dzirdes centra izveidē. Nākamais etaps bija sadarbības projekti. Un pēdējā desmitgadē tā ir pieredzes apmaiņa par dažādām tēmām. Mēs atklāti dalāmies sasniegtajā, lai iespēju robežās pilnveidotu konkrēto jomu savā valstī. Bet ne vienmēr tas nozīmē aizgūt kādu modeli, svarīgas ir idejas par kaut kā pilnveidošanu, kas rodas, uzzinot citu pieredzi. Piemēram, vācieši vienmēr brīnās par mūsu amatiermākslas kolektīviem – tie ir gan katrā skolā, gan arī vēl pilsētās un pagastos. Vācijā lielāks uzsvars tiek likts uz jēgpilnu brīvā laika pavadīšanu, ne tik daudz sasniegumiem, protams, ar iespēju padziļināti attīstīt talantu, ja ir tāda vēlme.”
Rudīte Markus stāsta, ka, mācoties par vācu valodas skolotāju, nav bijusi doma, ka valodas zināšanas pavērs šādu iespēju, ka valodu varēs izmantot tik daudz un plaši. “Tas vienlaikus ir gan mans darbs, gan brīvais laiks, kas dod gandarījumu. Un arī izaugsme, jo ir liels tulkošanas darbs dažādās jomās. Ja, piemēram, tas ir sadarbības projekts lauksaimniecībā, ražošanā, saistīts ar grāmatvedību utt., iepriekš paskatos šos specifiskos terminus un to nozīmi, turklāt ne visus šādus konkrētai jomai piederīgus vārdus var pārnest viens pret viens tulkojumā. Tas paplašina redzesloku un ļauj ieraudzīt arī, cik daudz mums ir lepošanās vērtā.”
Apbalvojums “Valmieras novada Goda pilsonis” ir lepošanās ar līdzcilvēkiem un pateicība par sirds darbu un iedvesmošanu. Par to, kas Rudītei Markus ir lepošanās vērts, viņa saka: “Noteikti visi sadarbības partneri, jo tas ir mūsu kopīgs darbs un vēlme strādāt sava novada attīstības labā. Lepnums ir par to, ka sadarbība joprojām turpinās, ka tā mūs bagātina un dod jaunas idejas turpmākam darbam. Kaut vai tā ir viena maza ideja, ko var paņemt no katras tikšanās, arī tas ir daudz un dod gandarījumu. Pateicos arī ģimenei kas pieņem to, ka šis pienākums prasa arī laika ieguldījumu, ka iesaistās un palīdz, piemēram, kopā pirms vizītēm izbraucam maršrutus, lai labāk plānotu laiku.
Jāpiemin, ka Valmieras novada pašvaldības apbalvojumu “Valmieras novada Goda pilsonis” saņēma arī Valmieras novada un Giterslo reģiona sadarbības koordinators Vācijā Hanss Joachims Švolovs (Hans-Joachim Schwolow). Te plašāk.