Vai mēs pievēršam tam uzmanību vai nē, bet zeme griežas un mūsu platuma grādos mums ir dota iespēja izbaudīt četrus gada laikus visā to daudzveidībā. Latvieši no senlaikiem tam ir veltījuši savu laiku un uzmanību, jo šīs izmaiņas dabā ieviesa arī izmaiņas darāmajos darbos, no kuriem bija atkarīga visa dzīve un labklājība. Un nu ir pienācis brīdis, kad diena sasniedz vienlīdzīgu garumu ar nakti, tad šūpojas kādu mirkli, līdz diena ņem pārsvaru – klāt pavasara saulgrieži.
Šorīt, 20. martā, Brenguļu alus dārzā ”agrie putniņi” sagaidīja saules lēktu. Jau no sešiem rītā sākās aktīva rosība saulītes gaidīšanai – šūpoles jāizpušķo, olas jākrāso, ūdens avotā jāsmeļ, rotaļās jāiet, ar pūpoliem jāperas.
Lūk, kā to apraksta Uldis Punkstiņš, folkloras kopas ”Stutes” vadītājs: ”Trīs Lieldieniņas mūsu zeme, mūsu ļaudis, visa dzīvā radība iziet caur sidraba mākoni, kas svēta ar Dieva labvēlību dzīvības un auglības spēkus. Brenguļu alus dārzā saule sagaidīta, ūdens smelts un mute mazgāta uz rītiem tekošā avotā. Te bija Lieldienu rītu sagaidīt gan no Dikļu, gan Strenču un Trikātas puses, gan no Valmieras un Mūru muižas lieli un mazi, brālēnīni un māsīnas. Paldies saimniekiem par šūpuļa kārumiņu!”
Informāciju sagatavoja: Ilze Dauvarte
