Ik gadu 2. februārī tiek atzīmēta Pasaules mitrāju diena, šī gada temats ir „Mitrāji un cilvēku labklājība”. Mitrāji ir cilvēku labklājības pamatā, jo nodrošina mūs ar tīru ūdeni, kalpo kā pārtikas avots un pasargā mūs no ekstremāliem laikapstākļiem. Latvijā tematiskās aktivitātes plānotas visa februāra garumā. Ikviens interesents aicināts piedalīties kopumā 19 dažādos Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) tematiskajos pasākumos – mitrāju nodarbībās, pārgājienos, talkā, Niedru festivālā, kas palīdzēs izprast mitrāju veidus un nozīmi ikviena cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā.
Mitrāji ir teritorijas, kurās pastāvīgi vai periodiski uzkrājas ūdens. Tie ir purvi, upes, ezeri, strauti, palieņu pļavas, mitri un pārplūstoši meži, jūras piekraste, upju deltas, arī cilvēku veidotas ūdenstilpnes. Tie ir ļoti nozīmīgi gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, gan cilvēka dzīvē. Tie nodrošina ūdens attīrīšanu, mazina klimata pārmaiņas, uzkrāj oglekli, kā arī ir mājvieta dažādu sugu augiem un dzīvniekiem.
Mitrājus kvalitāti būtiski pazemina neilgtspējīga lauksaimniecības prakse, kas ir galvenais mitrāju zuduma cēlonis nosusināšanas un aizbēršanas dēļ. Daudzi mitrāji, īpaši pilsētu tuvumā esošie, ir pārlieku piesārņoti. Tādēļ šīgada Pasaules mitrāju dienas moto ir “Mitrāju un cilvēku labklājība”, akcentējot mitrāju nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus mūsu dzīves labklājībai, kā arī cilvēku atbildību un nepieciešamo rīcību mitrāju kvalitātes uzlabošanai.
Pārvalde visā Latvijā organizē pasākumus, kas visdažādākajos veidos iepazīstinās ar Latvijas mitrājiem. Līdz ar to katrs var izvēlēties sev ērtāko pasākuma veidu un norises vietu. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā notiks pārgājiens un Niedru festivāls, kas arī ir sava veida talka. Proti, lai atbrīvotu jūras piekrasti no niedrēm, tās tiek pļautas. Un iegūtais niedru krāvums ar cilvēku iesaisti pārtop niedru skulptūrās. Pasākums, kas gadiem pulcē skulptūru veidotājus un skatītājus dažādās vietās, šogad atkal atgriezīsies Salacgrīvas Randu pļavās. Šobrīd mainīgie laikapstākļi kavē pasākuma datuma izsludināšanu, taču tuvākajā laikā tas tiks izziņots.
Paralēli šiem pasākumiem februārī notiek arī mitrājiem veltītas nodarbības skolēnu grupām pārvaldes dabas centros. Dabas centru īstenoto pasākumu klāstu mitrāja mēnesī un visa gada nogrieznī var skatīt, kā arī pieteikties nodarbībām var pārvaldes radītajā vietnē www.tiekamiesdaba.lv sadaļā “Notikumu kalendārs”.
Nozīmīgākās mitrāju platības Latvijā veido vairāk nekā 12 400 upes un 2 256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņemot ap 3,7 % no Latvijas teritorijas. Purvi kopumā aizņem 2,6 % valsts teritorijas, turklāt no tiem tikai ~57 % ir dabiski un maz pārveidoti purvi.
Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vietas: Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Kaņiera ezers, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss. Nozīmīgākās mitrāju platības Latvijā veido vairāk nekā 12 400 upes un 2 256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņemot ap 3,7 % no Latvijas teritorijas. Nosacīti neskarti purvi aizņem 4,9 %, bet kūdras purvi aizņem 10,4 % no Latvijas teritorijas.
Ramsāres vieta, dabas liegums “Ziemeļu purvi” atrodas Ziemeļvidzemē, Valmieras novada Ramatas pagastā un Limbažu novada Staiceles pagastā. Dabas liegums izveidots 1977. gadā un kopā ar Igaunijā esošajiem Nigulas rezervāta purviem veido pārrobežu aizsargājamo teritoriju “Ziemeļlivonija”. Dabas liegums sastāv no vairākiem augstajiem purviem – Oļļas, Pirtsmeža, Limšānu, Kangaru un Sokas purva. Ziemeļu purvi ir viens no lielākajiem neskartajiem augsto purvu masīviem Baltijas valstīs.
Konvencija “Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” ir pieņemta 1971. gada 2. februārī Irānas pilsētā Ramsārē, tādēļ bieži tā tiek saukta par Ramsāres vai arī par Mitrāju konvenciju. Konvencija ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts kādai noteiktai ekosistēmai, un tās misija ir mitrāju aizsardzība un apdomīga izmantošana. Latvijā kopš konvencija stāšanās spēkā (1995. gada 25. novembrī) ir noteiktas sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vietas: Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Kaņiera ezers, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss. Plašāk www.ramsar.org.
Lasi plašāk par mitrājiem šeit.
Fotogrāfs Vladimirs Brjunins