Naukšēnu pagasts

Platība: 19238.1 ha (lauksaimniecībā izmantojamās zemes 35.3%, meži 55.2%).

Iedzīvotāju skaits: 1161 (01.01.2021., avots: www.pmlp.gov.lv)

Robežojas ar Ķoņu, Jeru, Kārķu, Ērģemes, Ēveles, Rencēnu pagastiem un Igauniju.

Ģeogrāfiskais novietojums

Naukšēnu pagasts atrodas Vidzemes ziemeļos. To šķērso valsts reģionālais autoceļš P22 Valka-Rūjiena.

Ar ko īpašu izceļas un ir atpazīstams pagasts

Ar darbīgiem un aktīviem uzņēmējiem, labiem individuālajiem rādītājiem, ar Naukšēnu muižu, vienīgo sociālās korekcijas izglītības iestādi „Naukšēni” Latvijā, Naukšēnu Cilvēkmuzeju, ar Labvēlīgā tipa dziesmu “Naukšēnu disko”, vietējo ražoto produkciju.

Pagasta vēsturiskā izcelsme

Pirmās ziņas par Naukšēniem saistītas ar Naukšēnu muižu (Schwarzenbrunn, tagad Lodes pagastā), kas piederēja Jostam Firstenbergam. Kad Livonijas kara laikā muižu pilnīgi nopostīja, Firstenbergs muižu pārcēla uz viņam piederošo Naukšēnu ciema vietu. Pirmie minētie māju vārdi ir „Limba” (1420.g.), „Kurģis” un „Pikas” (1530.g.). 1601. gadā arklu revīzijā minētas „Mesteru” mājas, kurās dzīvojuši latvieši. „Udzēni” un „Veceļi”, kurās dzīvojuši igauņi (1638.g. arklu revīzijas dokumentos teikts, ka šajās mājās dzīvo tikai latvieši). 1585. gadā Naukšēnu muiža nonāca Polijas, 1628. gadā – Zviedrijas valdījumā. 1630. gadā muižu no karaļa Gustava Ādolfa nopirka landrāts Aleksandrs fon Essens. Viņa dzimtas īpašumā muiža bija līdz 1760. gadam, tad to nopirka Rīgas Lielās ģildes vecākais Vilhelms Grote. Baronu fon Grotu dzimta Naukšēnu muižu pārvaldīja līdz nacionalizācijai (1919.g.). Naukšēnu muižai piederēja Tēcēnu Idus, Grotes pusmuiža. Par Nurmu muižu („nurm” igauniski – druva) 1638. gadā Vidzemes arklu revīzijā teikts, ka tai no seniem laikiem pieder viens ciems ar 15 mājām. Viens no pirmajiem zināmajiem muižas īpašniekiem ir brīvkungs Dītrihs Behers, kam Polijas karalis Stefans 1585. gadā dāvinājis Nurmus. 1630. gadā karalis Gustavs Ādolfs muižu piešķīra majoram Viljamam Lovisam no Menaras, viņa dzimtai muiža piederēja līdz 1864. gadam. Pēc tam – fon Freimaņu dzimtas īpašums (pēdējo no viņiem – Nurmos dzimušo Georgu Hermani 1919. gadā nošāva lielinieki).
1935. gadā Naukšēnu pagasta platība bija 18075 ha. 1945. gadā pagastā izveidoja Naukšēnu, Piksāru un Nurmu ciemu, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1948. gadā Naukšēnu ciemam pievienoja Piksāru ciemu, 1954. gadā – Nurmu ciemu. 1990. gadā pagastu atjaunoja.

Apskates objekti

Naukšēnu muiža
Naukšēnu Cilvēkmuzejs
Piksāru baznīca
Jēču dabas taka
Kābeles pilskalns
Andrecēnu velna gulta (akmens)
Naukšēnu vīna darītava
Agnese Vaļinieces radošās darbnīcas
izbraucieni par Rūju ar plostu u.c.

Ievērojamas personības

Ināra Ņefedova
Visvaldis Skujiņš
Valdis Vikmanis
Vilis Ozols
Jānis Zeltiņš
Varis Krūmiņš
Normunds Rožkalns
Imants Marcinkēvičs
Arnis Odiņis
Arnis Reliņš u.c.

Uzņēmējdarbība

SIA „Liepkalni” (maizes un mīklas izstrādājumu ražošana)
SIA “Naukšēni” (daudznozaru uzņēmums – graudkopība, piena lopkopība, pārtikas eļļu un bezalkoholiskos dzērienus, minerālūdens ražošana)
SIA “A.D.” (graudkopība, graudu uzglabāšana, kravu pārvadājumi, šķeldas ražošana)
SIA “Lejasķērzēni” (bioloģiskā graudkopība)
z/s”Sporas”
z/s “Tiltgaļi” (piena lopkopība)
SIA “Nurmi” (graudkopība, gaļas lopkopība)
z/s “Kalniņi” (graudkopība)
z/s “Aires” (piena lopkopība)
SIA “Jaunlambikas” (kokapstrāde)
SIA “Viļņi” (mežizstrāde)
SIA “Bauņu sēta” (vīna, sidra un stipro alkoholisko dzērienu ražošana),
z/s “Limbas” (dārzeņu audzēšana, pārstrāde)
SIA “Udzēnu dīķi” (zivsaimniecība)
Rimants Gaidamovičs (biškopība)
SIA “Ances” (aitkopība)
SIA “Nāras” (tūrisma pakalpojumi)
Naukšēnu zemenes u.c.