Jānis Lapiņš

Jānis Lapiņš

Viens no dedzīgākajiem Latvijas neatkarības idejas popularizētājiem bija Veselavā dzimušais pedagogs un žurnālists Jānis Lapiņš (1885-1941), kurš kopš 1915.gada rudens strādāja Valmieras tirdzniecības skolā. Bez parastā skolas darba nākas kārtot bēgļu lietas. Bēgļu apgādes organizācijas “Ziemeļpalīdzība” birojs atrodas aiz pilsdrupām, Maršnera namā, vienā no labākajiem pilsētā. Kurzemes bēgļi ar lielu cienību Lapiņu godājuši par bēgļu oficieri, atcerēsies Kauguru pagastā dzimušais literāts Kārlis Eliass (1899-1985), tolaik Latvijas skolu biedrības tirdzniecības skolas audzēknis.

Jānis Lapiņš daudzus aizrāva ar latviešu sarkanbaltsarkanā karoga ideju. Viņam šo karogu 1916.gada otrajā pusē izgatavoja (izšuva) Valmieras bēgļu bērnu patversmes skolotāja Marianna Straumane (1896 -1985), kura vēlāk kļūs par J.Lapiņa dzīvesbiedri. 1917.gadā Lapiņš Valmierā organizē Tautas universitāti, piedalās visos nozīmīgākajos sabiedriskajos notikumos. Pie pedagoga Aleksandra ielā Krēsliņa namā ilgāku vai īsāku brīdi gan dzīvo, gan viesojas latviešu kultūras darbinieki Jānis Akuraters, Kārlis un Lizete Skalbes, Pauls Dāle, Ernests Blanks, Linards Laicens u.c.

Kā liecinājums latviešu augošajai pašapziņai sarkanbaltsarkanais karogs plīvos 1917.gada martā virs Valmieras latviešu biedrības nama Vidzemes Zemes sapulces laikā. 20.-30.gados vērtīgā relikvija glabājas Lapiņu ģimenē, pēc tam, padomju laikā, rūpīgi slēpta. Vācu okupācijas gados Marianna un meita līdz ar rūpnīcu, kurā strādāja, evakuējās uz Vāciju, abām līdzi, protams, arī karogs. Pēc kara, atgriežoties Latvijā, ilgus gadus to vēl vajadzēja slēpt. 1997.gadā Mariannas un Jāņa Lapiņu meita Lija Poga tieši šo karogu, kuram jau tolaik vairāk nekā 80 gadu, dāvināja Cēsu muzejam. Zīmīgi, ka pirmais karogs, ko piemin hronika, 1279.gadā tapis Cēsīs kā mūsu Latvijas karoga idejiskais prototips, bet pirmais nacionālais karogs šūts un izgatavots Valmierā 1916.gadā. (Informatīvais un ilustratīvais materiāls no Pumpuriņš T. Sarkanbaltsarkanās – Latvijas karoga krāsas. Cēsis, 2000. un Valmieras muzeja krājuma.)

Informāciju sagatavoja:

Ingrīda Zīriņa,

Valmieras muzeja

vēstures nodaļas vadītāja