Novads / Kocēnu pagasts

Kocēnu pagasts

Kocēnu pagasts

Platība: 184,8 km2

Iedzīvotāju skaits: 2895 (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati uz 01.01.2021.)

Kocēnu pagasta centrs atrodas 0,5 km no Inčukalna – Valmieras autoceļa, 2 km attālumā no Valmieras, bet 110 km no Rīgas.

Vēsturiskā izcelsme

Kocēni kā agrākais Kokmuižas pagasts izveidots pēc Otrā pasaules kara, apvienojot Kokmuižas, Ķieģeļu un Mujānu pagastu. Vēlāk Kocēniem pievienots Rubenes ciems.

Kocēnu pagasts izveidojies Kokmuižas teritorijā, tās nosaukumu saista ar to, ka muižas ēkas līdz pat 16. gadsimta beigām tika būvētas no koka. 11. – 12. gadsimtā tagadējā pagasta teritorijā dzīvoja latgaļi, kuriem 1208. – 1223. gadā bija sava neliela, no Tālavas neatkarīga zeme Imera, kurā katoļu mūks Indriķis, vēlākais Latviešu Indriķa hronikas autors, pirmais sāka sludināt kristīgo ticību. Pazīstamākā seno imeriešu svētvieta bija Zilaiskalns.

Kā vēsta vēstures liecības, Kokmuižas un Mujānu zemnieki bijuši vieni no aktīvākajiem Kauguru nemieru dalībniekiem. 1802. gada 9. oktobrī zemnieki pulcējušies Bestes krogā Kocēnu pagastā, lai lemtu, kā atbrīvot bruņotajās sadursmēs aizturētos cīņu biedrus. Līdz pat šodienai saglabājušies zīmīgi to dienu kultūrvēsturiskie objekti – Kokmuižas pils ēka, Bestes krogs un vairāku nemiernieku dzimtās mājas.

Kokmuižas apbūves ansamblis veidojies 18. gs. beigās – 19. gs. beigās. Kokmuižas pils, kas, iespējams, celta 17. gs., ir neobarokāla būve. Muižas kompleksā ietilpa klēts, dzirnavas, pienotava, un 19. gs. tika izveidots brūzis rūpnieciskai alus darītavai, kas bija slavens visā Latvijā un darbojās līdz pat Otrajam pasaules karam. Kopš 1937. gada muižas pils ēkā darbojas Kocēnu pamatskola. 2012. gadā ar pašvaldības finansējumu atjaunots pils parters, izveidojot pils arhitektoniskajam stilam atbilstošus apstādījumus un grantētu celiņu tīklu, kura krustpunktā apskatāms sfēriskais saules pulkstenis. Kopš 2015. gada septembrī vēsturiskās Kokmuižas pils teritorijā tiek krāšņi svinēti Kokmuižas svētki, piedāvājot apmeklētājiem bagātu un daudzveidīgu pasākumu programmu. Pašvaldība turpina vēsturiskās Kokmuižas teritorijas attīstību, katru gadu īstenojot jaunus investīciju projektus, – labiekārtotajā Kokmuižas promenādē uzstādīta lapene, promenādei otrpus esošajā dīķī darbojas izgaismota strūklaka.

13. gs. sākumā vienā no Latvijas senākajām kristīgajām draudzēm – Rubenē – tās dibinātājs un Imeras katoļu priesteris Latviešu Indriķis sarakstīja Indriķa Livonijas hroniku. “Indriķa hronika” ir senākā Latvijas teritorijā tapusī hronika. Galvenais vēsturiskais pirmavots par kristīgās ticības ienākšanu, personībām, tautu savstarpējām attiecībām, cīņām un sadzīvi tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1180. gada līdz 1227. gadam. Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca celta 13. gadsimtā. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, taču tagadējo izskatu baznīca ieguvusi 1739. gadā, ietverot tajā 14. gs. būvētās baznīcas altārdaļu. 2000. gadā, mainot baznīcas altārdaļas grīdu, tika atrastas senaizmirstas kapenes. Visticamāk, tās ir senās vecbaltiešu dzimtas – Patkulu kapenes. Patkulu dzimtai piederēja tuvējās Vaidavas (Waidau), Ķieģeļu (Kegel), Podzēnu (Podsem), arī Vecates (Alt-Ottenhof) un citas muižas. Uz sienas apmetuma saglabājušies trīs, iespējams, 18. gs. rakstīta teksta fragmenti vācu valodā no Ijāba grāmatas un Jāņa evaņģēlija. Kopš 2015. gada jūlijā Kocēnu novada dome sadarbībā ar Rubenes evaņģēliski luteriskāo draudzi un Lutera akadēmiju organizē Indriķa dienai veltītus pasākumus, lai pievērstu uzmanību vēsturiskajām liecībām un paaudzēs mantotajām kultūrvēsturiskajām vērtībām. 2020. gadā, adventa laikā, piedaloties Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam, iesvētīta atjaunotā Rubenes baznīca, kas atjaunošanas darbu rezultātā ir brīvi pieejama jebkurā laikā ikvienam interesentam, kā arī multimediālā ekspozīcija sniedz ieskatu Rubenes baznīcas vēsturē.

Kocēnu pagasta Mujānos, netāu no Mujānu ezera saglabājušās Mujānu viduslaiku pilsdrupas un Baltais tornis.

Uzņēmējdarbība

Kocēnu pagastā darbojas apmēram 100 uzņēmumu. Lielākie no tiem ir uzņēmums “VTU Valmiera” (vietējie un starptautiskie pasažieru pārvadājumi), SIA “AK12” (autoserviss), Latvijas – Islandes kokapstrādes kopuzņēmums “BYKO-LAT”, SIA “R.K.C.F. RENESANSE” (būvniecība), SIA “Venden” (avota ūdens ieguve), SIA “Latmet” (metālapstrāde), SIA “Silviko”, SIA “Woodheart” (kokapstrāde), SIA “ECOMARK” (mežizstrāde), SIA “FELIX INTERIOR” (mēbeļu ražošana), SIA ‘‘COWCARE” (lopkopības aprīkojuma tirdzniecība), SIA “AUTTRA” (kravu pārvadājumi), SIA “Skārda serviss” (jumta pakalpojumi), SIA “Artisan metal” (metālapstrāde), SIA “Bestes korti” – Bestes tenisa korti un Bestes apartamenti, vīna darītavas “Berga vīns” un “Matildes vīns”.

Plaši pārstāvēta uzņēmējdarbības joma ir lauksaimniecība un lopkopība. Zemnieku saimniecība “Mazdzērvītes”, kas nodarbojas ar piena lopkopību, izveidojusi “Latvijas Steika klubu” un organizē izglītojošas praktiskās steika pagatavošanas nodarbības.

Tūrisma nozarē darbojas SIA “Bestes korti”, atpūtas komplekss “Vakarvēji”, atpūtas komplekss “Mazais Ansis” – krodziņš, viesu nams, pirtis, brīvdienu māja “Straupnieki” netālu no Gaujas, atpūtas namiņš “Miera osta” pie Libertu dīķa Kocēnos, brīvdienu māja “Pilskalni” ar plašām atpūtas iespējām Vaidavas ezera krastā, vīna darītava “Matildes vīns”.

Kocēnu pagastā, “Caurumkrogā” apskatāma unikāla brīvdabas gleznu galerija, kurā pastāvīgi izvietoti novadnieka, mākslinieka Jāņa Staņislava Rozes darbi.

Kultūras dzīve Kocēnos koncentrējusies vietējā kultūras namā, vasaras sezonā arī Kokmuižas promenādē.

Ar pašvaldības atbalstu 2000. gadā nodibināts „Kocēnu sporta klubs”, tā darbības prioritāte ir florbola attīstība reģionā. Florbola komandas „Rubene” katru gadu piedalās Latvijas čempionātā visās vecuma grupās, izcīnot godalgotas vietas. “Kocēnu sporta klubs” ir vienīgais florbola klubs Latvijā, kura komandas “Rubene” Latvijas čempionātā pārstāvētas visās vecuma grupās, sākot no bērniem un jauniešiem līdz pat veterāniem. 2021. gadā “Rubenes” sieviešu un vīriešu florbola komandas atkārtoja vēsturisku panākumu, abas izcīnot Latvijas čempionu titulus.

Kocēnu sporta namā tiek rīkoti starptautiski florbola turnīri un dažādu valstu sporta izlašu treniņnometnes. Kocēnu pagasta “Astrās” norisinās SIA “Zirgaudzētava Kocēni” rīkotās vietēja un starptautiska mēroga jāšanas sporta un pajūgu braukšanas sacensības.

Rubenē aktīvi darbojas mašķernieku biedrība “Rubenes Anši”, kas rūpējas par ūdenstilpju Lielais un Mazais Ansis attīstību un rīko sacensības.