Novads / Ipiķu pagasts

Ipiķu pagasts

Ipiķu pagasts

Platība: 67.2 km2, tai skaitā meži un krūmāji 3521 ha, zem ūdeņiem 130 ha.

Ipiķu pagasta dienvidu daļā pagasts robežojas ar Vilpulkas pagastu, rietumos ar Ramatas pagastu. Ziemeļu daļā pagasts 21,7 km garumā robežojas ar Igaunijas Republikas Vilandes apgabala Abjas pagastu. Attālums līdz tuvākai pilsētai Rūjienai 19 km. Attālums līdz Rīgai 183 km. Pagastā ir viens ciems Ipiķi un viensētas

ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS

Atrodas Vidzemes ziemeļrietumos un ir Latvijas ziemeļos izvirzītākais pagasts Latvijā. Ipiķu pagasta teritorija ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Pagastam cauri tek Rūjas pieteka Pestava, atsevišķā posmā saukta arī par Saprašu. Daļa robežas starp Ipiķu un Ramatas pagastu iet pa Salacas pieteku Ramatu.
Autoceļa Rūjiena – Moizakila kopējais garums pagasta teritorija ir 12.4 km, no kura 9.0 km ir ar grants segumu. Autoceļš Ipiķi – Vilpulka 4.4 km ir ar grants segumu. Pašvaldības ceļu kopgarums ir 15.8 km, no tā 0.9 km asfaltēti, pārējais ar grants segumu.
Ipiķu pagastu ar novada centru Rūjienu un tālāk ar reģionālo centru Valmieru savieno autoceļš. Šis autoceļš šķērso pagasta teritoriju dienvidu – ziemeļu virzienā un savieno Latviju ar Igauniju. Sava izdevīgā ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ šis autoceļš uzskatāms par izdevīgu transporta maģistrāli Latvijas – Igaunijas tirdzniecības sakaru nodrošināšanai un pierobežas zonas ekonomiskajai attīstībai. Ipiķu pagastā nav augstākas nozīmes ceļu par vietējiem autoceļiem. Cauri pagastam gāja 1896. gadā uzbūvētā šaursliežu dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava, kuras posmu 1981. gadā pārveidoja par platsliežu dzelzceļa Rīga – Ipiķi – Pērnava daļu. Ipiķu pagastā bija divas stacijas – Ipiķi un Ķirbeļi, dzelzceļa līnija slēgta 1997. gadā.
Ipiķu pagasts ir tālākais ziemeļu punkts Latvijā un tas iezīmēts ar robežzīmi “Baltās naktis”.

PAGASTA VĒSTURISKĀ IZCELSME

Ipiķu pagasts izveidojies no divām nelielām muižām – Ipiķu un Ķirbēnu. Savukārt Ipiķu pusmuiža bijusi Igaunijā esošās muižas Neu Karrishof sastāvdaļa, kas sastāvēja no 4 igauņu ciemiem un viena latviešu ciema – Pusman (Busman), vēlāk Ueppick (Ipiķi). 18.gs. sākumā bija viena Karrishof muiža, ko sadalīja Alt Karrishof un Neu Karrishof muižās. 1795.gadā Katrīna II pēdējo uzdāvināja grāfam Fersenam, kuram piederēja arī Ipiķu muiža. Tolaik administratīvi Neu Karrishof muiža atradās Pērnavas apriņķī. Ap 1840. gadu arī Ipiķu pusmuižu iekļāva Pērnavas apriņķī. 1919. gada oktobra sarunās par militārās palīdzības sniegšanu pret Bermonta armijas uzbrukumu Rīgai Igaunijas valdība ierosināja Ipiķu pagasta ziemeļu daļas iekļaušanu Igaunijas teritorijā, kam Latvijas valdība nepiekrita. Pēc Latvijas—Igaunijas robežas līguma parakstīšanas pagasts palika Latvijas teritorijā Līdz 21. gs. sākumam Ipiķu muižas kungu mājā atradās pagasta padome, veikals, pasts un bibliotēka. Ēka ir pašvaldības īpašums.

1639. gadā Rūjienas mācītājs Kleinšmits nopircis no Plātes (Albrecht Plate) pusarkla Plāteru ciema zemes un piepērkot vēl zemi nodibinājis muižu – Kirbelshoft. Ķirbēnu muižā 1919.gada 9.februārī sapulcējās no sarkaniem brīvo 7 pagastu pārstāvji, kuri ievēl Zemes padomi un izsludina mobilizāciju. Padomju Latvijas laikā muiža bija Mazsalacas MRS rīcībā. 1945. gadā pagastā izveidoja Ipiķu un Mežgaļu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ipiķu ciems ietilpis Rūjienas (1949-1959) un Valmieras (1959—2009) rajonos. Ipiķu ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Mežgaļu ciemu, 1971. gadā – Ramatas ciema kolhoza «Rosme» teritoriju.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ipiķu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rūjienas novadā.

IEDZĪVOTĀJU SKAITS

Ipiķu pagastā uz 2020. gada 1. jūliju ir 196 iedzīvotāji, no tiem līdz darba spējīgajam vecumam 19, darba spējīgajā vecumā 131 un pēc darba spējīgā vecuma 41 (PMLP uz 01.01.2021.) Iedzīvotāju skaita ziņā ir otrs mazākais pagasts Latvijā

SIMBOLIKA

Ipiķu pagasta logo
Ipiķu pagasta logo

Izveidots Ipiķu pagasta logo, kas tika apstiprināts 2015. gadā.

APSKATES OBJEKTI

  • Robežzīme “Baltās naktis”
  • Roču akmens
  • Purkalniņa akmens
  • Septiņu muižkungu akmens
  • Igauņu mitologa R. Seppa māja-muzejs “Eglītes”
  • Ķirbēnu muiža
  • Ipiķu muiža
  • Ipiķu skola
  • Senais bruģakmens
  • Simtgades parks
  • K. Ulmaņa ozols
  • E. Levita ozols
  • Deputātu ābeļdārzs
  • Dzintara avots
  • Atpūtas laukumi- pie Ipiķu skolas, Pie robežzīmes “Baltās naktis”, Pie “Nuķu”mājām
  • Eņģeļu istaba
  • Izstāžu zāle ar banneri “Seno mājvietu izvietojums”
  • Seno lietu poruzis
  • H. Liepiņa piemiņas istaba
  • Vietējās nozīmes kultūrvēsturiskais mantojums- Ķirbeles viduslaiku kapsēta (pie Krogzemēm), Veckābuļu viduslaiku kapsēta pie Veckābuļu mājām.

IEVĒROJAMAS PERSONĪBAS

  • A. Ārgalis- politiska personība Latvijā
  • K. Zariņš -vēstnieks Anglijā
  • Ā. Talcis- rakstnieks
  • J. Dimze- Olimpietis-sportists 10 cīņā
  • V. Dimze- lidotājs
  • E. Volfeils (Erwin WohlFeil)- gleznotājs
  • mitologs, tulkotājs R. Seep

UZŅĒMĒJDARBĪBA

64 reģistrēti uzņēmumi, no kuriem darba vietas veido kokapstrādes uzņēmums – SIA Kovald, SIA Ābeles, pagasta pārvalde/ bibliotēka. Vasaras sezonā – dažas zemnieku saimniecības un sezonāli trīs lielākās mežizstrādes firmas- SIA Ingka Investments Management, SIA IRI Forest Assets Latvia, SIA Sodra mežs. Vēl pagastā ir sešas bioloģiskās saimniecības.

TRADICIONĀLI UN POPULĀRI PASĀKUMI

Ikgadējā pensionāru ekskursija, ikgadēja pensionāru eglīte sadarbībā ar Matīšu amatierteātri, pensionāru sveikšana pēc astoņdesmit gadiem, Jāņu un Līgu sveikšana, absolventu sveikšana, pirmklasnieku sveikšana, bērniem ik pārgadus zīmēšanas plenērs, Lieldienu pasākums, Imantdienu pasākums – āra teātra izrāde sadarbībā ar Ramatas amatierteātri, pagasta egles atklāšana, Seepa piemiņai veltīti pasākumi, Saulgriežu ugunskurs uz robežas, ikgadējais amatnieku “Robežtirgus” jūnija sākumā, 4. maija Valsts svētki Simtgades parkā, izstāžu zālē regulāras ekspozīcijas, radošās darbnīcas bibliotēkā, Valpurģu nakts, Mātes dienas pasākums, Dzejas dienām veltīts pasākums.

Sadraudzības pilsētas

  • Kamara bibliotēka Igaunijā
  • Moisakilas bibliotēka Igaunijā
  • Abja novadpētniecības muzejs- kopējas ekskursijas un izstāžu apmaiņa