Mirdzas Paegles vārds Mazsalacas vēsturē ieausts ar rakstaino cimdu un svītraino Vidzemes šatiersegu krāsām – tās ir neuzkrītošas, dabīgas, tomēr atmiņā paliekošas un bagātas. Viņas devumu Mazsalacai un visas Latvijas kultūrtelpai atceras daudzi.
5. maijā atzīmēsim Mirdzas Paegles 110. jubileju. Viņa nākusi pasaulē 1914. gada 5. maijā.
Izcila personība Mazsalacas Kultūras nama un Tautas lietišķās mākslas studijas “Mazsalaca” vēsturē. Mīļi dēvēta par Paeglīti vai Paegliņu. Mirdza Paegle, pēc profesijas skolotāja, bija ilggadēja kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja. Ar savu smaidu un laipnību sagaidīja un pavadīja katru pašdarbnieku, pārzināja katru sīkumu kultūras nama darbā un bija direktores Nellijas Nurmikas labā roka. Par pašaizliedzīgu un apzinīgu darbu M.Paeglei tika piešķirts pilsētas Goda pilsones tituls, kā arī apbalvojumi par ieguldījumu lietišķās mākslas attīstībā Mazsalacā.
Savu brīvo laiku M.Paegle ziedoja lietišķajai mākslai, būdama aizrautīga rokdarbniece, kļuva par vienu no pirmajām Mazsalacas Tautas daiļamata meistarēm. 1969. gadā Mazsalacas Kultūras nama kamīnzālē darbojās rokdarbu pulciņš, 1972. gadā Mākslas aušanas pulciņš, bet 1982. gadā izveidojās Tautas lietišķās mākslas studija “Mazsalaca”. Studija darbojās ar milzīgiem panākumiem – darbi tika izstādīti ne vien Mazsalacā un Valmierā, bet arī Igaunijā un citās valstīs, pat Šrilankā.
Paeglīte bija liela cimdu adītāja. Katru brīvo brītiņu viņai rokā bija adīklis. Jauks un sirsnīgs cilvēks, pie kura pēc padoma varēja vērsties droši – zināja atbildes uz gandrīz visiem jautājumiem. Pateicoties dzimtas saknēm Igaunijā, M.Paegle prata igauņu valodu un varēja sazināties ar viesiem no Igaunijas, kuri Mazsalacā viesojās itin bieži.
Tagad Mazsalacas lietišķās mākslas entuziastēm ir sava Amatu māja, kur dodas tie, kuri vēlas darboties vai vienkārši pabūt šajā gaisotnē, kā arī tie, kuri darbus vēlas pasūtīt vai nopirkt. Tautas lietišķās mākslas studija “Mazsalaca” nosvinējusi pusgadsimta jubileju, turpina aktīvi darboties. Mazsalacas adīšanas meistaru īpašā tehnika – dubultcimdu darināšanas prasme – ir viena no Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām.
Mirdza Paegle nodzīvoja garu un bagātu mūžu, aizsaulē devās 2006. gada augustā 92 gadu vecumā.
Avoti: www.periodika.lv ; www.garamantas.lv