Aicina uz tikšanos ar kardiologiem un noskaidrot savu “sliktā” holesterīna mērķi
Oktobrī pacientu biedrība “ParSirdi.lv” sadarbībā ar kardiologiem uzsāk kampaņu “Trāpi mērķī!”, aicinot iedzīvotājus pārbaudīt savus sirds un asinsvadu riska faktorus, īpašu uzmanību vēršot zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) jeb “sliktajam” holesterīna līmenim, kā arī rīkojot izglītojošus pasākumus pacientiem.
Paaugstināts ZBL jeb tā sauktais “sliktais” holesterīns ir viens no būtiskākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Tas veicina holesterīna izgulsnēšanos artēriju sieniņās jeb aterosklerozi, kas savukārt var novest pie asinsvadu sašaurināšanās, infarkta un insulta. Daudzi nezin, ka katram cilvēkam ir savs holesterīna līmenis, kas atkarīgs no citiem riska faktoriem. Jo lielāks ir cilvēka sirds un asinsvadu slimību risks, jo zemākam jābūt ZBLH līmenim. Atkarībā no sirds un asinsvadu slimību riska ZBLH mērķis var būt zem 3,0 mmol/l zema riska gadījumā (vesels jauns cilvēks, bez būtiskiem riska faktoriem), zem 2,6 mmol/l mērena riska gadījumā (ir viens vai vairāki riska faktori), zem 1,8 mmol/l augsta riska gadījumā (vairāki vai izteikti riska faktori) un zem 1,4 mmol/l ļoti augsta riska pacientiem (piemēram, jau bijis infarkts, insults vai veikta stenta ievietošana).
Īpaši svarīgi – ja sirds slimība jau likusi par sevi manīt
Īpaša uzmanība ZBLH kontrolei jāpievērš cilvēkiem, kuri jau pārcietuši infarktu vai kuriem sirds artērijā ievietots stents. Šiem pacientiem ir svarīgi mazināt risku, ka slimība turpinās progresēt un infarkts atkārtosies. Tāpēc pēc infarkta vai stenta ievietošanas ZBLH mērķis parasti ir zem 1,4 mmol/l, bet atsevišķos gadījumos ārsts var noteikt vēl zemāku mērķi.
Kā liecina pētījumu dati, liela daļa pacientu šo mērķi nesasniedz. To apliecina arī starptautiska pētījumā EUROASPIRE VI dati, kurā piedalījās 8590 pacienti ar koronāru sirds slimību no 27 Eiropas valstīm, tostarp Latvijas. Tikai 17,3% pacientiem holesterīns bija zem 1,4 mmol/l.
Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, PSKUS kardiologs, LU asoc. prof. Kārlis Trušinskis: “Savs holesterīna skaitlis būtu jāzina ikvienam. ZBL holesterīna vēlamais līmenis asinīs katram var atšķirties, tāpēc svarīgi kopā ar ārstu noskaidrot savu individuālo situāciju un, ja nepieciešams, rīkoties.
Pateicoties mūsdienu medicīnai, šobrīd mēs – kardiologi – varam sekmīgi gan ārstēt infarktus, gan profilaktiski palīdzēt cilvēkiem, kuru asinssvados jau ir attīstījusies ateroskleroze jeb nosprostojums, kas var apdraudēt veselību un pat dzīvību. Biežākā metode ir stenta ievietošana (implantācija) asinsvadā, lai to paplašinātu. Tomēr svarīgi saprast, ka ar to vien nepietiek. Lai novērstu turpmāku ZBL jeb “sliktā” holesterīna uzkrāšanos asinsvados, kā arī izvairītos no atkārtota infarkta vai insulta, ir svarīgi lietot medikamentus un regulāri kontrolēt savu holesterīna līmeni, lai tas sasniegtu ārstēšanās vadlīnijās noteiktos mērķus. Šobrīd pacientiem Latvijā ir pieejami valsts kompensēti inovatīvi medikamenti, kas efektīvi samazina holesterīnu gadījumos, kad ar tradicionālo terapiju to neizdodas panākt. Mūsu un pacientu kopīgais mērķis ir ne tikai novērst veselības draudus, bet uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, kas ir iespējams, ja tiek rūpīgi kontrolēti riska faktori, kā arī ievērots veselīgs dzīvesveids.”
Aicinām uz tikšanos ar kardiologiem
Kampaņas ietvaros notiks trīs bezmaksas tiešsaistes tikšanās ar kardiologiem, kas īpaši domātas cilvēkiem pēc infarkta un stenta ievietošanas, kā arī viņu tuviniekiem. Ārsti skaidros, ko darīt pēc stenta ievietošanas, kā kontrolēt holesterīnu un citus riska faktorus, kā pareizi lietot nozīmētos medikamentus un kāda ir veselīga dzīvesveida loma. Būs iespēja uzdot arī jautājumus.
- 27. oktobrī plkst. 18.00 – LU asoc. prof. Kārlis Trušinskis, kardiologs, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents
- 3. novembrī plkst. 18.00 – LU asoc.prof. Iveta Mintāle, kardioloģe, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostikās nodaļas vadītāja
- 10. novembrī plkst. 18.00 – dr.Edgars Gorjačko, sertificēts sporta ārsts, PSKUS rezidents kardioloģijā
Lekcijas notiks Zoom platformā, dalība bez maksas, iepriekš piesakoties: .
Izglītojošs materiāls pacientiem “Stents. Ko darīt?”
Kampaņas ietvaros izstrādāts izglītojošs un informatīvs materiāls pacientiem par ārstēšanu pēc stenta ievietošanas, ar kuru var iepazīties un lejuplādēt www.parholesterinu.lv
Kur pārbaudīt holesterīnu un kā to ārstēt?
Holesterīna līmeni iespējams noteikt ar vienkāršu asins analīzi – pie ģimenes ārsta, tostarp profilaktiskās veselības pārbaudes ietvaros, vai laboratorijā. Svarīgi noteikt ne tikai kopējo un ZBL jeb “slikto” holesterīnu, bet arī ABL jeb “labo” holesterīnu un triglicerīdus, kas kopā palīdz pilnvērtīgāk novērtēt sirds un asinsvadu veselību.
Cilvēkiem, kuriem jau ir sirds un asinsvadu slimība, piemēram, pārciests infarkts vai veikta koronāro artērijustentēšana, šie rādītāji jākontrolē biežāk – atbilstoši ārsta norādījumiem, kā arī pēc terapijas uzsākšanas vai maiņas, lai pārliecinātos, ka sasniegts individuālais ZBLH mērķis.
Tagad Latvijas pacientiem inovatīvie medikamenti ZBLH pazemināšanai ir vēl pieejamāki. Ja, pacientam pēc stenta ievietošanas, lietojot ārsta nozīmētās tabletes joprojām ZBLH mērķis nav sasniegts, kardiologs var izrakstīt injicējamos medikamentus, lai novērstu atkārtotu infarktu/nonākšanu slimnīcā. Šai pacientu grupai injicējamie medikamenti pienākas ar 100% valsts kompensāciju.
Citi sirds veselības skaitļi
Svarīgi sekot līdzi ne tikai holesterīnam, bet arī citiem būtiskiem sirds veselības rādītājiem.
- Optimāls asinsspiediens ir līdz 120/70 mmHg, savukārt cilvēkiem, kuri lieto asinsspiedienu pazeminošus medikamentus, ārstēšanas mērķis parasti ir 120–130/70–80 mmHg robežās.
- Sirdsdarbības (pulsa) biežumam miera stāvoklī vēlams būt līdz 70 reizēm minūtē. Mirdzaritmijas gadījumā mērķa pulss tiek noteikts individuāli un var būt 60–110 reizes minūtē.
- Savukārt glikozes līmenim asinīs tukšā dūšā normā būtu jābūt 3,5–5,5 mmol/l robežās.
Inese Mauriņa, Parsirdi.lv