“Nekas nestāv uz vietas, un pienāk brīdis, kad gaismas bruņiniekam jāatvadās no draugiem, kurus saticis, iedams ceļu. Dažiem viņš iemācījis, kā sadzirdēt nogrimuša tempļa zvanu skaņas, citiem ik vakaru pie ugunskura stāstījis par saviem piedzīvojumiem.” (P.Koelju)
Sniegotā februāra rītā, kad citi kolēģi sāka jaunas nedēļas darbus, pukstēt pārstāja Ritas Jemšikas stiprā un plašā sirds.
Stipra, ļoti stipra. Zinoša un padomu nekad neatsakoša. Vienmēr stalta, ieturēta, eleganta, bet nekad garlaicīga. Košas lūpas, krāšņa soma vai īpaši izmeklēts košs akcents apģērbā sievišķīgi līdzsvaroja ikdienas atbildīgo un tehnisko darbu.
Rita bija ļoti tieša, tieši un atklāti bija viņas jautājumi, un uz tiem bija iespējams atbildēt tikai godīgi. Pati gan viņa neprata atteikt, darbam atdeva sevi visu, daudz uzņēmās un ļoti daudz arī paveica, reizēm metoties jau nākamajos darbos un neapstājoties, lai dzirdētu paldies.
1984.gadā pabeigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti lauksaimniecības celtniecības specialitātē ar kvalifikāciju “Inženieris, celtnieks”.
Kopš 1999. gada savu enerģiju un darbaspējas veltījusi Valmieras pilsētas un vēlāk Valmieras novada attīstībai, viņas darba pienākumi visus šos gadus bijuši saistīti ar saimniecisku jautājumu risināšanu un pilsētas attīstību. Pēdējo gadu lielākie infrastruktūras objekti – ēkas, ielas, tilti – Valmierā īstenoti rūpīgā Ritas uzraudzībā. Un to viņa darīja ar lielu atbildību un darba mīlestību gan pret darāmo darbu, gan pilsētu, gan kolēģiem.
Ritas aktivitāte un enerģija Valmieras satiksmes artēriju sakārtošanā tika ievērota un novērtēta – 2006. gadā viņa saņēma pirmo Valmieras Zonta kluba Rozes Atzinības rakstu. Šis apbalvojums joprojām tiek pasniegts izcilai ar novada vai Latvijas dzīvi saistītai sievietei par ieguldījumu vietējās sabiedrības, kultūrvides un vides attīstībā. Tieši Rita bija kā iedvesma un dzinulis, lai turpinātu tradīciju ar Rozes apbalvojumu izcelt izcilās un stiprās sievietes.
Viņas profesionālais ieguldījums pamanīts ne tikai Valmierā. 2017. gadā Rita par ieguldījumu nozarē godināta kā būvniecības veicinātāja pirmajā forumā “Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā”.
Lai gan dzīves un darba skrējienā ārēji nepieejama un stingra, savā būtībā dziļi cilvēcīga, kolektīva dvēsele un enerģijas avots – tādu viņu atceras ilggadējie kolēģi. Rita prata nodalīt darbu no atpūtas, ar aizrautību darbojās savā dārzā. Arī tur krāšņums gāja roku rokā ar smagu darbu un saldiem augļiem. Viņas dārzā ķiršu koki vienmēr bija pilni ogu, vienmēr viņa zināja īsto brīdi, kad lasīt jāaicina talkā kolēģi, pirms to ir paspējuši izdarīt putni.
Tev ļoti patika puķes. Savā dārzā un arī pilsētā. Tu katru gadu ļoti gaidīji pavasari un pēc tam brīdi, kad pilsētā koši saplauks ziedi. Šogad mēs to sagaidīsim bez Tevis.
Tu esi viens un viss vienlaikus. Visi ir Tevī un Tu esi visos. Viss, kas mums vajadzīgs, jau ir šeit un mūsos. Kad atkrīt viss mazbūtiskais, tad paliek mīlestība.
Tavi kolēģi Valmieras novada pašvaldībā
Lai gan ilgāko un darbīgāko sava mūža daļu pavadījusi Valmierā, tomēr Skaistkalne Lietuvas pierobežā ir Ritas dzimtā puse, tāpēc, izpildot viņas vēlmi, pelni tiks guldīti blakus tētim un mammai.
Atvadas no Ritas Jemšikas notiks ceturtdien, 9. februārī, plkst.15.00 Valmieras krematorijā.
Aizgājējas vēlme un lūgums bija ziediem plānoto naudu ziedot Skaistkalnes baznīcas atjaunošanas darbiem (Skaistkalnes Romas katoļu draudze, LV06PARX0015308950001).
Tuvinieki